Augusts vecākiem ir īsts rūpju laiks, jo jādomā, kā sagatavot savu bērnu jaunajam mācību cēlienam, kā piepildīt viņa skolas somu. Un nepieciešamo lietu saraksts nav mazs, sevišķi mazāko klašu skolēniem un bērnudārza audzēkņiem, tāpēc jārēķinās ar lieliem tēriņiem.

Gluži kā citas mammas arī es skatos, vai kaut kur nav atlaides, vai kaut ko nevar dabūt lētāk. Vecākajam dēlam, kuram šogad paliks 19 gadu, vairs nav svarīgs, piemēram, klades vizuālais noformējums, bet galvenais, lai vispār ir kur rakstīt, taču mazākajiem gribas to košāko, skaistāko, vai to burtnīcu, kuru rotā mīļākās multenes varonis. Un vecāki piekāpjas, jo vēlas saviem bērniem dot to labāko. Bez galvassāpēm šis laiks paiet tikai tiem, kuriem nav jāskaita katrs santīms…

Netrūkst gadījumu, kad vasaras mēnešos cilvēki savos atvaļinājumos dodas uz ārzemēm, lai tikai nopelnītu nepieciešamo summu skolas lietu iegādei. Daudzi piestrādā par sezonas strādniekiem. No pieredzes zinu, ka ar 40 latiem grāmatnīcā vairs nav ko darīt. Ar tiem nepietiek, lai izpildītu sarakstā minēto. Sīkums pie sīkuma un galu galā summa liela.

Savā darbā esmu novērojusi, ka parasti cilvēki staigāšanu pa veikaliem atliek uz pēdējo brīdi, tāpēc arī karstākais skolas lietu iegādes laiks ir augusta beigas un septembra sākums. Tad arī kļūst skaidrs, cik burtnīcu vai grāmatu vēl nepieciešams. Var būt tā, ka skolas beigās bērnam izsniegts nepilnīgs lietu saraksts, un tad jāsteidz vēl iegādāt trūkstošais. Prieks, ka kopā ar vecākiem iepirkties dodas arī bērni. Tas rāda, ka viņus tas interesē, ne tikai datori un spēlītes.

Atminos gadījumu, kad reiz zīmēšanas stundā manai meitai bija jāpērk akrila krāsas, lai izkrāsotu puķupodu. Tā kā šī krāsa maksā dārgi, nenopirku, bet izlīdzējāmies ar guašas krāsām. Turklāt zināju, ka pēc tam šo akrila krāsu tik un tā viņa vairs neizmantos. Par izpildīto darbu meita saņēma sliktu atzīmi. Pēcāk vecāku sapulcē pacēlām šo jautājumu – vai tiešām puķupodu nevarēja izkrāsot ar citām, ne tik dārgām, krāsām? Jo no parastām lietām arī var daudz ko uztaisīt, ne vienmēr jāvadās pēc modernā. Uzskatu, ka šajā situācijā pedagogs varēja izdomāt ko citu. Tāpat nesaprotu, kāpēc jāsamazina vērtējums tikai tāpēc, ka grāmata nav apvākota. Iespējams, vāciņi nav uzlikti, jo grāmatnīcās tie beigušies.

Ir skolotāji, kuri apzinās, ka viņu audzēkņu vecākiem nav tik daudz naudas, lai varbūt nopirktu grāmatu vai darba burtnīcu, tāpēc izlīdzas un materiālus stundai nokopē. Manuprāt, jāskatās pēc situācijas, kur tiešām kas ir vajadzīgs un kur bez kaut kā var iztikt.

Sanita Kronberga,
grāmatnīcas “Globuss” pārdevēja,
trīs bērnu māmiņa