Liepājas dome tikko pieņēmusi pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmu nākamajiem septiņiem gadiem, tajā ietvertas daudzas labas lietas, plāni ir grandiozi. Ko tur iebilst, plānot vajag. Taču joprojām šķiet, ka, plānojot un veidojot nākotnes vīzijas, būtu lietderīgi vairāk prasīt pašiem iedzīvotājiem, kādu viņi vēlas redzēt pilsētu nākotnē, interesēties par problēmām, kas viņus nomāc pašlaik, un analizēt, ko vajadzētu mainīt, lai skaistie plāni nepaliktu tikai uz papīra.

Pārstāvu Liepājas mazo un vidējo uzņēmēju aprindas, tāpat esmu triju bērnu māmiņa, tā ka es skatos uz pilsētas vajadzībām gan no uzņēmējdarbības, gan ģimenes pārstāves viedokļa.

Tātad ko vajag liepājniekiem? Vajadzības vispārzināmās, pēc Maslova mācības – vispirms jau labu darbu, pienācīgu atalgojumu, lai cilvēks būtu spējīgs nodrošināt sevi un ģimeni. Bez tam jo vairāk stabilu uzņēmumu un labāk atalgotu darba vietu, jo lielāks ieguvums arī pašai pilsētai – vairāk nodokļu ienāk kopējā budžetā un lielākas iespējas sakopt vidi, investēt attīstībā, palīdzēt maznodrošinātajiem utt.

Palielināt budžetu, protams, vajag, taču vispirms, manuprāt, nebūtu par ļaunu vairāk papētīt, kā pilsēta izmanto pašreizējo budžetu, kas naudas izteiksmē patiešām nav mazs. Tikai jautājums – vai pietiekami pārdomāti ar to rīkojas? Katrs strādājošais, katrs uzņēmējs, katrs ģimenes galva rūpīgi pārdomās, kur izlietot pat santīmu. Bet nav pārliecības, ka tikpat taupīgi ar pilsētas naudu rīkojas tie, kuru rokās pašlaik ir pilsētas kopējais maciņš. Taisām milzum dārgus soliņus, pērkam dažādus īpašumus, ko iepriekš varēja iegādāties daudz lētāk, utt. Nudien nešķiet, ka ar budžetu rīkotos pietiekami taupīgi un saprātīgi.

Varbūt ietaupīt uz ne tik vajadzīgām lietām, bet novirzīt līdzekļus tur, kur patiešām vajag? Piemēram, veltīt lielāku atbalstu Liepājas jaunajām ģimenēm, ierīkot bērnu laukumus, būvēt vēl vairāk bērnudārzu, kuru joprojām trūkst, nodrošināt daudzpusīgas ārpusklases nodarbības, lai skolēni mācītos lietas darināt pašu spēkiem, lai viņi kļūtu aktīvi un spējīgi. Tāpat pilsētā ļoti pietrūkst dažādu atpūtas iespēju, sporta nodarbību, vislabāk būtu, ja varētu izveidot izvērstu atpūtas kompleksu, kur ģimenēm ar bērniem atpūsties un lietderīgi pavadīt laiku.

Bet pats svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka katrs liepājnieks grib justies piederīgs, grib būt vajadzīgs savai pilsētai. Pagaidām gan to īpaši nejūt, dažādi lēmumi tiek pieņemti, bet nemana aktīvu sabiedrības līdzdalību. Sabiedriskajai apspriešanai daudzi sen jau zaudējuši ticību, bet kā citādāk iespaidot lēmumus un piedalīties pilsētas, tāpat visas valsts dzīvē? Cilvēki nav ar mieru tik vien kā reizi četros gados iemest biļetenu vēlēšanu urnā.

Santa Šmiukše,
Liepājas Komersantu apvienības vadītāja, triju bērnu māmiņa