Tikko ārpus mācību iestādes sienām izskan audzēkņu vidū savstarpēju nesaskaņu radītās problēmas, sabiedrība uzdod jautājumu, kā tas varēja gadīties, kur skatījās pedagogi. Ja rodas nesaskaņas vienas klases kolektīvā, kurā tiek atstumts un pazemots kāds no skolēniem, atbildību prasa no klases audzinātāja. Es nenoliegšu, ka tieši klases audzinātājam ir milzīga loma, veidojot no atsevišķiem, ar dažādu raksturu, temperamentu apveltītiem zēniem un meitenēm vienotu kolektīvu, kurā valda sapratne un kurā kāds netiek pazemots vai atstumts. Jā, šis pedagogs, kurš ne tikai māca priekšmetu, bet arī audzina, ir pirmais cilvēks, kuram vēl pirms atbalsta grupām, sociālā pedagoga vai psihologa būtu jāpamana tās problēmas, kas veidojas starp skolēniem, un jāredz, ka kāds nejūtas labi. Tāpēc ir noteiktas klases audzināšanas stundas, kurās runāt ar bērniem par dažādiem, arī sasāpējušiem jautājumiem.

Tā kā neviens meistars – arī klases audzinātājs –  nekrīt no gaisa, arī šai pedagogu kategorijai notiek semināri un mācības, kurās izzinām, kā risināt konfliktsituācijas. Ir jau tā, ka audzināšana ir tāda kā darba neredzamā puse. Tāpat vēl aizvien notiek diskusijas un strīdi, vai vajag rīkot dažādus ārpusstundu pasākumus un doties ekskursijās ar savējiem. Jā, nenoliedzami, ka tas palīdz redzēt bērnus, vērot viņu savstarpējās attiecības un rīcības modeli pavisam citā gaismā nekā stundu laikā. Bet tas prasa laiku no tā jau saspringtā skolotāja ikdienas pienākumu grafika. Bez tam arī klasei un audzinātājam mēdz dažādi izveidoties attiecības, gadās, ka nevar pieņemt tieši skolotāju, lai gan ar citiem bērniem viņš var saprasties pavisam labi. Tāpat to, kas notiek klasē, noteikti var palīdzēt saskatīt priekšmetu skolotāji, kuri bieži vien tiekas stundās ar bērniem daudz biežāk nekā audzinātājs, kurš varbūt ir tādas mācības skolotājs, kas notiek reizi nedēļā. Tāpēc svarīga ir skolotāju savstarpējā sadarbība. Jo ir teiciens: skolā nav manējo, bet ir mūsējie. Tas nozīmē – ja redzi nesaskaņas, pamani pazemošanu, tad neklusē, bet pievērs uzmanību.

Bet noteikti varu pateikt, ka problēmas nevar atrisināt tikai skola, tikai pedagogi vai speciālisti. Ir nepieciešama sadarbība ar skolēna ģimeni, ar vecākiem.

Signe Berga,
Klašu audzinātāju metodiskās apvienības vadītāja