Lieldienas jeb, kā senāk sauca, Lielā diena ir pavasara saulgriežu svētki, kas agrāk tika svinēti marta beigās, kad diena kļuva garāka par nakti. Tās simbolizē dabas atdzimšanu un auglību. Kopumā šie svētki pēc garās ziemas un gavēņa bija priecīgs notikums.

Lielāko daļu tautas tradīciju mēs varam izzināt no latvju dainām un ticējumiem. Ja ieskatīsieties dainu skapī (www.dainuskapis.lv), tad būsiet pārsteigti, cik tomēr maz ir tautas dziesmu par Lieldienām. Savukārt vairāk informācijas varam atrast ticējumos, kas ir gan par pašām Lieldienām (īpaši Lieldienu rītu), gan par Lielo piektdienu un Zaļo ceturtdienu. Tieši no šiem ticējumiem varam noprast, ka Lieldienām ir piemitis īpašs (maģisks spēks) – tiek pareģots gan laiks, gan arī dažādi iespējamie notikumi un nākotne. Piemēram, īpašas spējas piemītot tiem cilvēkiem, kas dzimuši Lielajā piektdienā vai arī, kam Zaļajā ceturtdienā gadās kaut ko no meža mājās atnest, to visu gadu varot dažādi mošķi un ķibeles vajāt.

Bet galvenais, Lieldienās vajadzējis kārtīgi izšūpoties, lai visu gadu veiktos un būtu bagātīga raža. Viens otram agrāk dāvinājuši olas – gan par šūpošanu, gan tāpat, par labu satikšanu un patikšanu.

Arī mūsdienu tradīcijā ir saglabājusies olu krāsošana un dāvināšana. Lai gan šobrīd ir plaša spektra piedāvājums krāsojumiem ar uzlīmēm un dažādām pārtikas krāsvielām, tomēr olu krāsošanas lielākais azarts un šarms ir to darot ar dabīgajām izejvielām – sīpolu mizām, pirts slotām, mellenēm u.tml., pietinot klāt kādu tikko izspraukušos zāles stiebriņu vai sniegpulkstenīti.

Apzināti vai neapzināti arī mēs modernajā dzīves ritmā velkam paralēles ar mūsu senču Lielās dienas tradīcijām, kas tika saistītas ar dabas atdzimšanu un pavasari, un visbiežāk vēlamies pavadīt šo svētku dienu pie dabas – tā var būt olu ripināšana, šūpošanās vai vienkārša pastaiga pa mežu vai parku. Tā kā Lieldienu svinēšanas datums ir diezgan nenoteikts, jo katru gadu mainās, pieļauju, ka mūsdienās daudziem latviešiem šis dabas atdzimšanas brīdis tikpat labi var saistīties ar lielās talkas dienu, kur tiek patīkamais ar lietderīgo apvienots.

Signe Pucena,
tradicionālās kultūras pētniece,
starpnozaru mākslas grupas “SERDE” valdes locekle