Intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku.

– Vai Irānas uzbrukums Izraēlai uzskatāms par ļoti nopietnu konflikta eskalāciju?

– Ilgu laiku mediju un sabiedrības lokā runājām par to, ka konflikts draud eskalēties, bet būtībā, raugoties no mana viedokļa, eskalācija notiek jau visu pēdējo gadu.

Izraēla regulāri kopš pagājušā gada 8. oktobra ir konfliktā ar kaujinieku grupējumu “Hizbullāh” savā ziemeļu pierobežā, un apšaudes notiek visa gada garumā.

Pēdējās nedēļās redzam, ka tās ir tikai palielinājušās, ir nogalināts “Hizbullāh” līderis Hasans Nasralla, un Izraēla ievedusi sauszemes spēkus Libānā.

Taču regulāri notiek arī apšaudes ar hutiešu nemierniekiem Jemenā. Līdz ar to tās ir divas frontes, bet paralēli trešā fronte Izraēlai ir ar Gazu, kur joprojām turpinās militāras konfrontācijas.

Otrdienas notikumi apliecina, ka

saspīlējums ar Irānu eskalējies pietiekami lielā mērā. Tādēļ eskalācija Tuvajos Austrumos faktiski ir augstākajā līmenī.

Nākamais solis, kas varētu sekot, ir pilna mēroga karš starp Irānu un Izraēlu jeb būtībā starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

ASV atbalsts Izraēlai ir nelokāms, un tas nozīmē, ka faktiski Irānai būtu jākaro ar Ameriku, kura palielinājusi savu militāro klātbūtni reģionā. Taču tas ir kaut kas tāds, ko Irāna šobrīd nebūtu gatava darīt.

– Kā šie notikumi var atbalsoties Eiropā un Latvijā?

– Tuvo Austrumu reģions ir ārkārtīgi būtisks punkts visas pasaules ekonomikā. Tur ir vairāki stratēģiskie punkti – Hormuzs, Babelmandebašaurums –, caur kurieni notiek ļoti liela daļa pasaules naftas pārvadājumu. Caur Sarkanās jūras šaurumu iet tirdzniecības ķēdes no tālākas Āzijas uz Eiropu.

Līdz ar to, ja hutiešu nemiernieki bloķē Sarkano jūru, tad varam iedomāties, kā tas atspoguļosies uz mūsu ekonomiku, preču, pakalpojumu, protams, arī gāzes un naftas cenām.

Otrdien neilgi pirms Irānas uzbrukuma Izraēlā notika terorakts ar bojāgājušajiem. Arī Dānijā tika ziņots par apšaudes draudiem Kopenhāgenā.

Arī mēs Eiropā varam sagaidīt radikalizācijas tendenču pieaugumu, kas kādā brīdī var palielināt arī terorisma draudus.

Ir ļoti daudz būtisku jautājumu, kas tiešām skar Eiropu ļoti praktiskā ziņā.

– Vai Krievijas sabiedrotās Irānas iesaistīšanās militārā konfliktā var nākt par labu Ukrainai?

– Nevienā gadījumā tas nenāk Ukrainai par labu. Ja šobrīd Amerikas uzmanība neilgi pirms ASV prezidenta vēlēšanām pilnībā pāriet uz Tuvo Austrumu reģionu, tad ir jautājums, cik lielā mērā Amerika būtu spējīga iesaistīties Ukrainas jautājumā gan finansiāli, gan uzmanības ziņā.

Irānas sadarbība ar Krieviju mūsu reģionam, protams, nav nekas patīkams. Pavisam nesen piedzīvojām, ka Irānas “Shahed” drons ielidoja Latvijas teritorijā. Līdz ar to mūsu interesēs nekādā mērā nav Irānas spēju palielināšanās reģionā un saišu veidošanās ar Krieviju.

Tirdzniecībā ar Irānu Krievija tiek spēcināta, tādēļ tas rada papildu draudus gan Ukrainai, gan mūsu reģionam kopumā.

Mūsu interesēs ir šādu sadarbību mazināt, un šeit Izraēla spēlē ļoti nozīmīgu lomu, proti, tā var vājināt Irānas militāro spēju un sadarbību ar Krieviju.

– Vai ir pamats bažām, ka nu gan esam uz Trešā pasaules kara sliekšņa?

– Par šo runājam jau diezgan ilgi, un ik pa laikam šāda varbūtība izskan. Taču no Otrā pasaules kara līdz mūsdienām starptautiskā tiesiskuma un starptautisko institūciju loma tomēr bijusi būtiska.

Lai arī šobrīd varam diezgan lielu kritiku vērst pret Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām starptautiskām organizācijām, tomēr ir svarīgi, ka tādas pastāv un savu darbu veic.

Riski vēl plašākai situācijas saasināšanai ir pietiekami lieli, bet tajā pašā laikā iesaistītās puses ļoti labi apzinās, ko tas nozīmē pārējai pasaulei, un vēl ir cerības, ka maksimālu eskalāciju starptautiskā diplomātija tomēr varētu apturēt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.