Intervija ar Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja vadītāju Sintiju Pusaudzi.

– Vai šā brīža sajūta par tūristu pieplūdumu pilsētā ir pareiza?

– Viennozīmīgi, iestājoties siltajiem, pat tropiskajiem laika apstākļiem, pilsētā ļoti strauji ieplūda kaimiņvalsts iedzīvotāji lietuvieši, jo viņiem ir visvieglāk pārplānot brīvdienas, vadoties pēc norisēm debesīs.

Tālāku valstu iedzīvotāji gan ieradās arī vēsajā jūnijā, jo viņi atvaļinājumus ieplāno savlaicīgi.

Kā zinām, jau ikgadēji jūlijs ir viens no tūristu vispiesātinātākajiem mēnešiem,

tāpēc pilsētnieku sajūtas, ka ielas ir pilnas ar cilvēkiem, noteikti ir pamatotas.

– Kādi viesi pie mums atbrauc?

– Pie mums birojā Rožu laukumā visbiežāk iegriežas tālāku valstu viesi, kuri vēlas aprunāties par pilsētas vēsturi, arhitektūru, pieejamajiem maršrutiem, vietām, kur baudīt tradicionālu gastronomiju, lai iegādātos pastkartes, ko nosūtīt ģimenei, un suvenīrus piemiņai.

Šovasar esam arī viens no e-biļetes iegādes un e-kartes papildināšanas punktiem sabiedriskajam transportam.

Jūnijā birojā uzņēmām viesus no 33 valstīm,

ierasti no pārējām skaitliski ir atrāvušās divas – Vācija un Lietuva.

– Kā laikapstākļi – vēsā vasara – ir ietekmējuši tūrisma jomā strādājošos?

– Laikapstākļi noteikti radīja jūtamu viesu samazinājumu jūnijā, bet tas pagaidām ir tikai mūsu sajūtu līmenī.

Šobrīd vēl nevaram balstīties uz datiem, tos redzēsim augustā par jūniju, septembrī par jūliju un oktobrī par augustu.

Tīri vadoties pēc novērtējumiem – ietekme neierasti vēsajiem un mitrajiem laika apstākļiem noteikti būs.

Jūrmalas parka un pludmales uzņēmējiem laikapstākļi par labu nenāca nemaz, bet arī viņu vasaras kopainu, domājams, apjautīs augusta noslēgumā.

Šobrīd, lai gan negaisa lietusgāzes ir visai biežs viesis, tas, cerams, tikai atvēsina saules mīļus uz mirkli un netraucē baudīt burvīgas brīvdienas pludmalē.

– Vai bez laikapstākļiem vēl kaut kas kavē tūristus ierasties pie mums? Piemēram, ģeopolitiskā situācija? Vai tūrisma nozarei vajadzīgs spēcīgs atbalsts no valsts un vienlaikus reklāma ārpusē, lai Latviju rādītu kā drošu galamērķi?

– Bez ciešas sadarbības ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kas ir tūrisma jomas pārvaldības institūcija Latvijā, mums noteikti neizdotos vismaz puse no pārdošanas aktivitātēm, tāpēc arī turpmāk nākotnē šis atbalsts ir ļoti būtisks.

Ņemot vērā, ka arī pašvaldību budžets visā Latvijā ir jāpārstrukturizē tieši pieminētās ģeopolitiskās situācijas dēļ,

vēl lielāka nozīme būs valsts atbalstam tūrisma nozares uzņēmējiem.

Un es laikam vēlētos teikt, ka, iespējams, ģeopolitiskā situācija viesu skaitu ietekmē mazāk nekā piekļūstamība pilsētai.

A9 šoseja ir nogurdinoša un lēna intensīvās satiksmes dēļ, bet lielākais vairums tālāko valstu viesu pie mums nokļūst, atlidojot uz Rīgu.

Esam pateicīgi vismaz par ļoti regulāro sabiedriskā transporta plūsmu, kas veicina viesu ērtāku ierašanos pilsētā.

– Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojs regulāri uzņem ārvalstniekus inspekcijas vizītēs, šonedēļ – Polijas un Beļģijas žurnālistus. Kāds ir to mērķis?

– Lai izskaidrotu mediju un aģentūru inspekcijas vizītes Liepājā, pastāstīšu par Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja veikto pienākumu modeli – aptuveni no septembra līdz maijam mēs esam gan Eiropā, gan tālākās valstīs, mūsu “top10” tūristu mērķvalstīs, lai Liepāju kā tūrisma galamērķi prezentētu Latvijas vēstniecībās, starptautiskās tūrisma aģentūru, operatoru un mediju kontaktbiržās un tūrisma izstādēs.

Savukārt no jūnija līdz augustam mēs šajos pasākumos sastaptos kontaktus uzņemam inspekcijas vizītēs Liepājā, kur viņiem ir iespēja redzēt un sajust visu pašu acīm, iekļaut savu tūrisma aģentūru katalogos – gan papildinot jau esošo informāciju ar jaunajiem uzņēmējiem, gan veidojot pavisam jaunus maršrutus saviem klientiem, rakstīt par piedzīvoto savos medijos – kā drukātajos, tā digitālajos un audiovizuālajos.

Jau sen ir zināms, ka katras valsts iedzīvotājs visupirms uzticas savu tautiešu viedokļiem par to, kur lieliski pavadīt atvaļinājumu,

tāpēc mums ir svarīgi nodot šo informāciju caur autentiskiem katras valsts kanāliem: aģentūrām, medijiem, viedokļu līderiem, blogeriem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.