Kā Covid-19 ietekmē starptautiskos pasažieru pārvadājumus?

Mēs esam atkarīgi no tā, kādus lēmumus pieņem mūsu epidemiologi attiecībā uz sarkanajām, dzeltenajām un baltajām valstīm, jo ir valdības regulējums (Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija 360. noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”), kas nosaka – ja gadījumā valsts ir sarkanajā sarakstā, tātad uz turieni nedrīkst organizēt nekādus regulāros pasažieru pārvadājumus. Tas ir ļoti apgrūtinoši pārvadātājiem, ļoti strikts un ļoti neprognozējams nosacījums.

Turklāt šis saraksts stājas spēkā jau nākamajā dienā pēc pasludināšanas, un Slimību profilakses un kontroles centrs šo sarakstu pasludina katras piektdienas vakarā. Tas ir darba nedēļas pēdējais vakars, un jaunais saraksts stājas spēkā sestdienas rītā. Tas nozīmē, ka visiem pārvadātājiem ir jāstrādā piektdien un sestdien, lai pieskaņotu savus lidojumus, autobusu un prāmju pārvadājumus atbilstoši šiem lēmumiem. Tas nozīmē daudzu desmitu avioreisu atcelšanu, ceļotāju pārcelšanu uz citiem avioreisiem un, protams, ka tās ir papildu izmaksas pārvadātājiem katrā šādā gadījumā.

Šāds stingrs regulējums ir tikai Latvijā, nevienā citā Eiropas Savienības valstī tāda nav. Ir līdzīgs regulējums Igaunijā un Austrijā, kur valdības aģentūras izvērtē katra pārvadājuma nepieciešamību un tad lemj, atļaut vai neatļaut, bet tas notiek uz atsevišķa izvērtējuma pamata. Bet pie mums Latvijā šis lēmums tiek pieņemts automātiski. Satiksmes ministrija par to neko nelemj. Tiklīdz Veselības ministrija apstiprina šo sarakstu, šo informāciju nodod pārvadātājiem, kuriem automātiski jāpārtrauc pārvadājumi.

Pagaidām mums nav bijuši tādi gadījumi, kad būtu par šiem noteikumiem domstarpības ar pārvadātājiem, bet, protams, ka tās viņiem ir milzīgas izmaksas un neērtības pasažieriem. It sevišķi, ja tiek atcelti lidojumi no valstīm, no kurām vispār pēc tam ir grūti nokļūt mājās citādā veidā. Tas attiecas arī uz prāmju satiksmi. Piemēram, ja Vācija iekļūst sarkanajā sarakstā un prāmis uz Liepāju ir ceļā, reiss ir jāpabeidz, bet nākamais reiss pasažieriem nevar notikt. Katrā pārvadājuma veidā ir sava valsts institūcija, kas kontrolē šo pārvadājumu notikšanu vai atcelšanu.

Mums nemitīgi par to nāk sūdzības no pasažieriem, no tūrisma operatoriem. Arī no pārvadātājiem par nevienlīdzīgu konkurenci ar citām valstīm, jo citās valstīs šāda regulējuma nav. Piemēram, aviācijā par tranzīta lidostu kļūst Viļņa, jo Lietuvas valdība nav ieviesusi nekādus ierobežojumus. No Viļņas var lidot gan uz Ukrainu, gan Baltkrieviju, uz jebkuru sarkanā saraksta valsti Eiropas Savienībā un ārpus tās. Bet katrai valstij ir suverēnas tiesības pieņemt savus lēmumus.

Pārvadātājiem, kas strādā Latvijā, jārēķinās ar to tiesisko ietvaru, kāds ir Latvijas valdības noteikts. Šajā gadījumā mums vadošā ir Veselības ministrija. Regulējums neliedz cilvēkiem ceļot pāri robežām. Tāda aizlieguma nav. Mums ir brīva tūrisma telpa Eiropas Savienībā. Tā ka iespējas nokļūt kādā valstī pastāv neatkarīgi no valdības lēmuma.

Tālis Linkaits, satiksmes ministrs

UZZIŅAI

• Starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu neveic no/uz SPKC sarkanajāsarakstā iekļautajām valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu jeb kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir virs 25. Pašlaik sarkanajāsarakstā ir 21 Eiropas valsts un lielākā daļa citu valstu ārpus Eiropas Savienības.
• Dzeltenajā sarakstā iekļautās valstis – tās, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir virs 16, SPKC aicina izvērtēt brauciena nepieciešamību uz tām. Atgriežoties no sarkanā un dzeltenā saraksta valstīm, 14 dienas jāievēro pašizolācija.
• Baltāsaraksta valstīs saslimstības rādītāji ir zemāki, dodoties uz tām, jāievēro vispārēja piesardzība, atgriežoties pašizolācija nav nepieciešama.