Liepājas Cietokšņa kanāls savu nosaukumu atguva vien 2001. gada jūnijā, kad pilsētas domes deputāti Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā oficiāli apstiprināt vietvārdu “Cietokšņa kanāls”. Vēl joprojām šī ūdenstilpne tautā pazīstama vairāk kā Melnupīte.

Šī palama kanālam pielipa vēl padomju laikos, kad katrai industriāli attīstītai pilsētai tās pievārtē bija pa Melnajai upītei (kriev. val. Чёрная ре́чка). Izņēmums nebija arī Liepāja, kur pilsētas lielie uzņēmumi: LM, Cukurfabrika, Gaļas kombināts u.c. “barojās” ar Cietokšņa kanāla ūdens resursiem. Kanāls tika pārrakts, tā pietekas/iztekas nobloķētas. Ūdens ceļš, pa kuru vēl 20.gs. sākumā ik rudeni laši un taimiņi mēroja ceļu no Baltijas jūras labāku nārsta vietu meklējumos, kļuva par smagu pat raudai. Kanāla ūdens apmaiņa starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru kļuva kritiska. Tieši Cietokšņa kanāla vājā caurtece ir iemesls divām parādībām, kas ar Šveices pulksteņa precizitāti atkārtojas ik gadu: jūnija vidū Cietokšņa kanāls “uzzied” koši zaļā krāsā, savukārt rudenī Jaunās Pasaules iedzīvotāji, lai pārvietotos, spiesti savus auto nomainīt pret laivām. Lai novērstu šīs nejēdzības, vēl 1984. gadā Latvijas meliorācijas institūts izstrādā Cietokšņa kanāla glābšanas plānu. Mērķis bija kanāla padziļināšana, caurteku rekonstrukcija un regulāra kanāla savienojums ar Baltijas jūru līdz atzīmei 0,5m. Diemžēl tas dzīvē tā arī netika realizēts. Savienība brūk, bet jaunajai Latvijai šīs izmaksas vēlāk nav pa kabatai. Varbūt ir vērts pilsētai vēlreiz pie šī jautājuma atgriezties, piesaistot ES fondus?!

Tomēr ne viss ir tik drūmi, kā, iespējams, izklausās. Kad vēl 2007. gadā daži aktīvisti laivās veica šo ūdensceļu, šokēja dramatiskie gružu kalni kanāla krastos. Pa šiem gadiem daudz kas mainījies un mainījies nepārprotami pozitīvā nozīmē. Iesaistoties kanāla krastos mītošajiem liepājniekiem, ikgadējās Vislatvijas talkās – Cietokšņa kanāls kļuvis sakoptāks, parādījušies soliņi, sakārtotas populārākās piknika vietas, izveidots bērnu spēļu laukums. Notekūdeņi kanālā vairs novadīti netiek, tā kvalitāte nepārprotami ir uzlabojusies. Par to pārliecinājāmies 2011. gada talkas laikā, kad no kanāla tika izņemti divi maliķu tīkli. Ja vīri ķērušies pie šādām nodarbēm, tas nozīmē vien to, ka kanālā zivis ir atgriezušās. Nepārprotami kanāla sakopšanā lielu artavu devis šoziem pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” direktora Zigmunda Cīruļa un viņa komandas paveiktais darbs. Cietokšņa kanāls atdzimst. Šī gada Lieldienu brīvdienās kanāla krastos bija redzami arvien vairāk atpūtnieku, bet uz ūdens – arvien vairāk laivu.

Latviešiem ir teiciens: “Dots devējam atdodas”. Tālajā 1919. gada novembrī Latvijā norisinājās Brīvības cīņas. Un tieši Cietokšņa kanāls bija tā robeža, kas liktenīga izrādījās Pinču Bērmanim jeb plašāk pazīstamam kā Pāvelam Bermontam. Kanāla krastos bermontiešiem pretim stājās ap 2000 liels Liepājas un jaunās Latvijas valsts aizstāvju. 228 vīru šajās kaujā krita. Toreiz Cietokšņa Kanāls palīdzēja nosargāt pilsētu un neatkarību ieguvušo Latviju. Varbūt tagad laiks mums, pēc gandrīz simts gadiem, nosargāt pašu Liepājas Cietokšņa kanālu! Un mēs katrs varam savu roku pielikt jau šo sestdien, kad piekto reizi norisināsies Vislatvijas talka.

Turaids Šēfers,
Uzņēmuma “Sofijas laivas” līdzīpašnieks