Darba vietu skaits aug trīskārt straujāk kā samazinās bezdarbnieku skaits  – par to liecina apkopotā statistika, un aiz cipariem slēpjas vairākas svarīgas tendences.

Pirmā – ir ieguldīts liels darbs, lai uzņēmēji – darba vietu radītāji – Liepājā justos gaidīti. Ekonomiskā izaugsme pasaulē palielinājusi pasūtījumu apjomu Liepājā bāzētajiem uzņēmumiem, un arī vietējo ražotāju profesionalitāte ir pārliecinājusi klientus veikt pasūtījumus tieši Liepājā. Gada laikā radītas vairāk kā 1000 darba vietas, uzsākta daudzu jaunu ražotņu būve. 

Otrā –  Liepāja kļūst magnētiska. Kā attīstības centrs, tas pievelk cilvēkus no visa Liepājas rajona. No rīta uz Liepāju, vakarā atpakaļ. Kurš brauc viens pats, kuri kooperējas un vairāki brauc ar vienu auto. Ceļā pavadītais laiks no Priekules, Aizputes vai Nīcas daudz neatšķiras no tā laika, ko ikdienā pavada rīdzinieki galvaspilsētas sastrēgumos.

Trešā – par darbu saņemtā samaksa motivē cilvēkus doties Liepājas virzienā. Gan no reģioniem, gan no ārzemēm. Cilvēki, kas ieguvuši darba pieredzi rietumvalstīs, atgriežas Latvijā – un tie vairs nav tikai atsevišķi gadījumi.

Joprojām ieguldām daudz enerģijas, lai informētu ārvalstīs dzīvojošos latviešus par darba iespējām tieši Liepājā.  Nav noslēpums, ka tieši informācijas vakuums un kontaktu trūkums nemudina atgriezties, tāpēc cenšamies būt par gidu un palīgu, lai šo šķērsli novērstu.

Ceturtā – darba vietu skaits aug trīskārt straujāk nekā samazinās bezdarbnieku skaits. Bezdarbs ir zems – trīs gadu laikā samazinājies no 9,0 % līdz 5,7%. Taču diemžēl visas vakances neaizpilda vis bez darba esošie liepājnieki, kuru skaits pērngad samazinājies tikai par nepilniem četriem simtiem, kamēr jaunu darba vietu skaits gada laikā audzis par vairāk kā tūkstoti. Tātad, tikai katru trešo vakanci aizpildījuši esošie bezdarbnieki. Starpību aizpildījuši cilvēki no tuvējiem reģioniem, reemigranti un – arī ārvalstnieki.

Kāpēc tā? Iemesli noteikti ir dažādi, un noteikti ir iemesls dziļākai analīzei. Ikdienā komunicējot ar uzņēmumu vadītājiem un personāla speciālistiem, nākas uzklausīt pozitīvus stāstus par cilvēkiem bez pieredzes un izglītības, bet vēlmi mācīties un strādāt, kuri ātri iejutušies kolektīvā.

Diemžēl vairāk un spilgtāki stāsti ir par neieinteresētiem darba ”meklētājiem”, kuri, labākajā gadījumā, spēj saglabāt darba prieku uz pāris nedēļām, bet ļoti bieži neierodas pat uz pirmo darba dienu.

Liepājas ekonomikas turpmāka izaugsme turpināsies, augot darba vietu skaitam gan esošajos uzņēmumos, gan ienākot jauniem. Tas nozīmēs arī turpmāku iespēju iekļauties darba tirgū esošajiem bezdarbniekiem, noņemot slodzi no strādājošo liepājnieku sarūpētā sociālā budžeta.

Tas nozīmēs arī iespēju par liepājniekiem sevi sākt saukt vēl vairāk cilvēkiem no citiem Latvijas reģioniem, un ne tikai. Ir ielikti nopietni pamati Liepājas izaugsmei – un tikai mūsu rokās ir šo iespēju izmantot un nepalaist vējā.

Uldis Hmieļevskis, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks