Priecē, ka rallija ”Kurzeme 2013” sastāvs bija
daudznacionāls – piedalījās 105 ekipāžas no septiņām valstīm. Daudzu gadu laikā
šogad rallijā bija ļoti spēcīgs sastāvs, var pat teikt, ka spēcīgākais.

Mūsu mērķis, rīkojot šīs sacensības, ir panākt, ka rallijs
”Kurzeme” ir ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā labākais rallijs. Lai trase un
ātrumposmi ir tādi, ka sportistiem ir sarežģīti un interesanti, lai viņiem
patiktu braukt. Lai būtu konkurence trasē. Jo tikai tad sportisti grib braukt šurp,
jo ir, par ko cīnīties.

Organizējot pasākumu, uz to mēģinājām iet. Un izskatās, ka
iecere ir izdevusies. Sportisti bija ļoti apmierināti ar ātrumposmiem, sevišķi
ar Vecpili, kas bija noslēdzošais grants ātrumposms. Brauca ārā smaidīgi. Paskatoties
sociālajos tīklos un palasot komentārus internetā, jāsecina, ka arī skatītāji
ir apmierināti. Un tas ir galvenais. Ja sportisti priecīgi un skatītāji
apmierināti, mērķis ir sasniegts.

Rallijam ir tā specifika, ka tas notiek jebkādos laikapstākļos.
Jābūt diezgan ekstrēmiem nosacījumiem, lai sacensības atceltu laikapstākļu dēļ.
Ziemas rallijā šāda iespēja ir lielāka. Ja pilnībā nokūst sniegs un gaisa
temperatūra ir plusos, tad ir skaidrs, ka sacensības nevar notikt, jo nav ceļa.
Vasaras apstākļos var būt situācija, kad var nākties atcelt kādu ātrumposmu,
kurš, pieņemsim, ir pārplūdis, bet tas būs atsevišķs gadījums.

Protams, putekļi un migla apgrūtina braukšanu. Taču daudzi
sportisti atzina, ka tā bijusi laba skola – braukt puteklī, precīzi pēc
stenogrammas. Pēc rallija aprunājos ar vadošajiem braucējiem, kas pieredzējuši
daudzko pasaulē. Viņi atzina, ka viss bijis kārtībā. Tas ir rallijs un ir
jārēķinās, ka var būt putekļi. Protams, ērtāk ir braukt bez putekļiem.

Arī lietus padarīja trasi sarežģītāku. Uznākot lietum, atsevišķas
vietas trasē kļūst slidenākas, vairāk izjūtamas dažādu segumu atšķirības. Ja
sausā laikā grunts segumi visi lielā mērā ir vienādi, tad lietus laikā ir
vietas, kas ir nedaudz mālainākas. Vai mežos, piemēram, ir dublītis vai lapas
pa virsu. Šīs vietas ir slidenākas. Līdz ar to bija puiši, kas neparedzēja, kur
slīdēs. Izslīdēja no trases. Bet tas ir rallijs, šie apstākļi sacensībām piedod
papildus sportisko elementu.

Nevarētu teikt, ka igauņu uzvara rallijā būtu bijis liels
pārsteigums. Pa lielam tas bija gaidāms, kaut biju cerējis, ka varbūt kādu no
pirmajām trīs vietām varētu izcīnīt kāds cits, piemēram, Krievijas autosportists
Lukjaņuks vai kāda Latvijas ekipāža. Taču liels pārsteigums igauņu triumfs nav.

Šobrīd igauņi savā rallija attīstības fāzē ir tikuši tālu. Respektīvi,
viņi pirms pieciem gadiem bija tur, kur latviešu autosportisti ir šobrīd. Ja
pirms pieciem gadiem igauņiem bija ļoti spēcīgi vientilta piedziņas braucēji,
spēcīgi juniori, tad šobrīd visi šie sportisti jau brauc ar lielajām,
pilnpiedziņas mašīnām. Un uzvar absolūtajā ieskaitē.

Pirms pieciem gadiem topā bija Latvijas braucēji ar
jaudīgajām mašīnām, un igauņi dominēja vientilta piedziņas klasēs, kur savukārt
nebija neviens latvietis. Šobrīd situācija ir otrāda – mums ir stipri vientilta
piedziņas braucēji, juniori. Tas nozīmē, ka pēc gadiem viņi varētu pārsēsties
uz jaudīgām klasēm.

Diemžēl liepājniekiem neveicās. Abas liepājnieku ekipāžas,
kas startēja, izstājās tehnisku defektu dēļ. Kaut sākumā turējās labi.

Pirms rallija nopietni strādājām, lai drošība pasākuma laikā
būtu gana augstā līmenī. Vietās, kur pulcējās skatītāji, drošības pasākumus
bijām pastiprinājuši, lai nebūtu nekādu pārsteigumu. Sūdzības nav saņemtas,
līdz ar ko jāsecina, ka, acīm redzot, drošība bija labā līmenī. Pasākuma laikā
bija avārijas, kas diemžēl ir neizbēgama autosporta sastāvdaļa, bet negadījumu,
kuros būtu iesaistīti skatītāji, nebija.

Jāatzīmē, ka šogad notika ne tikai rallijs, bet arī moto
sacensības. Arī par šo pasākumu saņēmām ļoti labas atsauksmes no sportistiem.
Braucēji, kas piedalījušies daudz un dažādās pasaules līmeņa sacensībās,
atzina, ka šīs bijušas labāk organizētās sacensības pēdējo pāris gadu laikā.
Esam saņēmuši neoficiālu uzaicinājumu šīs sacensības rīkot arī turpmāk.  

Rallijs ”Kurzeme 2013” ir finišējis, lielos vilcienos varam
sākt gatavoties nākamajiem pasākumiem. Protams, ir nianses, kas jāņem vērā,
rīkojot sacensības turpmāk. Tas ir mūžīgs mācīšanās un uzlabošanas process. Ja
kādā brīdī pateiksim, ka viss ir sasniegts, ka nekas vairs nav, ko mācīties,
tad progress ir beidzies. Vienmēr ir, kur augt.

Gribu pateikties visiem, kas bijuši iesaistīti – gan organizatoriem
un sportistiem, gan atbalstītājiem un skatītājiem, kuru bija ļoti daudz un kas
bija disciplinēti. Jo tas ir kopīgs pasākums. Mēs to organizējam, bet tajā
piedalās sportisti, kas savukārt iepriecina skatītājus. Visas šīs pozīcijas
cita citu papildina.