Laiks, ko pavadi ceļā no mājām uz darbu, veikalu, skolu, teātri, sporta zāli – tas ir viens no dzīves kvalitātes indikatoriem. Rīdzinieki stāsta, ka ik rītu mašīnā vai autobusā pavada stundu ceļā uz darbu un stundu.

Lai no kūrortpilsētas Jūrmalas darbadienas rītā tiktu līdz Rīgas centram ar auto – var rēķināt pat pusotru stundu – ne viens vien liepājnieks arī ir sastapies ar Vanšu tilta sastrēgumiem.

Uz šī fona Liepājas ik rīta un ik vakara automašīnu sablīvējumi ielās tāds nieks vien liekas, kaut jāatzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā auto skaits varētu būt pat dubultojies, un nelieli sastrēgumi jau ir kļuvuši arī par mūsu ikdienu. Tāpēc nedaudz iedziļinoties šogad un nākamajos gados realizējamajos Liepājas ielu būves projektos, atliek secināt, ka transporta plūsmas pilsētā varētu mainīties diezgan radikāli, un tā varētu kļūt raitāka.

Cukura ielas posms gar autobusu parku varētu kļūt krietni klusāks, kad lielākā daļa Liepājā iebraucošo uz ostu vai Velnciemu dosies pa taisno – pa jauno Pulvera ielas pagarinājumu, nešķērsojot dzelzceļa sliedes. Šajā rajonā plānota arī viena jauna iela – Krūmu ielas pagarinājums līdz Pulvera ielai. Klusāka varētu kļūt arī Raiņa ielā pēc Aldara ielas rekonstrukcijas.

Nākamgad sāks realizēt tā saukto Ganību-Zirņu ielas projektu, taču līdz šim nav skaļi pateikts, ka projekts iestiepjas arī Jaunliepājā – kā Jaunā tilta turpinājums, ar kuru tas pa tiešo savienosies ar Zemnieku ielu pie Kings degvielas uzpildes automāta. Kopā ar Brīvības ielas rekonstrukciju Liepājā pēc diviem gadiem būs izveidota maģistrāle, pa kuru cauri visai pilsētai varēs izbraukt pa divām joslām katrā virzienā.

Veidojot apvedceļus Brīvības ielas rekonstrukcijas nodrošināšanai, pie jauna asfalta tikusi pilsētas robežas iela no ”enkura” līdz slimnīcai. Savukārt Dūņu iela, kur pirms diviem gadiem rallija pilsētas ātrumposmā mašīnas brauca caur ūdens braslu, šobrīd ir kļuvusi par taisnu asfaltētu ielu.

Paredzams, ka daudz vairāk cilvēku sāks pārvietoties ar velosipēdiem. Kad kā mazs zēns dzīvoju Zaļajā birzī, uz centru ar velosipēdu braukt man vienkārši neļāva – Brīvības ielas satiksme bija pietiekoši bīstama. Jau šobrīd ir uzbūvēti veloceliņi pa Grīzupes un Cukura ielu, un jāsagaida tikai, kad pabeigs Brīvības ielas izbūvi – tad ar velo varēs izbraukt cauri visai pilsētai – no Enkura vai Zaļās birzs līdz Dienvidu kapiem. Bez mīnusiņa gan nav sanācis – domājot par velobraucēju drošību, ir uzliktas barjeras uz veloceliņa cukurfabrikas pārbrauktuvēm – šķiet, ka tur no velosipēda būs jākāpj nost un tas sliedēm pāri jāpārstumj. Bet vai tur tuvākajā laikā ir paredzēta kaut viena vilciena vagona kustība?

Satiksmes apgrūtinājumi, kas rodas šo projektu realizēšanā? Gribas vilkt paralēles. Ir pašsaprotami, ka sēžot friziera krēslā, tur pavadām vismaz stundu. Uzmazgāt mājā grīdu – arī savs laiks paiet. Var jau, protams, staigāt gariem matiem vai dzīvot netīrā mājā, bet šīm lietām laiku tomēr atvēlam. Līdzīgi ar ielu remontiem. Gribas cerēt, ka visi, kas ielas pārbūves laikā spiesti izjust pārvietošanās grūtības, to uztvers kā sava laika ieguldījumu nākotnes ieguvumu labā.

Uldis Hmieļevskis,
Liepājas Rallija komanda