Izlasot rakstu “Domes deputāti: Liepājas “zelta” sniegs”, vēlos izteikt savu viedokli par rakstā minētajiem datiem. Man pašam ir 10 gadu darba pieredze pilsētas komunālajā saimniecībā, kas saistīta ar atkritumu izvešanu un pilsētas ielu un laukumu tīrības uzturēšanu vasarā un ziemā. Šķiet, ka nepieciešams paskaidrot dažas rakstā minētās lietas.

Izvestā sniega apjomu pakalpojuma sniedzējs nenosaka, mērot tā daudzumu aizvešanas vietā, it sevišķi to nedara tad, kad sācies atkusnis. Jebkādi mērījumi sniega izvešanas vietās ir nekorekti. Sniegs, tā deponēšanas vietā, tiek ar tehniku stumdīts, blietēts, piebraukts un strauji saplok, jo ir jau bijis uzirdināts, tam labāk piekļūst gaiss un tas straujāk kūst un zūd tā apjoms. Arī pie negatīvām gaisa temperatūrām sniega apjoms samazinās, tas žūst. Ūdens iztvaiko tā pat, kā no sākuma sasalst un pēc tam paliek sausa, salā, ārā izkarināta, izmazgāta veļa.

Ielu malās, saulītē sagulējušos, ar jaudīgu tehniku sastumtu un sablietētu sniegu, to iekraušanas laikā uzirdinot, nevar mērīt kubikmetros, kas redzami un empīriski aprēķināmi ielas malā. Sablietētu sniegu salaužot veidojas daudz atsevišķu sniega gabalu un iekraujot automašīnā, kopējais tā apjoms būtiski palielinās. Tas ir līdzīgi kā ar malku, kuras apjoms atšķiras, vai tā brīvi sabērta automašīnas kravas kastē vai kārtīgi sakrauta šķūnītī.

Vienīgā iespēja, iegūt pēc iespējas objektīvāku priekšstatu par izvestā sniega apjomu, ir aprēķināt izvesto automašīnu kravu skaitu, pirms tam – precizējot arī kravas kastes tilpumu.

Šiem datiem, ceļazīmēm, pie pakalpojuma sniedzēja, ir jābūt pieejamiem, it sevišķi jau nu deputātiem.

Kā šoziem manīju, no pilsētas centrālās daļas un arī no gājēju ielām sniegu izveda vairākas reizes. Sniegu izveda arī no vienas daļas maģistrālo ielu un no abiem tiltiem. Nu laikam tās naudiņas domei cik nu ir, tik ir. Katrā ziņā, tādas kupenas kā Rīgā, pāri galvai, Liepājā nav.
Daudz sniega aizvests vai maz, par to lai spriežam paši.

Situācija pilsētā ir normāla, bet iestājoties atkusnim jāņem vērā, ka kūstot 1 m³ vidēji sablīvēta sniega tas pārvēršas par reālu ūdeni tikai aptuveni par 1/3 no apjoma. Tā kā vizuāli skatoties uz milzīgajām kupenām un neizvesto sniegu, situācija liekas daudz draudīgāka nekā tā reāli varētu būt.

Iespējams, par gumijas zābakiem, sāli un sērkociņiem gan būs jādomā ezermalas un Jaunās pasaules iedzīvotājiem un pašvaldībai, kā viņiem palīdzēt. Tur gan, pie plūdiem, būs vainīga Bārtas upe, seklais Liepājas ezers un to vienīgā izeja uz jūru – tirdzniecības kanāls.

Ir labi, ka pilsētas Domē pastāv spēcīga opozīcija, kurai nav vienaldzīga gaidāmā pavasara iestāšanās un situācija pilsētā, bet šoreiz “tas velns nav tik melns, kā to mālē” daļa deputātu, ja runājam par izvestā sniega trūkstošajiem apjomiem, iespējamajiem plūdiem un ieguldītajiem līdzekļiem.

Nebūsim fatālisti, sniegs lēnām nokusīs un liela daļa Liepājnieku nekādu lielo diskomfortu Liepājas ielās neizjutīs.

Lieki nekliegsim, ka “vilks – aitās, vilks – aitās”.

Kad tas reāli būs “aitās”, tad neviens neņems par pilnu.

Uldis Krilovs, uzņēmējs
Dipl. Inž. enerģētiķis,
Vides Zin. M.