No laikraksta “Kurzemes Vārds” slejām uzzinot, ka Kurzemē top
jaunas kažokzvēru fermas, no laimes un prieka gandrīz vai apraudājos. Kā nekā
milzīgam skaitam ilgstoši bez darba nīkstošo kurzemnieku nu būs lieliski
apmaksāts darbs, kas reģionam un valstij kopumā nesīs vēl neredzētu labklājību
un augsti attīstītas valsts statusu, ar ko varēsim lepoties pārējo pasaules
valstu priekšā.

Tomēr visvairāk mani
priecē tas, ka nabaga bez pajumtes, pa pliku mežu skraidošie dzīvnieciņi, nu
vairs mūsu bargajās ziemās nesals un rudens skarbajos lietos vairs nemirks, jo
mūsu bezgala humānie uzņēmēji tiem ir sarūpējuši jaunas, modernas mājvietas,
kas ir pat aprīkotas ar augstiem žogiem, lai lielie plēsēji tiem netiktu klāt.

Un
tas vēl ne tuvu nav viss! Cēlie uzņēmēji ir parūpējušies arī par to, lai nabaga
spalvainās dvēselītes tiktu pie mūsdienās par arvien lielāku dārgumu paliekošā dzeramā
ūdens un regulāras, augstvērtīgiem proteīniem un  vitamīniem pilnas, garšīgas pārtikas, kuru
ražos speciāli šim projektam paredzētā rūpnīcā Liepājā, kas savukārt rūpēsies
par to, lai tuvējās apkaimes iedzīvotāji tiktu aplaimoti ar īpašu aromātu, kas
beidzot likvidēs pilsētām tik raksturīgo urbāno smaku, ko rada auto izplūžu
gāzes un smagā rūpniecība. Tā teikt, par visu ir padomāts.

Protams, kā jau tas mūsu modernajā laikmetā un izcilajā politiski
saimnieciskajā iekārtā, ko sauc par kapitālismu, ir pieņemts, arī dzīvnieciņiem
līdzīgi kā mums – cilvēkiem – nekas netiek dots par pliku velti, un tādēļ uzņēmēju
sarūpētos labumus tiem nāksies kaut kā laika gaitā atpelnīt. Kā? – Tā jau ir
dzīvnieciņu problēma. Uzņēmīgie projektu autori saka: “Ja nekādi savādāk,
tad kaut vai riskējot ar savu ādu.” 
Jo galu galā augstsirdīgie uzņēmēji taču ne jau nu gluži no saviem
līdzekļiem var realizēt tik apjomīgus projektus, kur tiem nekas cits neatlika,
kā vien ņemt kredītus no tik cēliem mērķiem vienmēr pretimnākošajām bankām.

Bet īpaši laimīgu mani dara tas, ka tūkstošiem salstošu ļaužu beidzot tiks
pie vitāli nepieciešamajiem kažokiem un apkaklītēm, par nabaga zemas
pašvērtības kompleksa pārņemtajiem cilvēciņiem nemaz nerunājot. Tik daudzi spēs
beidzot sevi pacelt savās un citu ļaužu acīs, pamatoti dižojoties ar savu
izcilo gaumi un maciņu biezumu! Pašcieņu ieguvis vai atguvis cilvēks šodien ir
milzīga vērtība pasaules gaišās nākotnes kalšanas perspektīvā! Tāpat arī
patukšotajos laukos noturētie un, iespējams, pat atgrieztie ļaužu tūkstoši,
kuri ar šo ienesīgo biznesu ļaus beidzot uzplaukt mūsu laukiem vēl nepieredzētā
labklājībā un krāšņumā.

Un to lieliski saprot mūsu lieliskā, tautas un mīļās,
dzīvās dabas labā nesavtīgi kalpojošā valdība un mūsu centīgās vides
institūcijas un bariņš talantīgu, augstsirdīgu un bezgala cēlu uzņēmēju, nevis,
kā cietsirdīgie zviedri, kuri nepārdomāti un vieglprātīgi, jāsaka, pat
ārkārtīgi egoistiski attiecībā pret tūkstošiem cilvēku un mazo, mīļo
dzīvnieciņu tūkstošiem, ar likumu ir likvidējuši šo cēlo, augstsirdīgo
lauksaimniecības nozari. Tāpēc ierosinu uzcelt pieminekli visiem šajā projektā
iesaistītajiem, kā arī piešķirt ārkārtas prēmijas par nesavtīgo ziedošanos tik
cēlu mērķu labā.

Tiem, kuri nekad nav redzējuši, cik jautri šie dzīvnieciņi savos būrīšos
skraida pa riņķi vien, pa riņķi vien, vai līdzīgi kā senlaiku karavīri, viens
otra priekšā lielās ar savām iegūtajām rētām un līdz rubīna sārtumam
noberztajiem jēlumiem, kas patīkami izceļ viņu drosmi un radošumu sevis
izdaiļošanā, ne par mata tiesu neesot sliktākiem par mūsdienu vismeikapotākajām
sievietēm un vīriešiem -, tiem iesaku kaut reizi apmeklēt šāda tipa fermu, kas,
manuprāt, dotu pat lielāku baudu, nekā zoo parka apmeklējums. Lai arī varbūt nav
īsti ētiski atklāt firmas noslēpumus, tomēr pačukstēšu, ka tiem apmeklētājiem,
kuri  ir īpaši ieinteresēti mīļo
dzīvnieciņu likteņos un patīk ļoti savdabīgi, ekskluzīvi skati, ir iespēja kaut
kā izlūgties atļauju noskatīties lieliskajā, jāatzīst, ārkārtīgi novatoriski un
atjautīgi izgudrotajā šovā, kurā dzīvnieki ļoti īpatnējā, jāsaka, pat nedaudz tādā
kā perversā rituālā atvadās no savas dzīves, pa taisno nonākot Visa Radītāja,
jeb pareizāk – iecietīgi smaidošā Jēzus Kristus plaši atvērtajās rokās (jo mēs
taču kā nekā dzīvojam kristīgā valstī), kas mākslotā pārmetumā krata tiem ar
pirkstu: “Ak, jūs, mazie, spalvainie, samaitātie kārumnieki! Es jums tūdaļ
rādīšu!” 

Bet, kurš gan šeit ir bez grēka! Dzīvnieciņi taču nav izņēmums! Ir
neizsakāmi interesanti vērot, kā samaitātie dzīvnieciņi, lūdzot palīdzību savam
tuvākajam draugam – cilvēkam -, šajā savdabīgajā rituālā aiziet pie saviem
sentēviem, kas vairāk tiek darīts tikai tamdēļ, lai dārgie kažoki netiktu
sabojāti, kā tas, piemēram, notiek citu metožu gadījumos. Dzīvnieciņi, līdzīgi cilvēku
starpā vērojamo īpašo seksuālo rotaļu cienītājiem, tieši tāpat gūst neizsakāmu
baudu no pakaļā un mutē iebāztajiem elektrības vadiem, kas tiem liek ilgstoši
raustīties nedaudz smieklīgās, bet ritmiski gaumīgās konvulsijās, kas atgādina
tādu kā skaistu, rituālu deju dabstepa mūzikas pavadījumā. Nekad nebiju
redzējis neko skaistāku un saistošāku, fascinējošāku, seksuālo apetīti
uzbudinošāku!

Dažiem šī skata aculieciniekiem, acīs redzamas pat milzīga prieka
asaras, redzot, cik kustonīši ir laimīgi savā ekstāzē, kas robežojas jau ar
reliģisku svētumu! Šī amata meistariem, kuri tik nesavtīgi sniedz savu
palīdzību bezpalīdzīgajiem dzīvnieciņiem, kuri, kā zināms, paši vis nevar sev
pakaļā iebāzt kāroto elektriskās strāvas vadu, ir vērojams ārkārtīgi augsts
intelekta koeificients un meistarības prasme. Tur vis kurš katrs neder! Tiem,
kuriem dzīvesbiedri zaudējuši savu seksuālo apetīti, no sirds iesaku tos sūtīt
uz šīm fermām, lai to atgūtu ar šī šova palīdzību. Rezultāts noteikti varētu
pārsniegt pat cerēto. Principā, vajadzētu ierosināt, lai Veselības Ministrija
pievērš šai idejai lielāku vērību. Kā nekā, laimīgi, savas vēlmes apmierinājuši
cilvēki, ir pamats harmoniskai sabiedrībai, kas agrāk vai vēlāk noteikti kļūst
pamanāms starptautiskajā arēnā, dodot kārtējo plusiņu mūsu strauji attīstošajai
valstij.

Saistībā ar šo projektu, mani visvairāk iepriecina ne tik daudz pašvaldību
un valdības nesavtīgā pretimnākšana, cik milzīgais sabiedrības atbalsts, kas
sajūsmas pilno viedokļu formā ir redzams izpaužamies mediju ēterā. Ar milzu
nepacietību gaidu, kad beidzot atjautīgie uzņēmēji attapsies iesaistīt šajā
grandiozajā projektā arī pārējās, vēl humanizēt nepaspētās dzīvnieku sugas un kūtrās
pašvaldības.