Otrdiena, 16. augusts Astrīda, Astra
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uldis Sesks: Nekad nav paredzams, kas politiķiem ienāks prātā, kādus likumus atkal grozīt

Nākamnedēļ sāksies parakstu vākšana referenduma ierosināšanai, lai atceltu grozījumus ”Likumā par ostām”, kas paredz Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības pārveidi, savukārt uz Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldību konkrētie iecerētie grozījumi neattiecas.

Uldis Sesks: Nekad nav paredzams, kas politiķiem ienāks prātā, kādus likumus atkal grozīt
04.03.2022 06:00

"Kurzemes Vārds"

Ja ar šādiem likumiem, kā paredzētie grozījumi ”Likumā par ostām”, grib veicināt Latvijas attīstību, tad tas ir nepareizi, tas ir ceļš, kā salauzt to, kas darbojas. Katram, kurš strādā Liepājas SEZ uzņēmumos un ostā, jāsaprot, ka šādas reformas kaut kādā veidā varētu traucēt arī to uzņēmumu, kurā viņš strādā. Mānīgi būtu domāt, ka šie grozījumi mūs, liepājniekus, neskars. Ja kaimiņam atņems ostas pārvaldības tiesības, tas ietekmēs arī citus.

Kā zināms, bija mēģinājums arī Liepājas SEZ likumu būtiski pārveidot bez nekādas ekonomiskas analīzes un pamatojuma, ko tad varētu darīt savādāk, labāk. Liepājas ostas pārvaldības modeli mēģināja mainīt tieši tādā pašā veidā, kā tagad ar grozījumiem likumā citām Latvijas ostām. Pēc ļoti daudzām debatēm ar Saeimā ievēlētajām partijām arī Liepājas uzņēmēji pēc savas iniciatīvas, arī pēc satiksmes ministra Tāļa Linkaita aicinājuma stāstīja, pamatoja, ka nevajag lauzt to, kas darbojas. Mēs pārliecinājām Saeimā pārstāvētās partijas, ka šajos ģeopolitiskās krīzes laikos vislabākais ir tieši Liepājas modelis, kurā ostas vadība ir integrēta, savietota ar industrijas attīstību pilsētā, un te uz vietas SEZ uzņēmumi ražo, savas kravas pārkrauj uz kuģiem ostā. Pašlaik Liepājas ostā strādājošo darbinieku, visvairāk, protams, liepājnieku, skaits īpaši nepalielinās, jo kravu operācijas modernizējas, turpretī darbavietu skaits rūpniecībā ievērojami palielinās. Tas ir SEZ ikdienas darbs – rūpēties par to, lai pievilktu elektrību, būvētu dzelzceļu un citu infrastruktūru, lai ostas un ražošanas uzņēmumi varētu veiksmīgi iekārtot savu darbību, un tas viss veicina ostas, ražošanas, pakalpojumu, noliktavu, tranzītbiznesa sinerģiju.

Pēdējos gados Latvijā tranzīta un ostu biznesam ģeopolitisku krīžu ietekmē kravu apjoms samazinājās.

Tagad, kad ievieš sankcijas Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ, kravu kritums būs vēl ievērojamāks. Tā vietā, lai grozītu ostu likumu, būtu jādomā kopā ar uzņēmējiem, kā valstī pareizi izmantot ostu stratēģisko infrastruktūru. Nav jārada vēl viena kapitālsabiedrība (to paredz ostu likuma grozījumi), kura tiešāk vai netiešāk konkurēs ar uzņēmējiem, kuri, daudzu gadu darbībā iemācījušies pareizi piesaistīt kravas un tās apstrādā, tas īstenībā nobremzēs iespējas piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus infrastruktūras sakārtošanai. Kapitālsabiedrību modelis ir – pelnīt, un tās var arī privatizēt. Liepājas uzņēmējiem un pilsētas domei bija bažas, ka divas trešdaļas pilsētas, kas attīstāma ar Speciālās ekonomiskās zonas likuma atbalstu, pēkšņi nonāktu kaut kādas vienas kapitālsabiedrības pārvaldībā. Tas būtu pilnīgi absurdi. Liepājnieki taču negrib, lai kādi sveši – vienalga, vai no Rīgas vai no citas valsts – pārvaldītu divas trešdaļas pilsētas.

Nekad nav paredzams, kas politiķiem ienāks prātā, kādus likumus atkal grozīt.

Šī nav pirmā reize. Tādi mēģinājumi ir bijuši vairāki, torpedēt struktūru, kas veicina reģiona un darbavietu attīstību. Mēs, Liepājas SEZ, esam iestājušies Latvijas stividoru asociācijā, tur šos jautājumus regulāri apspriež ar citu ostu un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Arī trešdien mums bija kopīga saruna par to, kāda būs sankciju ietekme, kā to reglamentēsim, kā palīdzēsim Ukrainai. Mēs neesam atrauti no pārējās pasaules. Ja sit pa vienu, tad arī pārējiem jārēķinās, ka sitieni var nākt.

Ir svarīgi, lai reģionu attīstībai būtu tādi instrumenti kā Liepājas SEZ likums. Latvija nemaz tik ļoti efektīvi neveicina jaunu uzņēmumu ienākšanu, citās valstīs atbalsta mehānismi ir lielāki. Līdz ar to ir liela konkurence, vienmēr ir cīņa par to, lai mums Liepājā būtu aizvien vairāk tādu uzņēmumu kā ”Caljan” vai ”Trelleborg” un citi. Tā ir attīstības scenārija realizācija Liepājai, kura rada jaunas darbavietas Dienvidkurzemei un vēl plašākam reģionam. Tagad arī citu ostu uzņēmēji lūdz ministrijai un parlamentam ieviest Liepājas SEZ pārvaldības principus un modeli

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz