Oktobris tradicionāli ir fukšu laiks. Tradīcija pati par sevi jau laba – saliedēt jaunās klases/kursus, izfuksēt un svinīgi uzņemt audzēkņu skaitā. Skolas un augstskolas cenšas padarīt jauniņo iesvētības maksimāli aizraujošas, idejas plūst straumēm un brīžiem tas viss vienkārši aiziet par tālu…

Pēdējo gadu laikā arvien biežāk nākas dzirdēt gadījumus, kad neapmierināti skolēni, viņu vecāki vēršas pie skolu vadībām ar sūdzībām, apvainojumiem un pārmetumiem. Izrēķināšanās ar ”ļaunajiem” organizētājiem notiek arī ārpus skolas sienām. Tas viss liek arvien vairāk lauzīt galvas, ko tad mūsdienās jaunieši saprot un vēlas panākt ar šo pasākumu. Nav noslēpums, ka daudzās Latvijas skolās fukšu tradīcija ir izbeigta. Neviens nevēlas un patiesībā arī nespēj uzņemties atbildību par notiekošo, arī pašiem skolēniem sāk rasties mistiskas problēmas, gribas izcelties un beigu beigās smiekli pārvēršas apvainojumos – prieka nekāda.

Suņu barība, milti, olas, kečups, zivis, paštaisītas muļķības – vai tiešām tas viss mums ir vajadzīgs? Kāds no tā labums? Ko mēs iegūstam iemetot otram ar ēdienu? Es neko. Un tu?
Daļā skolu tiek mēģināts ieviest jauna veida iesvētību tradīcijas, kuru pamatā ir rūpīgi izstrādāti un pārdomāti pārbaudījumi ar jautrību un aizrautību bez pazemošanas un izsmiešanas. Šāda veida nostāja, manuprāt, ir pareizā, jo fukši ir sava veida skolas spogulis, vērojot to norisi var spriest par cilvēkiem, kas tur mācās.

Viedokļi, protams, skolēnu vidū valda dažādi. Citi ar sajūsmu gaida jaunos notikumus, skandālus un lielākās baumas, kāds vēro no malas, vēl daži vienkārši visu ignorē, kāds fukšu laikā pagūs kļūt par varoni, izpelnīsies vecāko klašu skolēnu sajūsmu un apbrīnu, bet kādai arī sasmērēsies rozā jaciņa un nolūzīs gela nags (veiksmi princeses!).

Domājams, ka arī šī gada fukšu sezona būs notikumiem bagāta, jo vairākās pilsētas skolas izies ielās. Novēlēsim viņiem veiksmi un veselo saprātu!

Undīne Rubeze,
Liepājas 1.ģimnāzijas 12.klases skolniece