Undīne Rubeze: Iepirkties, pieēsties, piedzerties, IEDEGTIES par LATVIJU
Valsts svētku sajūta Latvijā jaušama jau vairāk kā nedēļu. Īsti karogi rotā karogu mastus, plastmasas un kartona – apgaismes stabus, veikalus un citas vietas. Prezidents aizbraucis, salūts jau redzēts, bet īstie svētki tikai būs. Lai gan veikali pārsteidzoši agri piebāzti ar Ķīnā ražotiem eglīšu rotājumiem un lampiņām, rosinot mūs jau tagad domāt par Ziemassvētkiem, gadu no gada novembra vidū mani pārņem tā īpašā sajūta, kad gribas par savu Latviju domāt biežāk, nekā parasti.
Šogad Latvijai 90. dzimšanas diena. Pasākumi seko viens otram, pieņemšanas, koncerti, salūti, brīvdienas un skrējieni pēc Ginesa rekordiem, kas gan, protams, ir jauki, taču katru gadu mani nomoka jautājums – vai par Latvijas patriotiem un cienītājiem mēs kļūstam tikai novembrī? Vai tikai novembrī ir svarīgi sakopt vidi sev apkārt, pateikties un godināt? Manuprāt, būt patriotam nozīmē darīt savu ikdienas darbu pēc vislabākās sirdsapziņas, cienīt un godāt savu zemi ne tikai svētkos, bet arī pirmdienā, kad dodamies uz darbu. Īsti patrioti neskrien skatīties uguņošanu ar čipsu paku rokās, nebļauj un nesmejas Lāčplēša dienas Lāpu gājienā, nesacenšas patriotismā un svētkus pavada ar sirsnību, labām domām, nevis kādā no lielveikaliem, iepērkot alkohola krājumus. Tieši tāpēc man tik ļoti gribas ticēt, ka 18.novembris mūsu tautas sirdī ir kas vairāk par mākslīgām emocijām, ēdienu un izpriecām.
Es novēlu ikvienam no mums šajos svētkos atrast atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem, kaut uz dienu aizmirst ekonomisko krīzi, kredītus un nedienas. Paņemsim savus mazos brāļus, māsas vai bērnus aiz rokas un parādīsim viņiem Liepāju svētkos, neaizmirstot izstāstīt, ko mēs šodien svinam. Bērnībā iegūtie iespaidi nekad nezudīs, tāpēc mums jārāda un jāstāsta mazajiem, ka Latvija ir jāciena, ka ir jātic un ka ir jāstrādā. Darīsim to arī ikdienā, taču 18.novembrī – jo īpaši. Lai izdodas! Jaukus svētkus!
Undīne Rubeze,
Liepājas 1.ģimnāzijas 12.klases skolniece