Pēc Valsts meža dienesta vērtējuma 2023./2024. gada medību sezonā Latvijā mitinās ap 1400 vilku. Populācija kopumā ir stabila, un nevar teikt, ka vilku skaits Latvijā pēdējo gadu laikā būtu būtiski pieaudzis.

Iepriekšējā sezonā iegūtie vilku izplatības dati liecina, ka to visvairāk ir Ziemeļkurzemē, Vidzemes centrālajā daļā, Sēlijā un Latvijas ziemeļaustrumos gar Igaunijas un Krievijas robežu.

Pēdējais gadījums, kad Latvijā vilks uzbrucis cilvēkam, bija 2001. gadā Latgalē. Dzīvnieks izrādījās slims ar trakumsērgu. Kopš 2015. gada Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.

Turklāt

vilku medības palīdz uzturēt plēsēju dabiskās bailes no cilvēka un iedrošina lauku apvidu iedzīvotājus pastāvēt līdzās vilku populācijai.

Pašlaik Latvijā atļauts nomedīt 300 vilku gadā, tas ir maksimāli pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms, kādu nosaka zinātnieku sastādītais, pašlaik spēkā esošais vilku sugas aizsardzības plāns.

Ja kāds saka, ka tas ir par maz, tad gribu vaicāt, vai tas ir tikai pieņēmums vai uz faktiem balstīts viedoklis. No izjūtu viedokļa – varbūt mednieki arī redz vairāk vilku. Tie medī vairāk pārnadžu, un šķiet, ka plēsēji objektos sastopami biežāk nekā pirms desmit gadiem. Tas ir objektīvi. Taču

par apjomiem var spriest, tikai balstoties uz datiem, nevis emocijām.

Vilki citās Eiropas valstīs ir daudz stingrāk aizsargāti. Pie mums pieļaujamas medības, bet ar medīšanu visus postījumus nav iespējams novērst, tomēr var mazināt spriedzi laukos vairāk, nekā, ja vilki nebūtu medījami. Tā ka medniekiem vajadzētu vilkus šaut tad, kad ir atļauts, un ievērot limitu.

Mājlopu īpašniekiem jāveic prevencijas pasākumi, lai pasargātu savus ganāmpulkus. Diemžēl ne vienmēr ganāmpulku īpašnieki to ievēro.

Būtu jārunā par atbalstu politiskā līmenī. Varbūt lai piešķir finansējumu kādām atbalsta programmām, kas palīdzētu pasargāt ganāmpulkus. Jābūvē tādi žogi, kādus rekomendē zinātnieki un kādi aprobēti un uzbūvēti citās valstīs.

Var ar minimālām izmaksām iegūt maksimālu rezultātu, piemēram, ieviest ganu suņus, kuri dzīvo kopā ar aitām un attur vilkus no uzbrukumiem. Vēl medības šajā teritorijā, un tas viss atturēs vilku iet pēc viegli iegūstamas pārtikas.

Bet cilvēkiem Latvijā no vilkiem nav jābaidās!

Eiropā esam citām valstīm vairākus soļus priekšā vilku populācijas apsaimniekošanas jeb kontroles, medīšanas ziņā.

Citās valstīs daudz grūtāk tos medīt dažādu ierobežojumu dēļ, kaut problēmas vilku dēļ nav mazākas kā mums. Taču Latvijā medīšanas intensitāte ir lielāka nekā valstīs, kurās arī varētu medīt tikpat daudz, bet ir ierobežojumi. Tā ir, piemēram, Igaunijā. Un pierobežas joslās rodas problēmas, jo vilki nedzīvo mazā laukumā, bet pārvietojas 20 000 hektāru un lielākā platībā.

Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.