”112” ir Eiropas vienotais ārkārtas notikumu numurs. Kopumā
Latvijā ir pieci zvanu centri – Latgale, Vidzeme, Rīga, Zemgale un Kurzeme. Mēs
saņemam zvanus no visa Kurzemes reģiona – Talsiem, Kuldīgas, Saldus, Ventspils
un, protams, Liepājas. Ja cilvēks zvana no kādas vietas Kurzemē, piemēram,
Durbes, zvans automātiski nonāk pie mums Liepājā. Ja gadīsies kāda tehniska
kļūme sistēmā, zvans nekur nepazudīs – tas tiks pāradresēts uz Rīgu.

Zvani uz ārkārtas tālruni ”112” ir bezmaksas, zvanot gan no fiksētajiem
tālruņiem, gan no mobilajiem tālruņiem un taksofoniem. Turklāt no mobilā
tālruņa uz ārkārtas numuru iespējams piezvanīt arī gadījumos, ja kartei
beidzies kredīts.

Saņemam gan tos zvanus, kas adresēti ugunsdzēsējiem, gan
tos, kad ļaudis vēlas sazvanīt mediķus un policiju. Cilvēki tomēr labāk atceras
numuru ”112”, jo šis numurs tika izveidots pirmais – Latvijā tas ir kopš
1997.gada. Tikai vēlāk tika izveidoti tālruņi ”110”, ”113” u.c., tāpēc cilvēki
vēl pie tiem nav tik labi pieraduši.

Mēs zvanus pāradresējam attiecīgajam operatīvajam dienestam,
izejot no saņemtās informācijas – notikusi autoavārija, ir degšana, notiek
kautiņš. Ļoti labi, ja zvanītājs jau uzreiz var pateikt, ar kuru no dienestiem
viņu nepieciešams savienot – tas ļauj ietaupīt laiku un reaģēt vēl operatīvāk.

Zvanot uz ārkārtas tālruni, cilvēkam vajadzētu saņemties un
konstruktīvi sniegt informāciju. Obligāti nepieciešams nosaukt adresi – pilsētu
un ielu. Jāraksturo notikums, kā arī jānosauc savs tālruņa numurs un zvanītāja
uzvārds.

Papildus jautājumus neuzdodam ziņkārības dēļ. Jo iegūsim
vairāk informācijas par situāciju, jo zināsim, kādus dienestus papildus izsūtīt
uz notikuma vietu. Piemēram, ja konstatēta gāzes smaka, brauc ugunsdzēsēji, bet
tiek piesaistīts arī Gāzes dienests. Ja ir degšana dzīvojamajā mājā, papildus
ugunsdzēsējiem uz notikuma vietu tiek nosūtīta arī Ātrā palīdzība, Gāzes
dienests un elektriķi. Jo vairāk mums informācijas, jo operatīvāk un
kvalitatīvāk varam palīdzēt.

Arī zvanītāja tālruņa numuru fiksējam ne jau ziņkārības dēļ.
Tas tiek darīts, lai gadījumā, ja rodas papildjautājumi, varam ar šo cilvēku
sazvanīties. Piemēram, ja cilvēks mūs izsaucis uz laukiem, bet mašīna nomaldās,
varam sazināties ar zvanītāju un lūgt papildus norādes.

Ziemas apstākļos, lai nokļūtu negadījuma vietā, nepieciešams
mazliet ilgāks laiks. Taču cilvēkiem, kuri izsauc operatīvos dienestus,
notiekošais ir arī psiholoģiska slodze. Ja, piemēram, izcēlusies ugunsnelaime,
cilvēks gaida pēc iespējas ātrāk ierodamies palīdzību, skaita katru sekundi, un
tās viņam šķiet ļoti garas.

Statistika rāda, ka vairāk nekā puse – aptuveni 60% –
saņemtie ir viltus zvani. Diennaktī ugunsdzēsējiem Kurzemē vidēji ir ap pieciem
izbraukumiem. Protams, ir periodi, kad izbraukumu vairāk, piemēram, kūlas
degšanas laikā. Arī ziemassvētkos un aukstajā laikā, kad deg sodrēji,
izbraukumu ir vairāk. Savukārt kopumā saņemto zvanu diennaktī ir aptuveni 500. Šajā
skaitā ietilpst gan citiem operatīvajiem dienestiem pāradresētie zvani, gan arī
viltus izsaukumi.

Viltus izsaukumi ir dažādi – sākot no draudiem spridzināt
līdz kurioziem. Nereti ir gadījumi, kad saņemam informāciju, ka kādā adresē
izcēlies ugunsgrēks, bet, kad izbraucam, degšana netiek konstatēta. Turklāt,
kad mēģinām cilvēkam, kurš izsauca operatīvos dienestus, pārzvanīt, tālrunis
jau ir izslēgts.

Salīdzinoši bieži zvana cilvēki alkohola reibumā, kuri
izsaka visādas rupjības. Turklāt viltus izsaukumu skaits ļoti atkarīgs no
mēness fāzēm – pilnmēnesī šādu zvanu ir daudz vairāk. Vairāk viltus zvanu ir arī
laikā, kad skolēniem ir brīvdienas.

Par dispečeri strādāju kopš 1995.gada, šogad aprit jau 19
gadi šajā darba vietā. Esmu iemācījusies, ka Operatīvā vadības dienesta
darbiniekiem jābūt labiem cilvēku pazinējiem. Mums nereti tiek pārmests, ka
sarunās esam lakoniskas, pat asas. Taču nereti ir reizes, kad cilvēkam, lai
viņš pārstātu kliegt, nepieciešams stingrāks vārds. Jo, lai izsūtītu palīdzību,
nepieciešams, lai cilvēks mazliet nomierinās un spēj konstruktīvi sniegt
nepieciešamo informāciju – nosaukt adresi un noraksturot situāciju. Es saprotu,
ka notikusi nelaime un cilvēkam ir bēdas, bet nevaram izbraukt un palīdzēt, ja
cilvēks tālrunī nokliedz: deg, brauciet ātrāk! Kā lai zinām, kur ugunsdzēsējiem
jābrauc?

Iereibušās personas, piezvanījušas uz ārkārtas tālruni,
vēlas gan taksometru izsaukt, gan precēties. Reiz kāda persona pat taujāja: kā
piezvanīt uz Dzimtsarakstu reģistrācijas nodaļu? Daudzi domā, ka ”112” ir
uzziņu dienests. Tiek taujāts, kā piezvanīt, piemēram, uz Ukrainas vēstniecību,
uz poliklīniku. Taču kuriozākais noteikti ir gadījums, kad kādam kungam cienījamos
gados par visu vari vajadzēja reģistrēt laulību.

Ja varam zvanītājam palīdzēt, protams, to arī darām. Ugunsdzēsēji
neizbrauc uz gadījumiem, ja cilvēks pazaudējis atslēgas vai viņa auto
iestrēdzis dubļos – glābēji palīdzību sniedz tikai ekstremālās situācijās, kad
apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība. Taču esam izveidojuši savu datu bāzi,
lai varētu palīdzēt zvanītājiem. Varam nosaukt tālruņu numurus gan firmām, kas
sniedz autoevakuatora pakalpojumus, gan avārijas dienestiem un
apsaimniekotājiem. Arī numurus, kur vērsties, ja nepieciešama palīdzība
dzīvniekiem.

Ja nav konkrētajā brīdī daudz zvanu un izbraukumu uz
negadījumu vietām, cenšamies sameklēt nepieciešamo informāciju un palīdzēt.
Bet, ja konkrētu atbildi nevaram sniegt vai konkrētu tālruņa numuru pateikt,
iesakām zvanīt uz uzziņu dienesta tālruni ”1188”.

Iereibušos, kuri ir pārlieku uzstājīgi un pat bezkaunīgi,
līdz ar ko traucē veikt mūsu tiešos pienākumus, brīdinām, ka viņu tālruņa
numurus nodosim policijai. Taču, ja arī tad šie zvanītāji nerimstas, savienojam
ar policiju.

Ir arī gadījumi, kad cilvēki mums zvana gadījumos, kad
viņiem ar kādu nepieciešams izrunāties pēc grūtām dzīves situācijām. Diemžēl
uzticības tālruņu ir maz, taču šos tālruņa numurus esam sameklējuši un
zvanītājiem nosaucam.

Psiholoģiski smagākais gadījums manā praksē bija gadījums,
kad bērni bija ielūzuši ledū. Ja kaut kas notiek ar bērniem, tas visvairāk paliek
atmiņā. Kolēģes mani grūtās situācijās iemācījušas skaitīt līdz desmit. Patiesi
palīdz. Kaut arī nav viegli – maiņa ilgst 24 stundas, man darbs patīk, jo varu
palīdzēt cilvēkiem.