Intervija ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju Viesturu Ķeru.

– Kāpēc Latvijā putni izzūd, ko cilvēki dara nepareizi?

– Jāņem vērā, ka, runājot līdzībās, putnu monitorings ir termometrs, kas parāda, kāda ir temperatūra, bet nenosaka diagnozi.

Monitorings ataino populāciju pārmaiņas, bet nesniedz atbildi par šo pārmaiņu iemesliem.

Lai droši atbildētu, kas tieši nosaka putnu populāciju pārmaiņas, būtu jāveic specifiski pētījumi.

Mana atbilde balstās uz tiem pētījumiem, kas ir veikti (Latvijā tādu ir pārāk maz), zināšanām par pārmaiņām Latvijas dabā kontekstā ar sugu ekoloģiju un daļēji arī “eksperta vērtējumu”.

Lielos vilcienos varētu teikt, ka

galvenās problēmas putniem sagādā tas, kā mēs apsaimniekojam savu zemi.

Mežu gadījumā dabai kaitīga ir intensīvā mežizstrāde, kas turklāt izpaužas kā kailcirtes. Savukārt lauku putniem problēmas sagādā, no vienas puses, lauksaimniecības intensitātes kāpums (zālāju uzaršana, slapjo zālāju nosusināšana, iespējams, lomu spēlē arī pesticīdu lietojuma pieaugums), no otras, – lauksaimniecības zemju aizaugšana vai aizaudzēšana ar kokiem.

Risinājums būtu saudzīgāka mežu apsaimniekošana (vairāk aizsargātu mežu, vairāk izlases ciršu kailciršu vietā, mežizstrādes pārtraukums putnu ligzdošanas laikā pavasarī–vasarā) un daudzveidības nodrošināšana lauku ainavā.

Tas nozīmē – bioloģiski vērtīgu zālāju uzturēšana un, kur iespējams, atjaunošana, ainavas elementu – krūmu joslu, mitrāju, atsevišķu koku, neuzartu joslu – uzturēšana lauku ainavā.

Tajā pašā laikā Latvijas putnus ietekmē arī faktori, kas darbojas plašākā mērogā vai ārpus Latvijas, tajā skaitā klimata pārmaiņas un apstākļi ziemošanas vietās Āfrikā.

– Vai līdzīga tendence arī citās valstīs Eiropā?

– Jā, putniem neklājas labi arī Eiropā, taču tendences ir atšķirīgas. Lauku putniem Eiropā kopumā klājas sliktāk nekā Latvijā, bet meža putniem – labāk.

Eiropas dati gan rāda, ka mūsu reģionā un arī mežainākajā – Ziemeļeiropā meža putniem klājas sliktāk nekā Eiropā kopumā.

Vispārīgi runājot, tas varētu būt skaidrojams ar to, ka savā ziņā “atpaliekam” no pārējās Eiropas.

Rietumeiropā meži tika intensīvi izcirsti un noplicināti, pirms vēl uzsāka putnu uzskaites, savukārt Latvijā mēs mežus noplicinām šobrīd.

Līdzīgi ar lauksaimniecības zemēm, taču tur arī Eiropā kopumā vēl neesam sasnieguši “dibenu”, tas ir, Eiropā lauku putnu populācijas turpina lejupslīdi, un mēs šai tendencei esam pievienojušies mazliet vēlāk.

– Ar ko mums draud putnu skaita samazināšanās?

– Tas lielā mērā atkarīgs no pašu cilvēku skatījuma.

Es pieļauju, ka gana daudziem putni ir vērtība pati par sevi un rūpēm par to saglabāšanu nav nepieciešams, lai putni kaut kā attaisnotu savu eksistenci uz pasaules un Latvijā mūsu acīs.

Jautājums “ar ko mums tas draud” ir ļoti egoistisks. Līdzībās runājot – vai mēs jautājam saviem līdzcilvēkiem, ar ko mums draudētu tas, ka viņu nebūtu?

Jā, būtu mazāk nodokļu maksātāju, darbaroku utt., tomēr lietderība nav vienīgais kritērijs, ar ko pamatojam mūsu līdzcilvēku tiesības eksistēt.

Tai cilvēku daļai, kas tomēr uz pasauli skatās no perspektīvas “ko tas man dod?”, varu atzīmēt, ka putni nereti ir rādītājs dabas kopējam stāvoklim;

putnu populāciju sarukums var liecināt par dziļākām problēmām, ne tikai pašu putnu populāciju pārmaiņām.

Tie var liecināt, piemēram, par kukaiņu populāciju sarukumu, un kukaiņi ir nozīmīgi apputeksnētāji, no kuriem lielā mērā atkarīga mūsu pārtika.

Tajā pašā laikā putni var palīdzēt turēt “rāmjos” to kukaiņu, tā saukto kaitēkļu, populācijas, kas pārtiek no tā paša, ko gribam ēst vai citādi patērēt mēs.

Tāpat pētījumos pierādīts, ka putnu klātbūtne un to dziesmas palīdz mums uzturēt garīgo veselību. Iedomājieties, piemēram, putnus pie barotavas…

– Ko domājat par estētisko aspektu, piemēram, ka tikpat kā vairs nedzird griezi griežam labības laukā? Bērniem samazinās iespēja iepazīt dabas daudzveidību, kāda bija, kad auga viņu vecvecāki.

– Šis aspekts nav tikai estētiskais, un to nekādā ziņā nevajadzētu trivializēt.

Par putnu nozīmi cilvēku garīgās veselības nodrošināšanā jau minēju iepriekš, taču jāņem vērā, ka

putni un Latvijas daba kopumā ir būtisks pamatakmens Latvijas kultūrai un līdz ar to arī mūsu identitātei.

Mēs droši vien saprastu, kāds zaudējums būtu, piemēram, Doma baznīcas sagraušana vai aizliegums rīkot Dziesmu svētkus.

Es teiktu, ka vēl lielāku robu mūsu kultūrā atstātu tas, ja tautasdziesmās minētie putni – cīrulis, irbe, cielava un citi putni, kas devuši vārdus Latvijas vietām un uzvārdus Latvijas iedzīvotājiem, – mūsu mazbērniem būtu tikai abstrakti jēdzieni.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.