Vērtējot veloceliņus Liepājā, man visvairāk patika posms Kūrmājas prospektā. Tik interesants un atraktīvs Latvijā nav! Noteikti pa to ir prieks braukt arī malā izvietoto skulptūru dēļ. Jāsaka, ka veloceliņiem Liepājā katram ir sava filozofija, tie ir pilnīgi atšķirīgi.

Ņemot vērā pieprasījumu pēc veloinfrastruktūras, cilvēki noteikti arī turpmāk gribēs braukt ar riteņiem. Ne pirmo reizi esmu Liepājā, un riteņbraucējus manu vairāk. Tas nozīmē, ka viņi saprot – ir radīts kaut kas labs, un to jāizmanto. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Liepāja veloceliņu attīstībā noteikti ir augusi. Un diezgan veiksmīgi. Ja es vērtētu visas Latvijas pilsētas kopumā, tad Liepāju ierindotu pirmajā vietā. Lai gan nevienai pašvaldībai, kura attīsta veloinfrastruktūru pa lielam neko nevar pārmest.

Runājot par it kā stabiem veloceliņu vidū, es neko tādu nemanīju. Protams, tas nav ne patīkami, ne forši, bet, lai spriestu, ir jāizvērtē konkrētā situācija. Man, piemēram, atstātais koks Zirņu ielā patika. Rada dzīvīgumu. Veloceliņš nav nekāda automaģistrāle, tas būtu ļoti garlaicīgi. Arī pasaulē ceļa malās tiek novietoti dažādi dizaina elementi, lai braucējiem vienkārši būtu interesanti. Jums arī gar jūras malu veloceliņš, par laimi, nav taisns kā diegs – kalniņš augšā, kalniņš lejā, līkumiņi. Viss tas ir vajadzīgs. Tā kā mums iepriekš Latvijā veloceliņi nekad nav bijuši, pieredze to veidošanā nav arī nevienam projektētājam. Mēs tikai mācāmies. Turklāt ir tādas dzīves situācijas, kuras nevienā standartā nevar ielikt. Daudzām lietām jāpieiet radoši.

Liepāja diezgan labi uzķērusi veloceliņu domu. Un tā ir – radīt pēc iespējas labākus apstākļus mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Šeit nemanu cenšanos dabūt viņus prom no acīm. Un par to prieks.

Projektējot un būvējot veloceliņus, protams, tos jātaisa bez augstām apmalēm, lai ir patīkami braukt, un bez liekiem līkumiem. Liepājā man nepatika, ka dažviet veloceliņam ir tikai viens virziens. Tas nozīmē, ka, iznākot no mājas, varu braukt tikai pa kreisi. Tad es principā labāk brauktu pa ielu. Bet te var rasties konflikts ar citu ceļu satiksmes dalībnieku – autovadītāju, kurš dusmosies, sak’, kāpēc nebrauc pa savu joslu. Tā kā jādomā, vai radītais būs riteņbraucējiem labāk vai tomēr nē.

Man ļoti Liepājā patika jaunās velonovietnes. Tās ir praktiskas, pamanāmas, izvietotas loģiskās vietās. Bet pašas labākās ir Tirgoņu ielā, kur riteni var pieslēgt pie metāla margas aiz soliņa. Funkcionāli ērti, un labi kalpo kā dizaina elements. Veiksmīgi parāda to, ka var apvienot velo novietni ar kaut ko jau esošu. Tas ir tas, kā vajag domāt. Un man patīk, ka Liepājai ir kreatīvi radoša pieeja.

Viesturs Silenieks,
Latvijas riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs