Mēs organizējam kursus un gatavojam cilvēkus šim pārbaudījumam. Eksāmenā ir četras daļas – klausīšanās, lasīšana, runāšana un rakstīšana –, katrā sadaļā ir trīs uzdevumi.

Katrā daļā ir jāizpilda vismaz 60%, lai eksāmens tiktu nokārtots un nepilsonim piešķirtu A2 līmeni. Ja kādā no sadaļām ir 59%, eksāmens nav nokārtots.

Tēmas nav specifiskas vai īpaši sarežģītas, vairāk balstās uz reālām dzīves situācijām, viss, kas nepieciešams ikdienas sadzīvē.

Sagatavojot nepilsoņus eksāmenam, ņemam vērā Valsts izglītības satura centra mājaslapā ievietotos eksāmena paraugus, kur viss uzskatāmi redzams, turklāt tie ir pieejami jebkuram.

Mums ir cilvēki, kas, jau atnākot uz kursiem, diezgan labi runā latviešu valodā, mēs aicinām viņus ieskatīties šajos paraugos, lai saprastu, vai viņi jau ir gatavi eksāmenam vai tomēr nepieciešamas papildu mācības. Un bieži vien viņi saprot – jā, nemaz tik sarežģīti nav.

Šie paraugi ļoti labi rada priekšstatu par eksāmenu, turklāt var izmēģināt kā zemāko, tā augstāko līmeni.

Būtībā tas, kas jāapgūst, ir paši pamati – jāzina, kā veidojas galotnes un daudzskaitlis, arī pamata pieturzīmes. Rakstīšanas daļā jāuzraksta neliels ziņojums vai sludinājums, garš sacerējums netiek prasīts.

Uzdevumu, kuros būtu jāliek tieši pieturzīmes, paraugos nav, lielāka uzmanība tiek vērsta uz vārdu galotnēm, skaitļiem un teikuma uzbūvi. Šobrīd jauninājums ir tāds, ka klausīšanos un rakstīšanu eksāmena laikā kārto pie datora, pārējo uz papīra.

Kursu laikā novēroju, ka visgrūtāk cilvēkiem ir apgūt runāšanas daļu.

Mācību laikā viņi vairāk dzird latviešu valodu, kas ir ļoti būtiski, lai varētu sākt runāt, jo daudziem ikdienā ārpus mācību vides nav, ar ko sarunāties latviešu valodā. Šī iemesla dēļ veidojam diskusiju grupas, kurās vienkārši runājamies par parastām lietām un trenējamies.

Otrajā vietā, ar ko ir grūtības, ir rakstīšana – problemātika ir pareizas vārdu galotnes. Klausīšanās un lasīšana padodas daudz vieglāk.

Par bažām, ka eksāmens ir ļoti grūts, esmu dzirdējusi, tomēr gribētu teikt, ka tās vairāk ir morālas grūtības. Cilvēki, kas ierodas mācīties, lielākoties ir vecuma kategorijā virs 60 gadiem. Viņos rodas stress no neziņas, gaidīšanas, apjukuma, ir lielas bailes no komisijas, tas liek mulst.

Bieži vien, pat atnākot pie mums vienkārši reģistrēties kursiem, viņi jau ir sabijušies. Te viņi nomierinās, nostiprina zināšanas.

Protams, ir gadījumi, kad cilvēkam tiešām valoda nepadodas, viņš apzinās, ka nenokārtos, tomēr cenšas, tas ir ļoti svarīgi. Neiespējami tas noteikti nav.

Mums ir bijušas grupas ar bēgļiem, no Ukrainas, kas trīs mēnešu laikā apguva latviešu valodu un nokārtoja eksāmenu, iegūstot A2 līmeni, turklāt iepriekš viņi ar šo valodu nebija sastapušies un nebija dzirdējuši.

Viktorija Jākobsone, LiepU speciāliste mūžizglītības un projektu jautājumos