Tad, kad karš būs beidzies. Šobrīd tas rit pilnā sparā, un nav konkrētu apliecinājumu, ka karš varētu beigties.

Ir jāsaprot, ar kādiem noteikumiem latviešu karavīru potenciālā piesaiste var notikt.

Pirmkārt, politiskā nepieciešamība no abām karojošām pusēm. Pašlaik varam novērot, ka Ukraina ir gatava to darīt, bet agresorvalsts Krievija – ne, tai ir savi mērķi, tā izvairās no sarunām.

Ja miera process nav noregulēts, trešajai pusei tur iesaistīties ir ļoti sarežģīti.

Ja arī agresorvalsts tiek apvaldīta un piespiesta ievērot nosacījumus, ja iesaistās trešā puse, kas nodrošina mieru, tai ir jābūt skaidram mandātam, vai tas notiek ANO ietvarā vai NATO, vai valstu koalīcija vienojas to darīt. Nepieciešami iesaistes noteikumi.

Varu piekrist NBS komandierim, kurš teica – kā tad mēs tur būsim, vai būsim neitrāli starp agresoru un upuri? Ko mēs saviem karavīriem pateiksim, kā nostāsimies un kā izskatīsimies?

Es šobrīd būtu diezgan skeptisks par mūsu karavīru piesaisti.

Misijas notiek, lai noregulētu un nodrošinātu miera apstākļus. Tipisks gadījums bija pagājušā gadsimta 90. gadi – Dienvidslāvijas konflikts, kur sākumā bija IFOR spēki (“Īstenošanas spēki”), bet pēc tam – SFOR (“Stabilizācijas spēki”) uz NATO bāzes.

Lai to nodrošinātu, ir jābūt pietiekamām militārām spējām. Pirmkārt, gaisa kontrolei, otrkārt, ļoti spēcīgai loģistikai un, treškārt, pietiekoši lieliem sauszemes spēkiem.

Analītiķi runā par to, cik potenciālajiem miera nodrošinātājiem vajadzētu karavīrus uz zemes Ukrainā.

Kā minimums tiek lēsti simt tūkstoši vienā rotācijā, un jābūt vismaz trīs rotācijām.

Šobrīd Eiropas valstīm bez ASV tādas kapacitātes nav. Kas tad to nodrošinās? Tie ir lielie neatbildētie jautājumi.

Lielās valstis, kā Francija, Lielbritānija, būtu gatavas, bet nepietiek līdz minimālajiem nepieciešamajiem skaitļiem.

Piekrītu tiem, kas saka, ka jāturpina pret agresorvalsti vērsties ar ekonomiskiem līdzekļiem, ko, manuprāt, daudzas valstis pietiekami neizmanto. Tirdzniecība joprojām notiek, robežas nav slēgtas, un naudas karam viņiem pietiek.

Ja darbotos ekonomiskie līdzekļi, tad varētu runāt par mieru pārskatāmā nākotnē.

Vilmārs Vecvagaris, militāru miera misiju dalībnieks

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.