Runājot tīri likumiski, jāatzīst, no valsts viedokļa jautājums būs vairāk sakārtots. Te gan būtiski izcelt, ka tas neskar tikai viendzimuma pārus, kā ierasts domāt.

Partnerības reģistrēšana attiecas arī uz pretēja dzimuma pāriem, kuri dzīvo kopā ilgstoši, bet laulību tā arī nereģistrē. Piemēram, gados vecāki cilvēki, viņiem tas ļaus sakārtot dažādas sociālas garantijas.

Patlaban jāsaka, liela pieprasījuma nav,

vēlmi reģistrēt partnerību pagaidām pieteicis viens pāris.

Vai ir kādas atšķirības starp laulību un partnerību? Pirmkārt partnerība nav pielīdzināma laulībai.

Slēdzot partnerību abi iesaistītie saņem valsts garantijas partneriem, ja pusēm ir kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to.

Šādā savienībā partnerim par otru partneri kurš nonācis slimnīcā ir tiesības iegūt informāciju un pieņemt lēmumu par tā ārstēšanas metodiku, ja otram veselības stāvokļa dēļ nav iespēju pašam par to paust savu gribu;

tāpat pārdzīvojošais partneris, ja ir sasniegts pensijas vecums, tāpat kā laulībā, gadu var saņemt partnera pensiju.

Partneriem ir arī atvieglojumi attiecībā uz valsts nodevām, tāpat kā laulātajiem un radiniekiem, zemes grāmatā nostiprinot īpašuma tiesības ir 0.5%.

Viņiem nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma, teiksim, pie dāvinājuma nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no summas, kas pārsniedz 1425 eiro. Ja sveša persona dāvinātu, tas būtu jāmaksā.

Savukārt likumiskās mantošanas tiesības partnerībā nav ietvertas. Mantošana darbojas tāpat kā līdz šim, vai nu testamentāri vai slēdzot līgumu.

Tomēr, ja ir līgumiskā vai testamentārā mantošana, ir samazinātas valsts nodevas, nostiprinot īpašuma tiesības uz pārdzīvojušā partnera vārda.

Visi pabalsti, kas pienākas laulātajiem par otru laulāto, pienāksies arī partneriem.

Būtībā šādas izmaiņas vairāk ļauj sakārtot valsts un partneru attiecības.

Lai varētu slēgt šādu savienību, ierodoties pie notāra pilngadīgiem partneriem ir jāapliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru.

Notārs pārbauda vai iedzīvotāju reģistrā kādam no partneriem nepastāv jau reģistrēta cita partnerība vai laulība.

Protams, cits jautājums ir kā šie procesi tiks kontrolēti, vai partnerība netiks slēgt ļaunprātīgi izmantojot iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus dāvinājuma gadījumā vai saņemt pensiju pēc partnera nāves. To gan rādīs laiks un prakse.

Partnerības izbeigšanas process gan vēl ir diskutējams.

Tas likumā paredzēts ar abu partneru gribas izteikumu par partnerības izbeigšanu, ja kāds no partneriem vai abi noslēdz laulību, partnerība automātiski izbeidzas, vismaz likums to nosaka.

Ja viens no partneriem partnerību vēlas izbeigt, bet otrs nē, pie notāra šādu strīdu risināšanu likums neparedz, tas risināms tiesā.

Vineta Novicka, Kurzemes apgabaltiesas zvērināta notāre

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.