Intervija ar biedrības “Peldēt droši” dibinātāju Zani Gemzi.

– Ko izdevies mainīt un uzlabot drošībā pie ūdeņiem?

– Tie ir mazi solīši, jo kopējā situācija ir diezgan dramatiska. Kopā ar Latvijas Peldēšanas federāciju esam panākuši, ka profesiju klasifikatorā šogad iekļauts glābējs, kas strādā gan peldbaseinos, gan atklātos ūdeņos.

Tas paver nākamo soli – mainīt Ministru kabineta noteikumus, lai glābēja klātbūtne publiskos peldbaseinos būtu obligāta.

Esam rosinājuši mainīt noteikumus par drošību skolās – peldētapmācības nodarbībās. Grupas ir pārpildītas, un, ja ir vairāk par 15 bērniem, skolotājs nespēj viņus pārraudzīt.

Kopsolī ar šo ir noteikumi par sporta pedagogu kompetenci, viņiem piecu gadu laikā būs jāapgūst vismaz 20 stundas peldētapmācībā.

– Kas jāatceras un jāņem vērā katram, kurš baudīs ūdenspriekus?

– Vispirms iesakām izvēlēties drošu peldvietu, ideālas ir labiekārtotas un ar glābēju klātbūtni. Tālāk jānovērtē gultne, vai ir līdzena, vai krasti nav aizauguši, vai ūdens ir caurredzams, tajā nav koku un akmeņu, liela straume.

Bērniem iesakām uzvilkt peldvestes, nelietot nedrošos uzročus, kā arī riņķus un matračus, kurus var iepūst dziļumā.

Bērnam līdz četru gadu vecumam jābūt rokas stiepiena attālumā no vecākiem, jo pakritis viņš nespēj pats ūdenī piecelties.

Sagaidīt, kad ūdens būs vismaz 18 grādus silts, nelēkt uz galvas, nepeldēties tumsā, vējā un lietū, neiet ūdenī vienatnē.

Peldēšanās, braukšana ar laivu, ūdensmotociklu, SUP nav savienojama ar alkohola lietošanu. Ja bērns nonāks nelaimē, bet vecāki būs piedzērušies, viņi nespēs palīdzēt.

– Droši vien biedrībai ir ierosinājumi, kā vēl mazināt nelaimes?

– Pērn veiktais pētījums, kurā aptaujājām visas skolas, parādīja, ka bērni mācās peldēt pēc katra skolotāja izpratnes.

Rosinām, lai skolēni mācītos pēc vienotas programmas, tieši tāpat, kā viņi mācās matemātiku un latviešu valodu,

un pedagogiem būtu metodiskie materiāli un iespēja izmērīt bērnu sasniegumus.

Gribētu, lai tiek mainīti kuģošanas noteikumi attiecībā uz peldvestēm. Pašlaik tās obligāti jāvelk bērniem līdz 12 gadiem, pārējiem – tikai jābūt transportlīdzeklī. Tas ir bezjēdzīgs noteikums!

Ja Daugavā noslīkušajam makšķerniekam, kurš joprojām nav atrasts, mugurā būtu bijusi veste, esmu pārliecināta, ka viņš būtu izglābies.

– Vai pieprasītas ir brīvprātīgo uzraugu pie ūdens apmācības?

– Pašvaldības ir sapratušas, ka nodarbības par drošību uz ūdens ir vērtība. Tās neiedod prasmes uz mūžu, bet iedod cilvēkiem šābrīža peldspēju novērtējumu, vecākiem liek aizdomāties, ka bērniem jāmācās peldēt.

Mums zvana un prasa šādas nodarbības savā novadā, taču pašvaldībām vajadzīgs laiks lēmumu pieņemšanai un priekšvēlēšanu periods šai ziņā nepalīdz.

Uzziņai

No ūdens izcelto skaits Latvijā

• 2025. gadā – 43.
• 2024. gadā – 102 (peldsezonā no 15. maija līdz 15. septembrim – 58).
• 2023. gadā – 116 (peldsezonā – 50).
• 2022. gadā – 94 (peldsezonā – 48).
• 2021. gadā – 100 (peldsezonā – 58).

Avots: VUGD