Rudens bērniem ir aktīvs slimošanas laiks. Ārā bieži viss ir slapjš, laiks paliek aukstāks un vecāki ne vienmēr spēj pierast pie gadalaiku maiņas. Reizēm bērnu apģērbs ir pārāk plāns vai uzvilkti nepiemēroti apavi. Citiem ir pretēji – gribot kā labāk, saģērbj pārāk biezi. 

Reizēm piedzīvots, ka vecāki savus bērnus aizved uz bērnudārzu jau apaukstējošos. Iesnas un klepus bērni ļoti ātri saķer cits no cita. Viņi taču bērnudārzā kopā spēlējas, ēd, guļ. Taču arī tad, ja saslimst vairāki bērni, vecāki nekad nemeklē ”vainīgo”. 

Vakaros, kad bērns tiek savākts no bērnudārza, mēs vienmēr vecākus informējam, ka ar ar šādu saaukstēšanos dārziņu apmeklēt nevar. Ja bērna saslimšana ir nopietnāka – radusies temperatūra vai kāda infekcijas slimība, vecākiem zvanām uzreiz, lai nāk bērnam pakaļ. Ja bērnu aizsūtām mājās, tad, lai atgrieztos bērnudārzā, tiek prasīta ārsta zīme. Tad bieži vecāki nedomā par sekām un ir neapmierināti, jo bērnu paturēšana mājās tiem nozīmē neērtības – pašiem nākas ņemt brīvdienas darbā, lūgt citu ģimenes locekļu palīdzību, vai pat meklēt aukli, kas bērnu pieskatīs. Taču tie ir tikai daži gadījumi, jo kopumā vecāki saprot, kādas būs sekas, ja bērns slims apmeklēs mūsu izglītības iestādi.

Arī likums paredz, ka pirmsskolas izglītības iestādes slimus bērnus var atteikties uzņemt grupiņā, taču tā parasti nav. Reizēm, kad mēģinām vecākiem paskaidrot, kāpēc bērna saaukstēšanās nav nenozīmīga un grupiņā pastāv liels risks aplipināt citus, kāds no vecākiem mēdz nesaprast. Tad iesaistām arī bērnudārza medmāsu, lai viņa paskaidro.

Taču, manuprāt, vecāki ir kļuvuši ļoti apzinīgi, jo saprot, ka bērnam nedrīkst ielaist slimību, jo tad ilgāks laiks būs jāpavada mājās.

Zane Lipska, bērnudārza audzinātāja