Sestdiena, 5. decembris Sabīne, Sarma, Klaudijs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Zigmunds Cīrulis: Gruži nenokrīt no Marsa, gružotāji ir paši liepājnieki

Zigmunds Cīrulis: Gruži nenokrīt no Marsa, gružotāji ir paši liepājnieki
Foto: liepajniekiem.lv
24.04.2015 12:45

Zigmunds Cīrulis, Liepājas pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” direktors

Spodrības mēnesis Liepājā šogad bija visnotaļ nosacīts.
Pateicoties siltajai ziemai, ļoti daudz ko pilsētas uzpošanas jomā bijām
paveikuši jau agrāk. Līdz ar to arī Lielajai Talkai šogad Liepājā ir cita
specifika, jo pilsēta lielos vilcienos jau paveikto darbu rezultātā lielā mērā ir
sakopta.

Pašvaldības aģentūras ”Nodarbinātības projekti” nodarbinātie
pilsētas uzpošanas darbus veic regulāri, augu gadu, nevis tikai talkas un spodrības
mēneša laikā. Un mums nav jākaunas par mūsu uzkopšanā uzticētajiem zemes
gabaliem pilsētas teritorijā.

Aģentūras uzpošamās platības aptver teju vai visu pilsētas
teritoriju. Mūsu uzpošanā ir ap 300 hektāriem kopjamo platību ar 250 adresēm. No
ezera līdz jūrai un no pilsētas dienvidu robežas līdz ziemeļu robežai. Mūsu
uzpošamo vietu sarakstā ir gan zaļā zona, gan maģistrālās ielas un tā tālāk. Ir
gan simts kvadrātmetru, gan desmitiem hektāru plaši objekti.

Viens no lielākajiem objektiem ir Liepājas ezera mala.
Piemēram, teritorija ezera krastā Lauku ielas galā, kur ir laipa uz putnu
vērošanas torni. Tāpat plašs objekts ir Pērkones kanāla mala. Karostā un Tosmarē
savukārt rūpējamies par maģistrālajām ielām. Mūsu pienākumos ietilpst arī
Karostas pludmales uzkopšana.

Piegružotākās vietas, kur mēs gluži kā Dons Kihots cīnāmies
ar vējdzirnavām, viennozīmīgi, ir pilsētas nomalēs, sevišķi Karostas ziemeļu
daļā – Atmodas bulvāra gals līdz pat vēja ģeneratoram. Šī pilsētas daļa ir
viskriminālākā, kur mēs patiesībā esam bezspēcīgi.

Un nevienam nav noslēpums, ka piegružo šo teritoriju
liepājnieki, mūsu pašu pilsētas iedzīvotāji. Neviens no malas tur gružus neved
un negāž – ne tur iebrauc ar atkritumu kravām no rajona, ne arī gruži tur
nokrīt no Marsa. Gružotāji ir paši Liepājas iedzīvotāji.

Fotografējam piegružotās vietas, meklējam atkritumu
īpašniekus. Ir gadījumi, kad izgāztajā kravā pat izdodas atrast čekus un
pavadzīmes, kas liecina par kādu uzņēmumu. Bet diemžēl grūti ir vainīgos saukt
pie atbildības. Pirmkārt, nereti uzņēmums jau bankrotējis. Otrkārt, likums joprojām
ir gružotāju pusē – vainīgais jāpieķer pie rokas, lai viņu sauktu pie atbildības.
Un pie rokas pieķert ir ļoti grūti, jo viņi ir ar izdomu – ierodas no
atkritumiem atbrīvoties visklusākajās stundās, pārliecinās, vai tuvumā nav
kāds, kas likumpārkāpumu varētu redzēt un piefiksēt.

Šogad līdzekļu mums nav tik daudz, kā pērn, līdz ar ko
pilsētas labiekārtošanas darbos katrā mikrorajonā – Vecliepājā, Jaunliepājā,
Karostā – varam iesaistīt 10 līdz 20 cilvēkus. Tiesa, tie nav lieli
cilvēkresursi, taču pa šiem gadiem darba organizāciju esam izstrādājuši tā, ka
mums uzticēto godam veicam – aizrādījumus par teritoriju tīrību aizrādījumus
neesam saņēmuši arī no policijas. Un ar nebūt ne vieglo kontingentu, kas tiek
nodarbināts aģentūrā, tas nav mazs veikums.

Pilsēta iespēju robežās finansē arī savākto atkritumu
apglabāšanu – nogādāšanu poligonā un utilizēšanu. Un tie nav mazi izdevumi.

Arī pie tā, ka pirms pāris dienām uzpostā teritorijā atkal
”izauguši” gružu kalni, pa šiem gadiem esam pieraduši – ar to rēķināmies. Īpaši
izteikti tas ir, apgūstot jaunas teritorijas, kas mūsu aprūpē nāk klāt
galvenokārt pēc īpašnieku maiņas. Lielākoties tās ir pilsētas iznomātās
teritorijas, no kurām nomnieki atsakās.

Kad uzsākam šo teritoriju sakopšanu, patiesi ir tā, ka ved
un ved klāt atkritumus – pēc inerces. Ja vainīgo izdodas pieķert, ar viņu
veicam pārrunas un vainīgais reizēm aizved ne tikai paša izgāztos, bet arī
pārējos atkritumus.

Protams, reizēm šādās situācijās nolaižas rokas, bet,
atskatoties ilgtermiņā, ir arī labi piemēri, kad neatlaidība devusi rezultātu.
Šāds piemērs ir dzelzceļa sliedes Velnciemā. Kad sākām šo teritoriju kopt, tur
vārda vistiešākajā nozīmē bija cūku kūts. Gružus veda paši velnciemnieki, ne
jau cilvēki no Ezerkrasta. Tik ilgi aiz gružotājiem šajā vietā tīrījām, līdz tika
panākts, ka šajā vietā vairs nav nelegālās izgāztuves.

Ilgi gadi bija nepieciešami, lai neapzinīgos izmācītu, bet
nu cilvēkiem pašiem ir patīkami iziet pastaigā ar sunīšiem gar sliedēm sakoptā
vidē. Ir patiess teiciens, ka sakopta vide maina cilvēku. Iespējams,
pārmācīšanas metodika nebija tā labākā, bet rezultāts ir tā vērts.

Taču piegružotas jau ir ne tikai pašvaldībai piederošās
teritorijas. Grēko, sevišķi pilsētas centrā, privātās teritorijas. Protams,
šādu teritoriju ir ar katru gadu mazāk, taču tomēr ir tādi privātīpašnieki,
kuri joprojām grēko.

Mēs jau arī varētu tos simts vai pārsimts kvadrātmetrus
uzpost, bet likums mums liedz to darīt. Slikta pieredze mums reiz gadījās ar
kādu zemesgabalu, kura īpašnieks dzīvo Austrālijā. Labu gribēdami, lai viens īpašums
nebojātu kopējo tēlu, savācām atkritumus šī ārzemnieka īpašumā. Bet īpašnieks
mūs draudēja iesūdzēt tiesā par to, ka esam viņam nodarījuši tūkstošiem eiro
zaudējumus, iznīcinot nez kādu vērtīgu sēņu micēliju viņa teritorijā.

Un likums ir viņa pusē, kaut mēs darām labu pilsētā. Kopš
tās reizes, kā to paredz likumdošana, privāto teritoriju robežas strikti
ievērojam. Bet kaunu šie privātīpašnieki, kuri nesaved kārtībā savus īpašumus,
pilsētai dara. Arī pašā pilsētas centrā.

Aizvadīto gadu laikā ļoti daudz esmu par šīm tēmām
diskutējis un apspriedies ar kolēģiem no citām pašvaldībām. Katra pašvaldība šo
problēmu cenšas risināt pār iespējas labāk. Esmu pārliecinājies, ka Liepāja uz
pārējo Latvijas pilsētu fona šajā ziņā nebūt nav sliktākā – vides sakoptības ziņā
esam ja ne pirmajā vietā, tad priekšgalā gan.

Viens no risinājumiem, lai mazinātu pilsētu piegružošanu,
būtu izstrādāt mehānismu, kas kontrolētu sevišķi privātmāju un arī garāžu
kooperatīvu atkritumu apriti. Īpašniekus kaut kādā veidā būtu nepieciešams
tomēr piespiest veikt samērīgu gružu izvešanas biežumu. Ja privātmājā ir tikai
paša mazākā tilpuma konteiners un tas tiek izvests reizi ceturksnī, kaut kā
neticas, ka ar to pietiek…

Jā, iespējams, ka ir privātmājas, kur konteineru pietiek
izvest reizi mēnesī, bet ir privātīpašumi, kur ar to acīm redzami nepietiek.
Būvgruži no remontiem dzīvojamajā sektorā visbiežāk uzrodas Karostas mežā. Iespējams,
tas būs pārlieku skaļi teikts, taču varbūt nepieciešamas izmaiņas likumdošanā
attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Bet ir jāatrod veids un risinājums, lai
izgrautās sienas nenonāktu vidē!

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz