Liepāja tas ir viss. Negribētu šo pilsētu mainīt ne pret vienu citu vietu zemes virsū. Ne par kādu naudu! Kaut jaunībā esmu grozījies pa Rīgu, domāju, ka Liepāju pret ko citu nemainīšu. Nezinu, kam būtu jānotiek, lai dotos prom.

Tiesa, neesmu dzimis liepājnieks. Mana dzimtā vieta ir netālu no Liepājas – Virgas pusē. Uz Liepāju pārcēlos jau agrā jaunībā – vēl pirms dienesta armijā. Tad sekoja studijas Rīgā, taču atgriezos. Jo viennozīmīgi mani vilka atpakaļ.

Kas mani visvairāk saista Liepājā?

Pirmkārt, tas, ka Liepāja ir starp ūdeņiem – ezeru un jūru. Abi ūdeņi man ļoti mīļi. Otrkārt, tas ir vējš, bez kura jau laikam vairs nevaru dzīvot. Treškārt, liepājnieki. Liepājas cilvēki, kuri sirdī ir vietējie. Vējā rūdītie – ar visu savu lepnumu un cieto mugurkaulu.

Arī manai ģimenei Liepāja ir tikpat svarīga, kā man. Varu pat teikt: paldies Dievam, bet visi trīs mani bērni arī ir liepājnieki. Visi dzīvo Liepājā. Un arī mazbērni.

Liepājas dzimšanas diena man ir ļoti svarīgs notikums. Katru gadu tā tiek gaidīta. Ir siltums sirdī, arī mazliet satraukums. Varbūt ne gluži līdzvērtīga paša un bērnu, un mazbērnu dzimšanas dienām, bet manas pilsētas gadskārta man ļoti svarīga. Noteikti tas ir īpašs notikums.

Liepājai es novēlētu, lai mūsu bijušie liepājnieki atgriežas atpakaļ pilsētā. Lai pilsēta turpinātu attīstīties, kļūtu pilnāka, dzīvespriecīgāka. Lai Liepājā vairāk jauniešu! Katrā ziņā, lai atgrieztos tie, kuri aizbraukuši – gan uz Rīgu, gan izklīduši Eiropā un citviet pasaulē.

Lai pilsētai un tās ekonomikai, arī tūrismam attīstoties, bijušajiem liepājniekiem būtu motivācija atgriezties! Un lai atgrieztos jūtami vairāk!

Tāpat, lai šurp brauktu visi, kuri plāno kļūt par liepājniekiem!

Zigmunds Cīrulis, liepājnieks