Pavasarim Liepājā ir narcišu un jūras svaigā smarža, bet tas pavisam noteikti skan ļoti džeziski un rada atbrīvotu gaisotni pēc mazliet sastingušās ziemas.

Jau ar džeza koncertu Starptautiskajā pianisma zvaigžņu festivālā ieskandināts un gaidīts koncertu un pasākumu cikls, kas aprīļa nogalē piedāvās mūzikas gardēžiem īstas Džeza dienas.

Vēl gluži nesenā pagātnē aprīlis Liepājā tika gaidīts kā krāšņi džeza svētki, jo pilsētā norisinājās Starptautisks džeza festivāls, uz kuru ieradās augstas kvalitātes džeza mākslinieki, kas sniedza koncertus un vadīja meistarklases. Festivāls, pateicoties saviem mecenātiem, holdingam “UPB”, cēla kultūras dzīves latiņu, piedāvāja ko jaunu un neparastu, pildīja arī izglītojošo funkciju, jo daudziem tieši šie koncerti ļāva atklāt džeza mūzikas burvību un daudzveidību. Tagad festivāla norise uz nezināmu laiku ir pārtraukta, tomēr izskatās, ka džezs ir liepājniekus uzāķējis, tāpēc ik pavasari cilvēki meklē iespēju apmeklēt kādu džeza koncertu, un atrodas arī producenti, kas gatavi šo pieprasījumu apmierināt.

Šogad, pateicoties atsevišķu cilvēku aktivitātei, Liepājā aprīlī notiks Džeza dienas. Piesaistot Valsts kultūrkapitāla fonda, Kurzemes kultūras programmas un Liepājas Kultūras pārvaldes projektu konkursa finansējumu, Liepājā notiks vairāki koncerti un arī džeza mūzikas meistarklases.

Džeza dienas sāksies tieši ar meistarklasēm, ko regulāri organizē Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskola. Skolas metodiķe Irita Kalēja stāsta, ka džeza meistarklases ir audzēkņu un pasniedzēju iecienītas un ir papildu iespēja izglītoties mūzikā. Bez teorētiskajām lekcijām būtiskas ir tieši praktiskās nodarbības, kurās zinoši speciālisti dalās savā pieredzē. 18. aprīlī Liepājā savus profesionālos knifus jaunajiem mūziķiem atklās Rihards Zaļupe. Viņa skatuves partneris pianists Raimonds Petrauskis jau aprīļa sākumā strādāja ar Liepājas Mūzikas vidusskolas audzēkņiem, bet nu kārta marimbistam un sitaminstrumentu virtuozam, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķim. “Galvenais, dot klausītājam pozitīvu labsajūtu,” viņš atklāj savu moto, ko centīšoties iemācīt arī meistarklašu dalībniekiem.

Savukārt 25. aprīlī savas Eiropas turnejas ietvaros Liepājas Latviešu biedrības namā uzstāsies Eiropas Džeza orķestris, kas ir lielākais starptautiskais bigbends. Kolektīva jaunā programma ir izveidota uz modernā džeza bāzes ar etniskās mūzikas elementiem. Dažbrīd tā ir ēteriska, dažbrīd pat ļoti mežonīga, liekot sastapties Eiropas un afroamerikāņu muzikālajam mantojumam. “Pasaules džezs,” lūgti īsi definēt klausītājiem piedāvāto, saka mūziķi.

Liepājas Kultūras pārvaldes Attīstības projektu vadītāja Krista Kalnarāja pastāsta, ka katru gadu orķestris ar jaunu sastāvu, jaunu diriģentu un programmu dodas koncertturnejā pa Eiropu. Projektā piedalās dalībnieki vecumā no 18 līdz 30 gadiem, tas ļauj šim projektam izvirzīt jaunus muzikālus mērķus un “staigāt par vēl neapgūtiem ceļiem”. Kopš 1998. gada aizvadītajos 204 koncertos orķestris viesojies 30 Eiropas valstīs, kā arī pabijis Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āzijā, pulcējot 254 mūziķus.

Par šīgada turnejas diriģentu ir pieaicināts plaši pazīstamais komponists, aranžētājs, diriģents un mūzikas pasniedzējs soms Jāre Laukanens, kam palīgos būs arī igaunis Rauls Sots.

Esot pilnīgi skaidrs, ka aprīļa nogale būs silta un saulaina, jo 30. aprīlī mūziķi iecerējuši apgūt jaunu brīvdabas spēles vietu Romas dārzā. Tur notiks bezmaksas džeza koncerts “Vakara noskaņai…”, kas sola improvizācijas un brīvu, džezisku noskaņojumu. Producents Guntis Kolerts stāsta, ka iecerēts koncertvietu aprīkot omulīgi, lai gan mūziķi, gan skatītāji justos ērti. Pēc Zivju ielas svētkiem šī būs vēl viena Romas dārza iemēģināšana sarīkojumiem, kas, iespējams, varētu atklāt jaunu koncertvietu Liepājā. G. Kolerts stāsta, ka koncerta dalībnieki būs gan pieredzējuši mūziķi – Normunds Kalniņš, Alex, Māris Kupčs, vijolnieku ansamblis, gan Liepājas Mūzikas vidusskolas audzēkņi, kas tieši šajā vakarā demonstrēs, ko iemācījušies meistarklasēs. “Taču tas nebūs nekāds eksāmens, drīzāk gan pieredzes apmaiņa, kad jaunie rādīs, ko prot, bet vecie – ko nav aizmirsuši,” smejas G. Kolerts.

Savukārt Džeza dienu nobeigums un reizē kulminācija būs 6. maijā Liepājas Latviešu biedrības namā paredzētais koncerts “Jazz icons”, kurā Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Jēkabs Ozoliņš spēlēs klasiskus un pazīstamus džeza skaņdarbus, ko speciāli šai programmai būs aranžējis J. Ozoliņš. Koncertā piedalīsies arī tādi mūziķi kā Aivars Hermanis, Raimonds Macats, Alex, Amber, Edijs Šnipke, Linda Rozentāle un citi. “Mēģināsim visi kopā arī improvizēt,” saka G. Kolerts, kurš uzsver, ka, džezu spēlējot, atbrīvotam jājūtas arī pašam mūziķim un viss izdodas tikai tad, kad ļaujies muzicēšanas priekam. “Tad nemokies pats un nemoki klausītāju,” viņš turpina jokot, aicinot klausītājus piedalīties Džeza dienās, sagaidot īsti muzikālu pavasari.

Džeza dienas Liepājā

*18. aprīlī Riharda Zaļupes vadītās džeza meistarklases Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolas audzēkņiem;

*25. aprīlī pulksten 18 Liepājas Latviešu biedrības namā viesosies Eiropas Džeza orķestris;

*30. aprīlī pulksten 17 notiks bezmaksas džeza koncerts “Vakara noskaņai…” Romas dārzā.

*6. maijā pulksten 19 Liepājas Latviešu biedrības namā Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Jēkabs Ozoliņš aicina uz koncertu “Jazz icons”.

Džeza vēsture Latvijā

Džezs Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ienāk divdesmitā gadsimta divdesmito gadu sākumā. Lai gan restorānos un deju zālēs tad dominē šlāgeri, pa reizei ieskanas arī kāda džeza nots. Pirmie džeza pionieri Latvijā ir Oskars Saulspurēns (saksofons), Eduards Ābelskalns (vibrafons), Eduards Lācis (trombons), Janis Kūts (saksofons) un citi.

Diemžēl visam svītru pārvelk Otrais pasaules karš – lielākā daļa pirmskara mūziķu iet bojā frontē vai aizklīst prom trimdā. Tomēr par spīti tam, ka pēc kara Latvijā tikpat kā nav profesionālu džeza mūziķu, ka Padomju Savienībā pastāv politisks aizliegums spēlēt džezu, tas skan ne tikai ballītēs, bet arī kinoteātros, kur rāda tā saucamās amerikāņu trofeju filmas un kur pirms un pēc seansiem bieži vien spēlē mazi orķestri.

Jauns pavērsiens Latvijas džezā sākas piecdesmitajos gados, kad pēc Staļina nāves režīms kļūst nedaudz liberālāks un mūzikā ienāk jaunie – pēckara paaudzes mūziķi. Šie vīri liek pamatus Latvijas džeza tradīcijai – Gunārs Kušķis (saksofons un klarnete), Ivars Vīgners (klavieres), Raimonds Raubiško (saksofons), Raimonds Pauls (klavieres), Ivars Birkāns (saksofons, flauta), Aivars Krūmiņš (trompete), Aivars Zītars (kontrabass), Zigurds Rezevskis (sitaminstrumenti). 1956. gadā tiek dibināts pirmais Latvijas profesionālais džeza ansamblis – Latvijas Radio džeza sekstets kontrabasista Egila Švarca vadībā, savukārt 1957. gadā – Latvijas filharmonijas REO (Rīgas Estrādes Orķestris) Ringolda Ores vadībā. Bez šiem profesionālajiem valsts kolektīviem darbojas vairāki amatieru bigbendi, kuros spēkus iemēģina daudzi nākamie Latvijas džezmeņi.

1966. gadā tiek dibināts Latvijas Radio vieglās un estrādes mūzikas orķestris, kas vēlāk pārtaps par Latvijas Radio bigbendu.

Lai gan oficiāli džezu joprojām neieredz, tā popularitāte ir liela, un sešdesmito gadu beigas var dēvēt par Latvijas džeza mūzikas zelta laikmetu – REO tad vada populārais komponists un pianists Raimonds Pauls, orķestris ir viens no labākajiem džeza kolektīviem Padomju Savienībā.

Diemžēl tieši tad arī ideoloģisku apsvērumu dēļ valsts sāk kontrolēt un regulēt džeza mūzikas attīstību. Repertuārs, koncerti un ieskaņojumi tiek pakļauti stingrai cenzūrai. Amatieru orķestri izzūd, 1973. gadā likvidē REO, paliek tikai Radio orķestris – vienīgais profesionālais džeza orķestris Latvijā.

Padomju ideoloģijas divkosīgo attieksmi pret džezu raksturo septiņdesmito gadu sākumā Rīgā pie Komjaunatnes komitejas dibinātais Rīgas džeza klubs, kura uzdevums – veicināt džeza mūzikas attīstību, vienlaikus to kontrolējot. Pateicoties kluba aktivitātēm, tiek izveidots festivāls “Vasaras ritmi”, kurš ar laiku kļūst par ievērojamu ikgadēju džeza mūzikas notikumu Latvijā.

Septiņdesmitajos gados Latvijas džezā ienāk nākamā jaunā paaudze – tie ir Gunārs Rozenbergs (trompete), Egils Straume (saksofons), Māris Briežkalns (sitaminstrumenti), Ivars Galenieks (kontrabass). Viens no pazīstamākajiem ansambļiem tolaik ir “2R+2B” (Raimonds Raubiško (tenorsaksofons), Gunārs Rozenbergs (trompete), Boriss Bannihs (kontrabass), Vladimirs Boldirevs (sitaminstrumenti), kas spēlē frī-džezu. Šajā stilā darbojas arī Egila Straumes kvintets un oktets. Ļoti populāra kļūst arī džeza dziedātāja Olga Pīrāgs.

Šajā laikā visā Padomju Savienībā rodas virkne džeza festivālu. Pateicoties Rīgas džeza kluba sakariem, arī latviešu mūziķiem rodas iespēja piedalīties šajos festivālos, un tas lielā mērā veicina Latvijas džeza popularitāti bijušajā Padomju Savienībā un arī ārzemēs.

Astoņdesmito gadu sākums ir Latvijas džeza ziedu laiki, kad aktīvi darbojas ievērojamākie latviešu džeza mūziķi Gunārs Rozenbergs, Raimonds Raubiško un Egils Straume, kā arī Latvijas Radio bigbends, kurā spēlē arī visi tikko minētie. Saistība ar radio veicina skaņuplašu tapšanu – tiek izdotas Raimonda Raubiško Trio “Pictures of the Old Egypt” (1984), Egila Straumes “Fiesta” (1978), Gunāra Rozenberga “Laura” (1979). Latvijas džezā, ko tolaik varētu definēt kā tradicionālo meinstrīmu, dominē trīs stilistiskie virzieni – tradicionāli orientētas diksilenda grupas; neo-bopu un frīdžezu spēlējoši mūziķi, kā arī džezroka grupas.

Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā situācija kardināli mainījās. Finansiālu apstākļu dēļ 1995. gadā tika likvidēts Latvijas Radio bigbends, pajuka arī agrākā Padomju Savienības festivālu sistēma, līdz ar to Latvijas džeza attīstībā iestājās vairākus gadus ilgs pārrāvums.

Tomēr pamazām, pateicoties pašu mūziķu aktivitātēm, situācija sāka uzlaboties. Ļoti nozīmīgi notikumi bija džeza festivālu “Rīgas ritmi” un “Saulkrasti Jazz” rašanās. 1995. gadā pirmo džeza klubu “Hamlets” Rīgā dibina Raimonds Raubiško. 2002. gadā beidzot tiek radīts pirmais profesionālais džeza mācības kurss Rīgas Doma kora skolā.

Šodien Latvijas džezā darbojas jauna, spēcīga paaudze – saksofonists Deniss Paškēvičs, bigbends “Mirāža”, dziedātāja Inga Bērziņa, pianisti Viktors Ritovs un Madars Kalniņš, ģitāristi Andrejs Jevsjukovs, Artūrs Kutepovs, bundzinieks Kaspars Grigalis un citi.

Avots: Indriķa Veitnera raksts portālā www. jazzmusic.lv.

Anda Pūce,