Šodien, 4.maijā, pulksten 17 “Promenade Hotel” 2.stāva izstāžu zālē atklās jaunās mākslinieces Diānas Krūmiņas personālizstādi “Madammm”. Pirms zīmīgā notikuma Diāna atzīstas, ka ir uztraukusies, jo atrašanās uzmanības centrā kautrīgo mākslinieci mulsina, taču cer, ka izstādes apmeklētāji ielaidīs sevī krāsas, pasmelsies gleznās attēloto sieviešu enerģiju un spēku un ka atlikusī diena būs priecīgāka.

Izstāde “Madammm” pagājušogad bija skatāma radošajā telpā “Ideju bode”, bet nu tā papildināta ar vairākiem jauniem darbiem, kuru tapšanu iedvesmojis ceļojums uz krāšņo Indiju. Dienvidāzijas valstī patiesībā Diāna viesojusies vairākkārt. Pirmo reizi turp ar draugu devusies pērn janvārī uz trīs mēnešiem. “Abi bijām bez darba. Izdomājām, ka labākais veids, kā vienam otru iepazīt, ir kārtīgā ceļojumā. Paņēmām mugursomas un devāmies ceļā. Bijām sarunājuši naktsmājas tikai trim naktīm. Tā bija īsta avantūra,” ar smaidu atminas jaunā māksliniece. “Ceļojām pa dažādām pilsētām, piedzīvojām īsto Indiju. Atbraucot atpakaļ, sapratu, ka gribu papildināt izstādi ar redzētajām indiešu sievietēm. Tāpēc arī viņas piepulcējušās esošajām “madāmām” – mazliet citās krāsās, ar zelta niansītēm.” Izstādē izvietoti arī trīs darbi, kas tapuši uz vietas Indijā, bet pēc tam atgādāti uz Latviju.

“Katra gleznā attēlotā “madāma” paslēpusi kādu mazu sevis daļiņu – aiz vijīgām matu cirtām, ziediem, rotām, brillēm, un ko nekad nevienam pilnībā neatklāj. Skatītājs šo noslēpumainību var asociēt ar sevi, padomāt par savas būtības nevienam neatklāto mazumiņu, kas veido mūs tieši par tiem, kas esam,” – tā Diāna saka par saviem darbiem.

Viņa atzīst, ka katrs darbs ir mīļš, īpašs, ar savu personību un enerģiju, taču nevienai “madāmai” nav prototipa reālajā dzīvē. Darbi, kā raksturoja pati māksliniece, ir gaiši, skaisti: “Šokējošā, provokatīvā māksla nav mans mērķis. Man gribas, lai tad, kad cilvēks atnāk uz izstādi, viņš var aizmirsties, paķert krāsas, ielaist tās sevī, un vienkārši baudīt mirkli.”

Jāpiebilst, ka “madāmas” viesojušās arī “Kapelleru namā” Saldū un “Talsu tautas namā”.

Ar izstādi “Promenade Hotel” Diāna noslēgs dāmu sēriju, ir sākts darbs pie jaunām gleznām, lai jau jūlijā, mākslinieces dzimšanas dienas mēnesī, “Ideju bodē” atklātu jaunu izstādi – “Citi mēs”, par kuru D.Krūmiņa teic: “Pastāv teorija, ka cilvēka dvēsele ir daudzdimensionāla un tā dzīvo dažādās dimensijās, realitātēs vienlaicīgi. Šī izstāde ir stāsti gleznās par mums pašiem – kā dzīvniekiem, citā, dekoratīvi ģeometriskā dimensijā.”

Iespējams, tādēļ, ka Diāna joprojām meklē savu virzienu mākslā, abas personālizstādes – “Madammm” un “Citi mēs” – ir tik atšķirīgas, lai gan viņas rokraksts tik un tā būs atpazīstams. “Man gleznošana ir kā eksperiments, kā rotaļa ar krāsu, līniju, materiāliem un tēliem. Kad tu paņem jaunu audeklu, ir tikai maza nojausma, ko darīsi,” Diāna uzskata, – gluži kā cilvēkam ir jāaug, arī māksliniekam ir jāattīstās, līdz izveidojas savs stils. Šķiet, ka Diāna ir kļuvusi arī drosmīgāka – ja sākotnēji darbi bija neliela formāta, tad tagad tie sniedzas pat pāri pašai māksliniecei. Iedrošinājumu sniedzis arī apkārtējo atbalsts, atzīst D.Krūmiņa. Šobrīd savai sirdslietai viņa nododas pilnībā, pilnveidojot un attīstot savas prasmes.

Pārsvarā D.Krūmiņa rada stilizētus, dekoratīvus darbus jauktās tehnikās. “Izmantoju, piemēram, akrila krāsas, interjera krāsas, akvareļa zīmuļus, salvetītes, zelta foliju. Beigās visam pāri laku.”

Veidot portretus D.Krūmiņai patīk. Zīmēt dabu vai ainavas neesot viņas aicinājums, taču apbrīno tos, kas pievērsušies šiem mākslas novirzieniem. “Man vairāk patīk kaut kas dekoratīvi abstrakts. Es joprojām meklēju un eksperimentēju.” Diānas darbi pieejami arī kā pastkartītes un plakāti-printi dažādos izmēros. “Uzskatu, ka mākslai jāiet pie cilvēkiem,” Diāna cer, ka šādi sasniegs pēc iespējas plašāku sabiedrību.

D.Krūmiņas darbi top viņas mājvietā – divistabu dzīvoklītī Liepājā. Jauniete smaidot saka, ka ir brīži, kad pietrūkst vietas. Gribētos pašai savu darbnīcu, kurā arī veidot dizainu mēbelēm, – tā ir vēl viena lieta, kas aizrauj jauno mākslinieci. “Pārtaisīt, aplīmēt, apgleznot, apkrāsot antīkas mēbeles, iedot otro dzīvi – lai ir kičīgas,” sīkāk paskaidro Diāna.

D.Krūmiņas dzimtā pilsēta ir Saldus, bet nu par savām mājām sauc Liepāju. “Jūra. Kaut kāda īpaša aura,” viņa atbild, vaicāta, kas šeit piesaista. Uz vēju pilsētu atnākusi uzreiz pēc vidusskolas beigšanas, lai toreizējā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā apgūtu “Vizuāli plastiskās mākslas skolotāja” studiju programmu. “Jā, man te ļoti patīk. Esmu Liepāju iemīlējusi.”