Viņš izmanto netradicionālus materiālus – smiltis, foliju, metālu, zāģu skaidas, stiklu –, tādēļ nesauktu darbus par gleznām, drīzāk – instalācijām.

Mākslas darbiem nosaukumu nav, Grabovska kungs ļauj skatītājiem pilnīgu iztēles un fantāzijas brīvību. Izstādei dots nosaukums “Metamorfozes”, izstādīti pēdējo gadu darbi, kas J. Grabovska sirdij tuvāki.

Portālam liepajniekiem.lv sirmais kungs atzina, ka jūtas ļoti atvieglots, ka viss izdevies. Ne bez satraukumiem pagājusi izstādes iekārtošana. “Bet labs ir viss, kas labi beidzas,” viņš smaidot sacīja.

Netika slēpts, ka šī, iespējams, ir viņa pēdējā personālizstāde.

“Nav vairs ne tāda redze, ne veselība. Tāpēc biju ieinteresēts sarīkot savu desmito personālizstādi.”

Grabovska kungs ir uzticīgs biedrības namam, jo šī ir sestā reize, kad šeit eksponē savus darbus.

Nama direktore Vita Hartmane izstādes svinīgajā atklāšanā, iepazīstinot ar mākslinieku, sacīja: “Jūsu priekšā ir īsts latviešu inteliģences pārstāvis, mākslinieks, mūziķis, pedagogs.”

Turpinājumā V. Hartmane dalījās ar būtiskiem mākslinieka dzīves notikumiem: “Savu radošo mūžu Jāņa kungs sācis Liepājas Mākslas skolā, pēc tam dienējis padomju armijā, pēc atgriešanās strādājis par pedagogu mākslas skolā un devies studēt Latvijas Valsts konservatorijā. Mācījies spēlēt alta vijoli. Interesanti, ka viņš bijis mūziķis Liepājas Simfoniskajā orķestrī, spēlējis arī operas orķestrī.”

“Nav nekā tāda, ko nevarētu izmantot…” par saviem darbiem saka autors.

“Kādam varbūt liksies, ka tā tāda ķēpāšanās vien ir.”

Staigājot pa jūrmalu, pa liedagu, radusies doma izmantot smiltis: “Tas taču var būt materiāls, un tas nemaksā naudu. Tās nav krāsas. Vajadzēja tikai atrast saistvielu, lai nav ne par šķidru, ne par biezu. Es gleznoju ilgu laiku uz galda, uz horizontālas plaknes, lai nekas nevar notecēt, izplūst. Darbs ilgi žūst. Bet, kamēr nav nožuvis, kaut ko palaboju, formēju.”

J. Grabovskis ir mācījies pie Kuldīgas mākslinieka Viļņa Rasas un kā autodidakts iepazinis profesionālo mākslas literatūru, aplūkojis ievērojamas mākslas kolekcijas Ermitāžā, Prado muzejā un Parīzes muzejos, regulāri iedvesmojies izstādēs Rīgā un, protams, nodevies radošajam procesam pats.

Tieši eksperimenti ar dažādām faktūrām un materiāliem palīdzējuši izveidot savu unikālo rokrakstu.

Izstāde apskatāma līdz 30. aprīlim.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.