Jau
informējām, ka sestdien, 20. septembrī, no pulksten 10:00 līdz 16:00 Jaunliepājā notiks
Teodora Breikša ielas svētki. Gatavojoties svētkiem, organizētāji
noskaidrojuši, kas bijis Teodors Breikšs, jo iemūžinot
šī vīra piemiņu, 1932.gadā Liepājā viņa vārdā nosaukta
iela, kas iepriekš bija Valujeva iela, portālam pavēstīja Linda Bērziņa.

Teodors
Breikšs bija izcila un gaiša personība.
Zemnieka dēla dzīves
gājums aizsākās Vecpiebalgas pusē 1855.gada 26.jūlijā. Pēc
Kuldīgas skolotāju semināra beigšanas enerģijas un cēlu ideju
pilns T.Breikšs 1884.gadā pārcēlās uz Liepāju. Šeit viņš
sāka strādāt par skolotāju un audzinātāju pilsētas
elementārskolā, daudz laika veltot sabiedriskajam un ārpusskolas
darbam.

Būdams
talantīgs cilvēks, viņš strauji kāpa pa karjeras kāpnēm.
Ieguvis kolēģiju reģistratora dienesta pakāpi, T.Breikšs
strādāja par guberņas sekretāru, titulārpadomnieku, veica citus
ierēdņa darbus. Ilgus gadus T.Breikšs bija Liepājas Izglītības
nodaļas priekšnieks, bet 1902.gadā kļuva par pilsētas valdes
locekli, atbildēja par apgaismošanu un bruģēšanu. Kādu laiku
bija pilsētas galvas pagaidu vietnieks īpašiem gadījumiem un
līdztekus strādāja par skolotāju.

Teodors
Breikšs pilsētu pie jūras gribēja redzēt latvisku, pastāvēja
uz to, lai skolās būtu latviešu klases, lai Liepājā būtu
latviešiem domāti kultūras pasākumi. Viņš nesaudzīgi cīnījās
ar vietējiem vāciešiem, un sevišķi krasi tas izpaudās pilsētas
domes vēlēšanās. Ne velti 1906.gadā viņu ievēlēja Liepājas
domē un līdz 1914.gadam viņš bija pilsētas galvas palīgs, kā
arī atradās konservatīvās latviešu domnieku grupas priekšgalā.
Noteikti jāpiemin, ka 1909.gadā T.Breikšs bija īpašas
deputācijas sastāvā, kas devās uz Pēterburgu, lai apstiprinātu
projektu par brīvostas nodibināšanu, vadīja Būvkomisiju un citas
komisijas. Breikšam piederējis arī noteicošais vārds
kredītiestādēs.

T.Breikšs
tika ievēlēts par Kurzemē pirmo miertiesnesi. Līdz tam Baltijā
tā bija baronu privilēģija. Ar godprātīgu darbu Teodors Breikšs
bija iemantojis Krievijas valdības uzticību, un viņam daudz ko
izdevās paveikt latviešu labā.

Sākoties
Pirmajam pasaules karam, no pilsētas izsūtīja toreizējo galvu
Albertu Volgemutu un viņa vietā ievēlēja T.Breikšu
(1914.-1915.g.). Tas bija saviļņojošs notikums. Pirmo reizi par
pilsētas galvu kļuva latvietis. Pēc viņa ierosinājuma tika
nodibināta Liepājas Latviešu biedrība, kura savā pārziņā
pārņēma daudzas Labdarības biedrības funkcijas un pienākumus.
Viņš lika pamatus arī pastāvīgam latviešu teātrim, organizēja
latviešu namsaimniekus un nodibināja Namsaimnieku biedrību.
Apzinīgā pilsētas administratora un patriota darbs bija svētīgs,
viņa izveidotās organizācijas plauka un pilnveidojās.
Administrācija un pilsētas ierēdņi cienīja Breikšu, viņš
izpelnījās atzinības, tika apbalvots ar trešās pakāpes Annas
ordeni.

1922.gadā
Teodora Breikša dzīvei pāršalca mūžības vēji. Vēl dzīvs
būdams, Breikšs latviešu sabiedrībai novēlēja daļu savas
mantas. No viņa personiskajiem ietaupījumiem nodibināja divas
stipendijas mācību iestādēs un uzcēla viņam pieminekli.