17. decembrī pulksten 15:00 un 18:00 Liepājas muzejā, pagraba zālē notiks izrāde “Galdnieks un klusums”, portālam pavēstīja  Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve. Režisora Pētera Krilova iestudējums stāsta par
koktēlnieka Miķeļa Pankoka dzīvi viņa pēdējos gados psihiatriskajā slimnīcā Šveicē.

Izrādes “Galdnieks un klusums” pirmiestudējums notika 2013. gadā Starptautiskā Jaunā
teātra festivālā “Homo Novus”. Galvenās lomas atveidotājs ir Jaunā Rīgas teātra
aktieris Andis Strods. Par šo lomu aktieris Andis Strods tika izvirzīts
2013./2014.  gada teātra balvas “Spēlmaņu nakts” nominācijai – gada
aktieris. Liepājas muzejā izrāde notiks, pieminot Miķeļa Pankoka 140. jubileju.

Režisors
Pēteris Krilovs par izrādi saka: “Ir tāda mazliet muļķīga virtuālās fantāzijas
spēle – teikt: Ja tu satiktu, piemēram, Gēti, ko tu viņam jautātu?

Ja
es satiktu Miķeli Pankoku, es nezinātu, ko viņam jautāt. Mēs par viņu nezinām
gandrīz neko. Tikai dažus saraustītus faktus. Jūrmalciema zēns ar jūtīgu
iekšēju pasauli. Koktēlnieks. Autodidakts. Dvēselisks romantiķis. Otrā pasaules
kara bēglis. Šizofrēniķis. Bet ko mēs gribam uzzināt?

Izrāde
ir kā piemērs šai spēlei. Mēs, skatītāji, varēsim uzdod jautājumus, par atbildi
būs cilvēka seja, darbība un klusums. Varbūt kāds komentārs. Kā ieraudzīt
Dvēseli? Tikai atspulgu atspulgos?”

Miķelis Pankoks bija zvejnieks, galdnieks, koktēlnieks, autodidakts ar
pagastskolas izglītību. Miķelis Pankoks dzimis 1894. gada 1. maijā
Nīcas pagasta Jūrmalciema Veckupšos zvejnieka ģimenē. Dzīvoja askētiskā
vientulībā un nodevās tēlniecībai, savos darbos izpauzdams neierobežotu
fantāziju.

1925. gadā viņš sākās viņa intensīvā izstāžu darbība, pirmā
izstāde notika Nīcas baznīckrogā. Profesionālās izglītības trūkums nereti kļuva
par iemeslu 1930. gadu kritikas pretrunīgam tēlnieka darba vērtējumam. Kā pats
koktēlnieks norādīja savā biogrāfijas aprakstā, radījis vairāk nekā 700 mākslas
darbus.

Viens no tēlnieka atbalstītājiem, draugiem gan
popularitātes zenītā esot, gan kritikas krustugunīs, arī tad, kad Miķelī
Pankokā parādījās pirmās garīgo traucējumu pazīmes, bija Liepājas muzeja
dibinātājs un ilggadējais vadītājs Jānis Sudmalis. Tieši viņa aicināts,
tēlnieks 1943. gada decembrī sarīkoja Liepājā savu pēdējo izstādi. Visi tās
darbi, arī tēlnieka dokumenti, vēstules, dienasgrāmatas, ieliktas kastēs, palika
muzejā. Liepājas muzejā ir viņa 128 darbu kolekcija, kuras
lielākā daļa skatāma muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Koktēlnieka Miķeļa Pankoka
dzīve un daiļrade”.

1944. gadā M. Pankoks devās bēgļu gaitās un Latvijā par viņa
tālākajām gaitām nebija nekādu ziņu. Miķelis Pankoku uzskatīja par bezvēsts
pazudušu.

1991. gadā pienāca negaidīta ziņa – izstādes katalogs, kas
liecināja par Miķeļa Pankoka dzīves gaitām un viņa daiļradi pēc kara. 1944.
gadā Miķelis Pankoks bija nokļuvis Vācijā, līdz 1950. gadam uzturējies
bēgļu nometnē Foralbergā. Pēc bēgļu gaitām
Vācijā un Austrijā, 1951. gada 17. maijā, šķērsojot Šveices robežu,
viņš nokļuva Valdhauza psihiatriskajā klīnikā. Šveice kļuva par viņa otro
dzimteni, ne oficiāli, jo viņš nekad nav bijis tās pilsonis, bet gan to
cilvēcisko jūtu un attieksmju dēļ, kuras var dēvēt par draudzību, cieņas pilnu
interesi, apbrīnu un mīlestību. To cilvēku dēļ, kuriem pateicoties, Miķelis
Pankoks, ilgus gadus zudis dzimtenei, nekad nebija zudis kultūrai.

Neskatoties uz vēlāko garīga rakstura slimību, viņa tēlnieka fenomens
ir saņēmis starptautisku atzīšanu. Viņa darbi eksponēti Šveicē un Austrijā, “Colection d’Art brut” muzejā Lozannā un Kūras Bindnera mākslas muzejā, atrodas
vairākās privātkolekcijās.

1986. gadā vietā, kur kādreiz atradās Veckupšu māja, ir novietots
tēlnieces Svetlanas Beļinskas veidots piemiņas akmens. Šīs ieceres autors ir
Oļģerts Piķelis un “Optimistu pulks”. M. Pankoks ir ietverts “Kurzemes Vārda” atlasē “20. gadsimta izcilākie Liepājas mākslinieki”.

1991. gadā Liepājas muzejs izdeva U. Gintneres monogrāfiju “Miķelis Pankoks”, tēlnieka simtgadi sagaidot ar Šveices kultūras fonda “Pro
Helvetia” atbalstu iznāca rakstu krājums, kas veltīts koktēlniekam, 2002. gadā
muzeja krājumu glabātājs J. Gintners Šveicē izstādīja paša veidotu tēlnieka
darbu fotogrāfiju izstādi.