Vakar
Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārajā institūtā notika meistarklase “Līgavas pūrs senatnē un mūsdienas”, kuru vadīja Otaņķu
etnogrāfiskais ansamblis un tā vadītāja Solveiga Pētersone.

Kā portālam pavēstīja LiepU sabiedrisko attiecību speciāliste Karlīna Mikne, Otaņķu
etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki bija tērpušies Nīcas novada tautastērpos un ar
īpašu latviešu tautas dziesmu sagaidīja un sveica skolēnus, studentus un
folkloras interesentus. Arī latviešu kāzu tradīcijas un rituāli tika izdziedāti
dažādās latviešu tautasdziesmās.

Lai
radītu priekšstatu par latviešu kāzu tradīcijām, rituāliem, līgavas pūra
sagādāšanu un dalīšanu, Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga
Pētersone lasīja fragmentu no Nīcas hronikas, kas datēta 1922. gadā, rādīja
kāzu fotogrāfijas no Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībnieku personīgajiem
arhīviem. Arī ansambļa dalībniece Ilga pastāstīja, kā viņas tēvs sev sievu
nolūkoja, Nīcas pūtēju kapelā spēlējot.

Meistarklases
dalībniekiem bija iespēja gan apskatīt, gan aptaustīt Nīcas novada Otaņķu pūra
saturu, ko piepildīja smalkas rakstainas zeķes, rakstaini un balti kāzu cimdi,
rozīšu cimdi, lina krekli ar izšuvumiem, rakstainas villaines, izšūtas vīriešu
jostas, svētku priekšauti, palagi, galdauti un daudzas citas turpmākajai dzīvei
nepieciešamas lietas. Īpaša pūra sastāvdaļa bija blīvs un vērtīgs auduma gabals
– skāteris –, ar kuru līgava apveltīja jauno vīru.

Noslēgumā
Otaņķu folkloras ansamblis izspēlēja mičošanas norisi un novadīja rotaļu “Zaļā
dārzā bijām mēs”.

Liepājas
Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts (KHI) piedalās projekta “Latviešu
godi Lejaskurzemē – vedību tradīcijas no senatnes līdz mūsdienām” īstenošanā no
2014. gada novembra līdz 2015. gada martam.

Pavisam
projekta laikā tiks realizētas 5 meistarklases par latviešu kāzu tradīcijām,
piedaloties Lejaskurzemes etnogrāfiskajiem ansambļiem un folkloras kopām.
Mērķauditorija – vecāko klašu skolēni, studenti, folkloras interesenti.

36Skatīt galeriju