Esam uzvarējuši

Liepājas teātrim 2022. gads finansiāli noslēdzies ar 75 000 eiro zaudējumiem. ”Dažas personas to apspēlēja – ”kā tad tā, šausmas!” Bet tas ir bez iedziļināšanās cēloņos,” pauž H. Laukšteins.

Viņš atgādina, ka gads sākās ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, nācās izretināt skatītājus un atcelt jau saplānotas un pārdotas izrādes. ”Pandēmijas izskaņa ļoti ietekmēja teātri, arī publiskos pasākumus kopumā.

Rezultāti sausā atlikumā, ja skatās uz rādītājiem, nav tik jauki, kā bija iepriekš, normālos apstākļos,”

skaidro teātra vadītājs.

Citādi gads esot labs, jo kopš pandēmijas beigām pārvarētas bažas par iespējamo cilvēku atradināšanos iet uz publiskām vietām, kur jāsēž citiem blakus. Liepājas teātris no tā neesot nobijies, darījuši visu, lai skatītāji atgrieztos.

Jau uz gada beigām droši varējuši teikt – esam uzvarējuši! Tradicionālie gadumijas koncerti bija pārdoti līdz pēdējai vietai.

Runājot par budžeta veidošanu, Latvijas teātri katra sezonu aizvada divos finanšu gados. 2022./2023. gada sezonu Liepājā H. Laukšteins vērtē kā labu, jo ”Spēlmaņu nakts” žūrija piešķīrusi deviņas nominācijas.

Nominēta gan lielās skatuves, gan mazās formas izrāde, kas ir liels sasniegums, tāpat aktieri, mākslinieki.

Teātris esot gājis pareizu ceļu, veiksmīgi piesaistot īstās radošās grupas un ilgtermiņā atbilstoši veidojot trupu – audzinot aktierus savās programmās, nevis individuāli piesaistot no citiem teātriem.

Teātra vadītājs atzīmē, ka atsevišķi aktieri gan devušies pretējā virzienā.

Vaicāts, vai izdevies vienoties ar Dailes teātri, jo uz to pārgājušajai aktrisei Madarai Viļčukai ir vairākas lomas Liepājas repertuāra izrādēs, H. Laukšteins atbild: ”Jā, mēs strādājam kopā un saprātīgi respektējam otra repertuāru, mēģinām sabalansēt Dailes teātra un mūsu vajadzības.”

Tāpat tas notiekot ar Nacionālo teātri, kura štatā darbu sācis Egons Dombrovskis, kuram arī vēl ir jāspēlē savas lomas Liepājā.

Ar 2022. gadu tika izveidota galvenā režisora štata vieta. ”Tas bija ļoti organisks ceļš teātrim. Es biju vērojis Dmitrija Petrenko iestudējumus Dailes teātrī un pamanījis režisora īpašības, kuras, man liekas, ir nepieciešamas pedagoģiskajā darbā. Tādēļ paaicināju viņu piedalīties mūsu jaunā kursa audzināšanā Liepājas Universitātē, konsultējos, sastādot mācību programmu visiem četriem gadiem,” stāsta H. Laukšteins.

Viņš nosmejas, ka tradicionāli esot labais policists un sliktais policists, un topošajiem aktieriem viņš kā kursa vadītājs bijis sliktais, bet D. Petrenko – labais, kurš pietuvojies jauniešiem, arī gadu starpība viņiem nebija tik liela. ”Tad arī sapratu, ka viņa klātbūtne teātrī, ienākot kopā ar jauno kursu, būs ar plusa zīmi.

Laiks parādīja, ka tas ir ļoti veiksmīgi gan klimata, gan kontakta nostiprināšanai.

Pozitīvi vērtēju visu iepriekšējo sešu gadu sadarbību un ceru uz to arī tālāk,” pauž H. Laukšteins.

D. Petrenko šoruden sāk darbu mākslinieciskā vadītāja amatā Igaunijas Krievu teātrī Tallinā un būs galvenais režisors Liepājā vien līdz gada beigām.

Viņa pašreizējās lielās aizņemtības dēļ ”Kurzemes Vārdam” neizdevās ar režisoru aprunāties par aizvadīto darba periodu un nākotnes iecerēm Liepājā.

Dažāds krāsu spektrs

Jaunā sezona Liepājā būs ar ļoti lielu latviešu oriģināldramaturģijas īpatsvaru – seši no astoņiem jauniestudējumiem.

Sākums visam bijis D. Rukšānes romāns ”Krieva āda”, kas H. Laukšteinam iepaticies, šķitis uzliekams uz skatuves, turklāt stāsts ir par Liepāju.

Rakstniece devusi atļauju, taču uzreiz teikusi, ka dramatizējumu neveidos. Meklējot, kas to varētu izdarīt, teātra vadītājs nonācis pie fakta, ka aktrise Laura Jeruma studē rakstniecību.

Ar režisori Ingu Krasovsku Liepājas teātrim ilgus gadus bijusi sadarbība ar labiem rezultātiem. Tā šis darbs kļuvis par pirmo impulsu latviskajai sezonai.

Pandēmijas laikā režisors Mārtiņš Kalita izveidoja seriālu par teātra puteklītes Patakoļako piedzīvojumiem. Bija apsvērta arī doma par tā nonākšanu uz skatuves, kās arī notiks sadarbībā ar Rasu Bugavičuti-Pēci.

Domājot par lugu lielajai skatuvei, ar D. Petrenko apsprieduši iespējamos variantus, arī ārzemju klasiku, līdz nonākuši pie tā, ka vajag latviešu darbu. Režisors uzreiz teicis, ka tāds viņam esot padomā, gribot iestudēt Ingas Ābeles lugu ”Jasmīns”.

Horeogrāfe Kristīne Brīniņa, veidojot Liepājas aktierkursa diplomdarbu ”Upe”, līdz pastaigu izrādes formai nonāca, intervējot reālus cilvēkus. ”Rezultāts bija ļoti silts, interesants. Tādēļ es ar abām rokām balsoju par darba turpināšanu teātrī tādā pašā virzienā.

Režisore ilgāku laiku runājusies ar ieslodzījumā esošiem vīriešiem par to, kas viņus novedis līdz noziegumam un cietumam,”

pastāsta H. Laukšteins.

Uz teātra vadītāja ieteikumu iestudēt kādu latviešu lugu režisors Regnārs Vaivars atbildējis, ka pats uzrakstīšot. Darbs ”Latviešu raķetes” būs par mūsu bobslejistiem.

R. Bugavičute-Pēce piedāvājusi veidot izrādi par savu tēvu, diriģentu Jāni Zirni, un to režisēs Valters Sīlis.

Pēc Valmieras teātrī iestudēto darbu noskatīšanās H. Laukšteins uzrunājis režisoru Jāni Znotiņu, lai viņš veido izrādi jauniešiem, iestudējums ”Mīlestības vārdā” būs skatāms uz sezonas beigām.

Pavasara pusē taps vēl viena mazās formas izrāde ”Ziloņa dziesma”, ko iestudēs D. Petrenko.

”Sezonā jābūt vienai komēdijai,” ir pārliecināts teātra vadītājs.

”Lai neapvainojas latviešu dramaturgi, bet ar komēdijām mums ir pasmagi.”

Literārā padomniece Zanda Borga meklējusi materiālu pie britiem. ”Es un Merilina” ir stāsts par vientuļa cilvēka iemīlēšanos dīvā Merilinā Monro, kuras plakātu uzdāvinājusi vīrieša nelaiķa sieva. ”Tā viņi dzīvo divatā ar Merilinu, kura izkāpj no plakāta. Vīrieša bērni domā, ka tēvs ir sajucis prātā, bet viņam ir labi, jo ir mīlestība,” pauž H. Laukšteins.

Saliekot kopā visus plānus, pēc grūtuma sajūtas viņam pēkšņi sākusi patikt jaunā sezona.

”Skatītājiem ir vajadzīgs pazīstams stāsts ar pārsteigumiem, ar negaidītībām. Sezonas sabalansētībai ir ļoti liela nozīme, lai būtu dažāds krāsu spektrs, lai nebūtu tikai smaguma sajūta. Cilvēka ikdienā pietiek negatīvu un nepatīkamu notikumu. Tepat blakus ir karš, to nedrīkst aizmirst. Bet tikai un vienīgi ciest arī nevar,” ir pārliecināts H. Laukšteins.

“Vilki” brauc uz Ameriku

Preses konferencē pirms sezonas sākuma teātra vadītājs pauda lielas cerības par Mazo zāli. Šogad liepājnieki atmeta ideju ievākties agrākajā bankas ēkā, plānos ir piebūves celtniecība.

”Esam pastrādājuši teātra kolektīvā ar visiem dienestiem, esam definējuši mūsu vajadzības ar visiem kvadrātmetriem un loģistiku, piedāvājuši risinājumus, ko iedot speciālistiem, kas projektus zīmē, un rēķinātājiem, kas pateiks, cik tas maksā, lai nonāktu līdz tāmēm. Ir iestrādes sarunu un solījumu veidā par finansējuma piesaistīšanu.

Mūsu uzdevums šobrīd ir neļaut tam visam kaut kur iesprūst, nepalikt kādā atvilktnē, un panākt, ka process iet uz priekšu,”

situāciju vērtē H. Laukšteins.

Pašlaik Liepājas pašvaldība kopīgi ar Kultūras ministriju, Klimata un enerģētikas, kā arī Finanšu ministriju izskata dažādas finanšu piesaistes iespējas teātra Mazās zāles būvniecībai, izmantojot Eiropas Savienības fondus, pastāsta Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Finansiāli teātris pagaidām tiekot galā. Sākot sezonu, ieņēmumi bija plānoti jau septembrī. ”Bet tad nāk piedāvājums no ASV latviešiem, kuri grib redzēt latviešu teātri, un šoreiz uzrunā Liepājas teātri. Ko darīt – atteikties?” saka H. Laukšteins.

Viesizrādēm izraudzīta izrāde ”Vilki”, kas viegli pārvadājama, aizņemti trīs aktieri. Taču Edgars Pujāts, Sandis Pēcis un Artūrs Irbe ir ļoti nodarbināti aktieri, līdz ar to īsti nav repertuāra, ko spēlēt uz vietas, un nebūs arī septembrī plānoto ieņēmumu.

Izrādes kolektīvs lido prom 3. septembrī un atgriežas mēneša beigās.

Teātris tāpēc mēnesi neslinkos, uzsver direktors. Tajā laikā notiks mēģinājumi divām izrādēm, un ”Svešā āda” jau nonāks pie skatītājiem.

Finansiāli nekāda ieguvuma no Amerikas viesizrādēm nebūšot. ”Tā ir reputācija, tas ir vārds. Tas ir goda jautājums un arī idejiski svarīgs, jo teātrim jau uzdevums nav peļņa, bet citas vērtības, kuras nevar izmērīt ar lineālu vai cipariem.

Teātra galvenais uzdevums ir ārstēt garu,”

saka H. Laukšteins.

Nevar neskart jautājumu, kāpēc Latvijas teātros pašlaik tik nemierīgi, notiek publiska viļņošanās. Daži kritiķi izteikušies, ka notiekot cīņa par skatītājiem. ”Tam galīgi nepiekrītu. Mūsu tirgus ir neliels. Neesam ne Londona, ne Ņujorka. Kāda tur cīņa? Ir jāpalīdz jaunajiem skatītājiem nonākt teātru publikas rindās.

Ja es šeit taisīšu trīs četrus mūziklus gadā, diez vai dabūšu vairāk skatītāju. Pirmkārt, tas ir pirktspējas jautājums, otrkārt, uz teātri iet pieradināti cilvēki, un to ir tik, cik ir. Es redzu uzdevumu pieradināt uz teātri nākt jaunu skatītāju,” norāda H. Laukšteins.

Teātru pārvaldīšanas pārskatīšanu Kultūras ministrija aizsāka pandēmijas laikā, bija izveidota darba grupa, kas izskatīja Liepājas teātra iespējamo nodošanu valsts pārraudzībā. ”Tas ir apstājies, ideja ir palaista miglā, jo ir problēmas. Nav nodefinēts, kas ir profesionāls repertuāra teātris. Mēģināja to darīt, bet netika izdarīts,” saka H. Laukšteins.

Teātra vadītājs arī uzsver, ka nav normāla tāda situācija, ka Liepājas aktieri saņem mazāku atalgojumu nekā kolēģi citos Latvijas teātros. ”Šobrīd vēl nezinām nākamā gada budžeta iespējas, bet jautājums par teātra darbinieku algām regulāri nonāk domes darba kārtībā un noteikti tiks skatīts, arī jauno budžetu veidojot,” sola G. Ansiņš.

Varēšana, spēks un briljanti aktieri

Henrieta Verhoustinska, teātra zinātniece, ”Spēlmaņu nakts” žūrijas locekle

Par Liepājas teātra pagājušo sezonu gribas spriest pēc grandiozajām beigām. Sezonu noslēdza Elmāra Seņkova iestudējums ”Grieķi”, kas bija ļoti jaudīgs un atstājis ļoti labu pēcgaršu.

Skatoties uz sezonu kopumā, par ne pārāk lielu veiksmi varu nosaukt Mārtiņa Kalitas veidoto ”Medus garšu”, kur bija inscenējuma grūtības. Šī luga neizskanēja tik spēcīgi kā luga par līdzīgu tēmu ”YEN”, ko iestudēja Dmitrijs Petrenko.

Šo izrādi vērtēju ļoti augstu, tāpat kā šī režisora neizsīkstošo vēlmi teātrī runāt par jauniem cilvēkiem. Arī viņa iestudētajā ”Kaijā”, kuru nevar vērtēt ne ar pozitīvu, ne negatīvu zīmi un kura varbūt neizvērtās tā, kā D. Petrenko bija iecerējis, ir akcents uz jaunajiem cilvēkiem – Trepļeva un Zarečnajas savstarpējām attiecībām un attiecībām ar pārējo pasauli, viņu vēlmēm un ambīcijām.

D. Petrenko ir apliecinājis sevi kā jaunās paaudzes pētnieku.

Mans pozitīvais pārsteigums bija Matīsa Budovska debija režijā ”Dziesmu svētki”. Arī pateicoties Rasai Bugavičutei-Pēcei, šis darbs ir ārkārtīgi interesants izteikums par visiem latviešiem aktuālu tēmu un bija ideāli atbilstošs laikā pirms Dziesmu svētkiem. Šajā mazajā izrādē ir latviešu nācija šķērsgriezumā.

Regnāra Vaivara ”Igauņu bēres 1999” žūrijā izraisīja vislielākās diskusijas. Režisora konceptuālais uzstādījums, ka pati luga risinās kaut kur trešajā plānā, bet priekšplānā notiek pašam R. Vaivaram svarīgas norises, man sajauca galvu.

Toties režisore Māra Ķimele teica, ka tas esot absolūti briljants ”netīrā teātra” paraugs. Izrāde, kas raisa diskusijas, arī ir saucama par veiksmi.

Ļoti aktuāla izrāde man likās Dž. Dž. Džilindžera ”Vārdiņš”. It kā salonkomēdija, bet vienlaikus Ukrainas kara kontekstā ar pārspriedumiem un diskusijām par to, ko drīkst un ko nedrīkst verbalizēt. Ļoti profesionāli izveidota un izskanēja ļoti aktuāli.

Tādējādi kopumā es uzskatu, ka tā bija veiksmīga sezona, kas apliecina Liepājas teātra spēku, varēšanu un briljantos aktierus, kuriem ir bijusi iespēja izpausties.

Jaunajā sezonā redzu pārsvarā latviešu dramaturģes, latvisku pētniecības darbu. Man nākamā sezona liekas ļoti interesanta.

Uzziņai

2023./2024. gada sezonas jauniestudējumi

• Dace Rukšāne ”Svešā āda”, režisore Inga Krasovska (22. septembrī).
• Rasa Bugavičute-Pēce ”Patakoļako un teātra visums”, rež. Mārtiņš Kalita.
• Inga Ābele ”Jasmīns”, rež. Dmitrijs Petrenko.
• Kristīne Brīniņa, Henriks Eliass Zēgners ”Gaišās naktis”, rež. K. Brīniņa.
• ”Latviešu raķetes”, rež. Regnārs Vaivars.
• Ziemassvētku koncerts, rež. Herberts Laukšteins.
• Pīters Kvilters ”Merilina un es”, rež. Dž. Dž. Džilindžers.
• R. Bugavičute-Pēce ”Tēvs”, rež. Valters Sīlis.
• Nikolā Bijons ”Ziloņa dziesma”, rež. D. Petrenko.
• Ance Muižniece ”Mīlestības vārdā”, rež. Jānis Znotiņš.

Avots: Liepājas teātris

Mēnešalgas diapazons (bruto, eiro) Latvijas teātros

Es domāju tā: Cik bieži ejat uz teātri?

Inese Borga – strādā:

– Kādreiz gāju biežāk. Šobrīd mani neuzrunā repertuārs. Man teātris ir vieta atpūtai, kur smiekli, dziesmas, gaišas, humorpilnas emocijas. Šobrīd tā pietrūkst Liepājas teātrī. Agrāk manai ģimenei bija tradīcija iet uz Ziemassvētku koncertiem, bet pēdējos gadus neejam, jo vīlāmies – pārāk daudz nopietnā, pietrūkst viegluma, skaistuma. Gaidu, kad teātrī kaut kas mainīsies.

Marina Pančenko – skolotāja:

– Man dzimtā ir krievu valoda, tāpēc dziļi saprast nopietnas izrādes latviešu valodā ir grūti. Teātris patīk, un, ja vien iespējams, eju uz krievu teātra viesizrādēm, kas dažreiz notiek Liepājā. Šādas viesizrādes ir vajadzīgas, tai skaitā baleta. Esmu redzējusi iestudējumus latviešu valodā Liepājas teātrī. Ļoti patika ”Kaupēn, mans mīļais!”.

Monta Rakšte – sociālā darbiniece:

– Aizvadītajos sešos gados uz teātri neesmu bijusi, jo studēju un strādāju. Pēdējais, ko redzēju, bija Ziemassvētku koncerts. Man drīz būs atvaļinājums, tad noteikti paskatīšos, uz kādu izrādi varētu aiziet. Teātris man ļoti patīk un ir sirdslieta kopš bērnības. Pirms tiem sešiem gadiem uz teātri gāju vismaz reizi mēnesī, jo patīk baudīt kultūru.

Jānis Elsberģis – biškopis:

– Kopā ar sievu uz izrādēm katru sezonu ejam bieži. Patīk gan jaunie, gan jau pieredzējušie aktieri, patīk, kā viņi spēlē. Izrādes Liepājas teātrī ir labas. Skatāmies gan drāmas, gan komēdijas. Dažas pat ir tādas, uz kurām gribas iet atkārtoti. Ko skatīties, izvēlas sieva, viņa arī biļetes sagādā.

Irina – angļu valodas skolotāja:

– Šobrīd ne pārāk bieži. Esmu no Daugavpils, un mūsu teātra trupa spēlē divās valodās. Uz izrādēm esmu vedusi skolēnus, aizeju arī pati, bet ne bieži. Agrāk pie mums ar viesizrādēm brauca teātri no Krievijas. Aiziet uz teātri ir tikpat interesanti, kā lasīt grāmatu, skatīties kino. Tas atmodina emocijas, liek domāt un piedalīties, sekot līdzi izrādē notiekošajam, veidojas netverams kontakts ar aktieriem, kas ir uz skatuves.