Liepājas muzeja pārstāve Ieva Dzintare informē, ka tiešsaistes sarunas moderēs Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone. Par pirmskara Liepājas ebreju kopienu stāstīs vēsturnieks, muzeja ”Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis.

Kurzemes ebreji pavalstniecību ieguva jau 1799. gadā. Kopš tā brīža viņi sniedza būtisku pienesumu novada un pilsētas ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Liepājā ebreji gadsimtiem bija dzīvojuši blakus citu tautību liepājniekiem, nav bijuši izolēti, nav veidojuši t.s. ebreju kvartālu vai ebreju ielu.

Latvijas valstiskumam izšķirošās Brīvības cīņās piedalījās un savas dzīvības atdeva arī Liepājas ebreji, kuri izjuta nešķiramu saikni ar zemi, kurā viņi bija dzimuši, auguši, dzīvojuši. Viņi bija gatavi cīnīties par nākamo neatkarīgo Latviju. 1935. gada tautas skaitīšanā Liepājas apriņķī reģistrēti 7202 ebreji, lielākā daļa no tiem – 6897 – dzīvoja pilsētā. Karam beidzoties, pilsētā dzīvi bija palikuši vairs tikai 25 ebreji.

17.decembra tiešsaistes sarunās vēsturnieki Dzintars Ērglis un Arturs Žvinklis stāstīs par jaunākajiem pētījumiem un notikumiem Liepājā Holokausta laikā. Savukārt, Žaņa Lipkes memoriāla pētniece un pedagoģe Maija Meiere-Oša stāstīs par tiem liepājniekiem un tuvākās apkārtnes ļaudīm, kuri nenoticēja pret ebrejiem vērstai melu propagandai, bet palika uzticīgi cilvēcībai un centās vajātos glābt.

Katrs izglābtais saglabāja ne tikai savu dzīvību, bet kļuva par izpostītās Liepājas ebreju kultūras, vēstures un atmiņas glabātāju.  

Visbeidzot fonda ”Liepājas ebreju mantojums” valdes locekle Ilana Ivanova stāstīs par savu tēvu Dāvidu Zivconu, kurš pazīstams daudziem pasaules Holokausta vēstures pētniekiem, jo vīrietim izdevās slepus nokopēt un saglabāt nākamajām paaudzēm Šķēdes masu slepkavību fotogrāfijas.

Liepājas ebreju kopienā ikvienam interesentam pieejams franču vēsturnieces Nadīnas Fresko pētījums par šo attēlu tapšanas apstākļiem, kā arī to nozīmi pēckara Holokausta pētniecībā.

Fotogrāfiju saglabātājs Dāvids Zivcons ar sievu Heniju un vēl deviņiem vajātiem ebrejiem izdzīvoja Roberta un Johannas Sedulu sarūpētā slēptuvē Tirgoņu ielā. Arī pēc kara šie Sedulu izglābtie ebreji sanāca kopā un pieminēja Holokaustā nogalinātos radus, draugus, kolēģus un paziņas. 

Ekspertu sarunas veidotas ar mērķi pieminēt, ka šogad aprit 80 gadu kopš 15.-17. decembrī Šķēdes kāpās nacisti un viņu vietējie palīgi nogalināja 2731 liepājnieku tikai tāpēc, ka viņi bija ebreji.