Brāļu Grimmu pasaku iestudējumu režisors nodēvējis par šausmu pasakām. “Grimmi” ir otrā no viņa iecerētās triloģijas izrādēm Liepājas teātrī, kas turpinās jau “Šekspīrā” iesāktos estētikas meklējumus – cinisms, spēles prieks un asinis.

Protams, neviens mākslinieks šobrīd nevarot ignorēt karu, kas notiek tepat blakus, Ukrainā. “Apzināmies, ka izrādi spēlējam šo šausmu kontekstā. Pirms diviem gadiem šausmu skati varētu likties pašmērķīgi mākslā – kāpēc mēs to rādām, ja viss ir labi? Šobrīd tieši tas ir jārāda, jo mēs dzīvojam šausmu pasaulē. Ticiet man, tas, ko mēs rādām uz skatuves, nav tik briesmīgi, cik briesmīgi ir realitātē. Vienmēr atgādiniet to sev un, skatoties izrādi, atgādiniet, ka tas ir teātris, paldies Dievam, teātris!” publiku uzrunā E. Seņkovs.

Atšķirībā no klasiskas dramaturģijas pasakas dod iespēju spēlēties un iztrakoties, radoši izpausties, stāsta režisora asistents Matīss Budovskis.

Izrādē būšot atpazīstamas vairākas populāras Grimmu pasakas. “Mums ir teicējs, kurš tajās ievedīs. Ir arī daudzas etīdes un ainas, kas veidojušās no dažādām pasakām, bet skatītājs visdrīzāk uztvers stāstu, vēstījumu, bet galus nevarēs savilkt,” viņš atzīmē.

Abi izlasījuši ap divsimt pasakām. “Tās it kā Grimmu pasakas, kuras lasām šodien, patiesībā jau ir pārveidojušās par kaut ko pilnīgi citu, tādā Disneja variantā bērnu grāmatās. Sākumā tās bija daudz nežēlīgākas, nepabeigtākas, nekonkrētākas,” saka E. Seņkovs.

“Vecāki bieži vien improvizē, stāstot bērniem pasakas. Pats esmu sevi pieķēris, ka iesāku pasaku, bet nezinu, kā to pabeigt, jo miegs nāk. Pusmiegā zemapziņa nāk tuvāk, no tās rodas fantastiskas idejas.

Jebkurš radīšanas process saistīts ar zemapziņu, mēs atspoguļojam to, kas mūsos sēž. Uz jautājumu, kā mums rodas tādas idejas, bieži vien nevar atbildēt. Tā ir mūsu pieredze, kas varbūt iestiepjas pat gēnu līmenī.”

Gan režisors, gan asistents norāda, ka iestudējums ir tīrākā jaunrade, kurā iesaistījies viss aktieru kolektīvs. Viņi nav vēlējušies sevi ierobežot, iepriekš izveidojot konkrētu struktūru vai shēmu. “Ja paņem gatavu materiālu, tad vienmēr grib to interpretēt. Šai gadījumā varam visu radīt no jauna,” pauž E. Seņkovs.

Kaut arī materiālu režisors izvēlējies aptuveni pirms gada, iestudēšana sākusies vienlaikus ar karu. “Šajā laikā, manuprāt, nekas trāpīgāks nevar būt kā mums, pieaugušiem cilvēkiem, domāt par pasakām ar laimīgām beigām, meklēt sirsnību un cilvēcību mums apkārt,” uzsver M. Budovskis. “Tas, kā Reinis Suhanovs būvējis telpu, kā Edgars Mākens rakstījis mūziku un kā aktieri spēlē, neko tādu iepriekš neesmu redzējis. Ar šādu jaunradītu formu pašlaik rodas mazāk jautājumu, nekā ja mēs to visu smuki iepakotu un rādītu pasakas bez mirkļa tvēruma.”

E. Seņkovs ievērojis, ka ikdienā cilvēki sapinas savā politkorektumā un nevar vairs atšķirt, kas ir labs, cenšas visu attaisnot un argumentēt, līdz nesaprot, kur ļaunums rodas.

“Ja apzināmies savu tumšo pusi, vieglāk ir ar to strādāt, vairs nav bail. Tikai jautājums, cik grūts ir ceļš līdz labā uzvarai? Izrādē parādu, ka tas nav viegls, tas ir pieaugšanas ceļš,” saka režisors.

Kāda un kad būs triloģijas pēdējā daļa? Režisors negribot neko solīt, jo pasaule mainās pārāk ātri. Taču izrāde būšot saistīta ar sengrieķu mītiem, atgriešanos Eiropas kultūras pirmsākumos.

Izrādē “Grimmi” piedalās aktieri Inese Kučinska, Egons Dombrovskis, Edgars Pujāts, Viktors Ellers, Agnese Jēkabsone, Rolands Beķeris, Ilze Trukšāne, Madara Kalna, Hugo Puriņš, Kārlis Ērglis, Kintija Stūre, Madara Viļčuka un Valts Skuja.