Šogad dzejniece Māra Zālīte svinēja apaļu jubileju, un Dzejas dienas šogad veltītas viņai, tāpēc dzejnieces uzņemšana Liepājai bija liels gods.

Uzrunājot sanākušos, dzejniece atzīmēja, ka šai pilsētā pēdējo reizi viesojusies sen. “Un tāpēc man ir vēl jo lielāks prieks, redzot kāda Liepāja ir izaugusi, cik tā ir kustīga un dzīvelīga. Es Liepājā vienmēr jūtos ļoti labi tāpēc, ka man ir brīnišķīgas atmiņas par diviem teātra iestudējumiem: “Kaupēn, mans mīļais” un “Neglītais pīlēns”. Man patīk Liepāja tāpēc, ka tā patiešām ir kultūras pilsēta,” viņa sacīja, paužot sajūsmu arī par to, ka pirmo reizi atrodas “Lielajā dzintarā”.

Dzejas svinēšanas vakaru viņa atklāja ar dzejoli “Tā runāja afiša”, kura vārdi “Kaut kas notiksies piecos” darbojās kā atslēga ne tikai kopīgā vakara nozīmei, bet arī pašreizējā laika atklāsmei.

Izmantojot šī dzejoļa vārdus vakara nosaukumā, dzejniece norādīja uz neskaidrību un nedrošību, kas pašlaik valda pasaulē. “Mēs dzīvojam ļoti nenoteiktā laikā, kad nezinām, kas tad notiksies. Kas notiksies ar mūsu planētu? Kas notiksies Ukrainā? Kas notiksies mūsu dzīvokļos? Kas notiksies ar mūsu dvēselēm?” retoriski jautāja M. Zālīte.

Viņa lasīja dzejoļus kā no jaunākiem, tā arī vecākiem krājumiem un padalījās pat ar agrāk nepublicētām vārsmām. Viņas dzeja klātesošos gan smīdināja, gan dziļi aizkustināja.

Pavisam citādāk ieskanējās tās rindas, kas rakstītas par karu. Pirms šo dzejoļu deklamācijas dzejniece dalījās ar stāstu par to, kā viņu aizkustinājis darbs pie muzikālās poēmas kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – tas bijis stāsts par Latvijas brīvības cīņām un brīvību ābeļdārza veidolā.

“Sāp par katru jaunu puisi, par katru zēnu un it īpaši par Ziemassvētkiem Tīreļpurvā,” teica M. Zālīte un ievadīja klausītājus vakara smeldzīgākajā daļā.

Ne mazāk skaists bija dzejnieces meitas Ilzes Ķuzules-Skrastiņas un komponista Kārļa Lāča muzikālais izpildījums.

I. Ķuzule-Skrastiņa, kura ne tikai dziedāja, bet arī skaitīja dzeju, uzsvēra, ka šis vakars īpašs arī tāpēc, ka tā ir pirmā reize, kad abas ar mammu dzeju skaita kopā.

Autorvakaru M. Zālīte noslēdza ar vārsmām par vasaras beigām un pošanos ceļā, pašlepnumu un spēku, laimes meklēšanu. “Pastāv uzskats, ka slikti laiki ir labi laiki dzejai, jo tad dzejniekiem ir, par ko runāt un izsacīt sāpi. Es vēroju, ka šogad Dzejas dienu kustība ir ļoti aktīva – gan Liepājā, gan Rīgā un citur, un tas, protams, iepriecina,” ar novērojumiem dalījās M. Zālīte.

“Mēs visi varam būt ārkārtīgi laimīgi, ka mums Latvijā ir Dzejas dienas, kas ir ļoti nozīmīgs brīdis. Tas vismaz reizi gadā mums atgādina, ka vajag izslēgt ātro ikdienu, apsēsties, atšķirt un baudīt kādu labu dzejas krājumu, tajā meklējot jaunas domas un idejas,” akcentējot Dzejas dienu būtību un sakot lielu paldies M. Zālītei, teica Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.