Šoruden spilgts akcents Dzejas dienu norišu daudzveidībā ir viesi. Jo kopā ar mūspuses literātiem un literatūras pētniekiem sarīkojumos piedalās ne tikai rakstnieku pārstāvji no galvaspilsētas, bet arī lietuvieši un vācu dzejnieks, līdz ar to ievelkot īstu starptautisku skanējumu.

Kad saprotas bez vārdiem

Dzejas dienu viesu vidū ir trīs Lietuvas literātu saimes pārstāves. Tās ir dzejniece un dizainere Daiva Molīte, dzejniece un bērnu rakstniece Nijole Kapeniene, dzejniece Elena Karnauskaite no Lietuvas Rakstnieku savienības Klaipēdas nodaļas.

Pirmā satikšanās ar Liepāju un mūspuses literātiem viņām notika pagājušā gada nogalē, kad noritēja saruna par to, kā atjaunot agrāk tik stipro Klaipēdas un Liepājas literātu sadarbību.

“Tagad mēs esam atbraukušas pie jums tieši dzejas svētku laikā,” sacīja Daiva Molīte. “Mums gan ir pieņemts, ka Lietuvā dzejai un rakstniecībai veltīti dienu sarīkojumi notiek pavasarī, tad pie mums bija ciemos jūsu literāti. Bet tagad mēs runāsim savus darbus jūsu klausītājiem.”

“Mēs savus darbus lasām lietuviski, un ir ļoti interesanti skatīties, kā dzejas valodu uztver klausītāji,” sacīja Elena Karnauskaite, uzsverot, ka tā būs poēzijas valoda, kuru uztvert ar jūtām, ne vārdiem.

Tilmans Derings ir gados pavisam jauns dzejnieks no Vācijas. Viņš rakstīt sācis 14 gadu vecumā, bet no 16 gadiem piedalījies reperu dzejas festivālos. Lielākais panākums deviņpadsmit gadu vecajam puisim ir uzvara Vācijas literārajā konkursā.

“Man ļoti patīk Liepājā, cilvēki ir tik laipni un par mani rūpējas. Jau tad, kad atbraucu, mani izveda ekskursijā pa Liepāju, visu parādīja. Man ir interesanti piedalīties šajos sarīkojumos, kuros ir gan jaunieši, gan dažāda gadagājuma cilvēki, kuri paši raksta un kuri nāk klausīties. Tas ļauj redzēt un izprast jūsu kultūru,” sacīja jaunais dzejnieks. “Es tikos ar Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas skolēniem. Lasīju viņiem savus darbus vācu valodā un pārliecinājos, ka viņi saprot, par ko es rakstu un ko gribu pateikt, Interesanti, ka uztvēra pat humoru un smējās. Mēs runājām arī par dzeju un tulkojumiem.”

Lirikas skanējums vārdos un mūzikā

Galvaspilsētas literātus šoruden pārstāv Ingmāra Balode un Andris Akmentiņš. Ingmāra Balode dzimusi 1981.gadā, dzejo un tulko no angļu un poļu valodas. Par savu debijas dzejas albumu “Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli” pagājušajā gadā saņēmusi Literatūras gada balvu.

“Vispirms es dzeju sāku rakstīt pati. Daudz lasīju un man gribējās, lai arī citi to var izlasīt, tāpēc sāku tulkot no angļu un poļu valodas,” pastāstīja I.Balode. Ingmāras dzeja ir daudzveidīga, tā top gan kā mirkļa izjūtu pieraksts, gan ir reizes, kad jāstrādā ilgāk.”

“Pirmo reizi Dzejas dienās piedalījos, kad man bija desmit gadu. Tas bija Esplanādē, pie Raiņa pieminekļa. Tad kādu laiku bija pārtraukums. Liepājā esmu otro reizi, pavasarī te saņēmu savu debijas balvu. Manuprāt, būt Liepājā Dzejas dienu laikā ir brīnišķīgi. Liela daļa no tā, ko lasu, ir jauni dzejoļi, bet daļa ir arī no mana krājuma. Tā ir kā atskaite, kad vari nodot cilvēkiem vērtēšanai savus darbus, lai apskatītos, cik tie vērti, un varētu sākt ko jaunu, iet tālāk.”

Kā jau ierasts, arī šoreiz Dzejas dienu sarīkojumos satiekas vairākas mūzas, un neatņemama daļa ir mūzika. Andris Akmentiņš ar literatūru nodarbojas jau vairāk nekā divdesmit gadu, raksta dzeju, dziesmu tekstus, prozu un tulko. 

“Mūsdienu dzeja lielākoties ir lasāma un meditējama vienatnē, taču Dzejas dienām tāda noteikta formāta nav, turklāt tas, ka varu ciemoties Liepājā, man šķita pamatīgs izaicinājums. Rezultātā ir tapis divdaļīgs dzejas lasījums – pirmajā daļā klasiskāks, kurā uzstāsimies mēs ar Ingmāru. Otrajā daļā dzejai piebiedrosies mūzika un attēli, rezultātu varētu dēvēt par akustiskās ģitāras koncertu,” tā par abu viesu autorvakaru “Padod tālāk” sacījis A.Akmentiņš. Tā kā viņš pats arī spēlē ģitāru, tad sevi raksturojis: “Man kā ģitāristam ir paveicies, jo lielāko diennakts daļu ir pieejams arī tīri ciešams (lai gan paslinks) dziesmu tekstu autors.”

Dzejas dienas 

Tilmans Derings
(no vācu valodas tulkojis Andris Rozentāls)

Letarģija
Es gulēju letarģijā
Un lidoju garā pāri
Saulespuķu laukiem
Es sauļojos saulespuķu
Lapu mirdzumā
Šķirot tālāk lapas
Joņoju uz Nāves jūras viļņiem
Bezkaislīgi sašķīst viļņi
Pret nogurušu pasauli
Pie sevis nodomāju
Pie velna rītdienu
Pavasaris, vasara, rudens un ziema
Ir kļuvuši pasaulei garlaicīgi
Tā smacē mūs tumsā
Un no atslēgbērniem
Top svečubērni
Gruvešu vācējas pārtop
Par celtniecēm
Atomreaktori
Par zibensnovedējiem
Tīra āda pārtop
Par strutainu kārpu jūru
Nogurusi izskatās pasaule
Nogurusi no visa
No būvēšanas un urbšanas
Naftas sūknēšanas
Mežu izciršanas
Dzīvnieku dīrāšanas
Bumbu radīšanas
Jūdu medīšanas
Grēkus meklējot
Bet neatrodot
Jaunus ienaidniekus rodot
Esmu atradis,
Ko meklējis
Draudzeni ar jauku vārdu
Letarģija 

***

Tusiņš sapņotāju pilī
Kur no visām pusēm plūst ritms
Un dzeja lido kā eņģelis brīvs
Karā uzveikto templī

Tas nav paradokss
Tā ir reālā dzīve

Verbālā artikulācija
Un zīmju kombinācija
Kura nāca jūsu ausīs
No visām manām porām
Un es redzu eņģeļus
Kuri skumst
Es sēžu šeit kapsētā
Un dzirdu cilvēkus muldam
Par bezgaumīgām
Personības neirozēm
Rožudārzā aug tulpes
Man ir vajadzīgs laiks
Priekš sevis
Tagad man ir laiks
Priekš sevis
Bet tas mani nost beidz

Tas proti ir paradokss
Bet tomēr reāls

Tusiņš sapņotāju pilī
Kur sienāži cepoties dziedot
Atdzīvina dzejnieku dzeju
Un svings svingo
Un līdz ar viņu
Dvēsele ienāk telpā
Kur sapņotāji dejuplacim
Trīcēt liek
Dzejnieki dzejniekiem
Runāt liek
Un ļauj dzīvībai dzīvi plūst

Andris Rozentāls

***

Līkumots ceļš
Un asas kraujas

Pļavas ar margrietiņu pelniem

Divas vīna glāzes
Divi likteņi

Debesis sasistas lauskās

Nevainīgs joks
Un sārtas lūpas

Pieskārieni izsaka visu

***

Ūdens aiztek pazemē,
Mana spalva zīmē debesis,
Un lauvas spēlē paslēpes;
Kad pazūdu es lietū.

Varavīksne ir joks
Gaismas un prāta ilūzija,
Paņem otu un zīmē
Pat to ko neredzi.

Tad mēs sēdēsim uz mākoņa
Un skaitīsim lietuslāses,
Bet beigās viss aiztecēs
Tāpat kā lietus notekā.  

Agnese Matisone

***

vakardienai izdūru acis ar sudraba irbulīšiem
lai tā uz mani neskatās salti ledaini smīnot
rītdienai uzklāju gultu melnā zīdā
lai tā izvirtusi pūšas no skata
ne–pa–tīkamā

***

lidojumi uz Berlīni, Parīzi, Londonu
saraksta apakšā mans –
lidojums pie Dieva
pāri tuksnesim
necilai oāzei
mēs sazvanāmies
Viņš mani gaida
un es ticu
jo Viņš vienīgais
apmetos lux numurā
ar skatu uz zemi
pie Debesu vārtiem
ceru
ka ielaidīs mani
tērptu vien mākoņu svārkos
jāpastāsta Dievam
par sevi pašai
lai netiktu pārāk sašauts
kad citi raidīs lūgsnas par mani
tad zini –
ir labi 

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Klaipēdas literātes (no kreisās) Daiva Molīte, Nijole Kapeniene, Elena Karnauskaite iekļaujas Dzeju dienu sarīkojumu norisēs.

Tilmans Derings no Darmštates dzejo repa stilā, un viņa ritms ir saprotams, pat nezinot valodu.

Andris Akmentiņš un Ingmāra Balode iepazīstina ar saviem darbiem mūsu pilsētas literatūras cienītājus.