Spēks un mundrums dzīslās rit tad, kad ir liels, skaists un reāls mērķis, kura dēļ ir vērts un prieks strādāt. Šogad tāds atkal strauji tuvojas, jo jūlijā jauns un vecs visā mūsu zemītē pošas uz XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem un XIV Deju svētkiem. Tas ir laiks, kad atkal atdzimst ideālā Latvija.

Liepājas pilsēta starp dzīvelīgākajām amatniecībā

Šis visaptverošais valstiskais notikums ir tautas svētki, un tāpēc tajā piedalās ne tikai dziedātāji un dejotāji, bet arī tautas lietišķās mākslas meistari. Kas gan būtu Dziesmu un Deju svētki, ja to dalībnieki nebūtu ģērbušies krāšņos tautastērpos, vainagos, izrakstītās zeķēs, sudraba saktās, dzintara rotās! Arī šogad svētkos ievērojama vieta atvēlēta tautas mākslas amata meistaru darinājumiem lielizstādē ”Es vidū!”. Tā šogad notiks Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā.

Izstādes nosaukums ”Es vidū!” izvēlēts kā aicinājums ikvienam uzņemties atbildību saglabāt un kopt tautas lietišķas mākslas mūžīgās vērtības – senās un ne tik senās, mūsdienīgās un avangardiskās. Izstāde leposies ar vairāk nekā 1200 darbiem, kas tapuši pēdējo piecu gadu laikā – pinumiem un keramiku, kokgriezumiem un gobelēniem, audumiem un tautas tērpiem, adījumiem un dzintara rotām. Izstādi papildinās amata prasmju un modes kolekciju demonstrējumi.

Ir visai loģiski un likumsakarīgi, ka tautas mākslai labvēlīgāka vide ir tuvāk dabai, proti, lauku rajonos, nevis betona, asfalta un augstceltņu pieblīvētajā pilsētvidē. Taču nav likumu bez izņēmuma. Starp 90 tautas lietišķās mākslas studijām ar aptuveni 1200 darbiem savu būtisku vietu ieņems arī Liepājas piecas studijas: ”Kursa” (vadītāja Ilma Rubene) un ”Liepava” (vadītāja Smaida Rubeze), ”Dzintars” (vadītāja Anita Kovjazina) un ”Zītars” (vadītāja Helēna Keterliņa). Tajā pašā laikā jāteic, ka šīm studijām nebūt nav tie labākie apstākļi darbam un attīstībai, tomēr tās, kā vienas no vecākajām Latvijā, sarežģītajos vēstures griežos ir izdzīvojušas un visai ņipri turpina savu misiju saglabāt un attīstīt tautas lietišķo mākslu.

Sagatavoties tik atbildīgai izstādei, kas veltīta lielajiem Dziesmu svētkiem, nav ne vienas nedēļas, ne viena mēneša vai gada darbs. Sievas un arī tie nedaudzie smalkmeistari – vīri to labi zina, tādēļ darbi, kā daždien nopietniem ļaudīm, tapuši pamazām – ar prātu un zināšanu, ar sirdi un mīlestību. Kad no valsts aģentūras ”Tautas mākslas centrs” Liepājā ieradās eksperti, lai novērtētu un atlasītu darbus lielizstādei, viņi bija apjukuši no tā krāšņā un plašā piedāvājuma klāsta. Kā lai izvēlas skaistākos no skaistākajiem, meistarīgākos no meistarīgākajiem darbiem? Centra vecākā speciāliste tautas lietišķās mākslas un tēlotājmākslas jautājumos un lielizstādes ”Es vidū!” projekta vadītāja Linda Rubena bija reizē apmulsusi un gandarīta: ”Kurzemnieki katru reizi no jauna pārsteidz ar saviem izcilajiem darinājumiem – austajām segām, dreļļiem, pasakaini skaistajiem adītajiem cimdiem, pinumiem un, protams, dzintara rotām, jo nav vairs citur Latvijā tādu dzintara izstrādājumu kā Liepājā. Ir reizē viegli un grūti atlasīt darbus, jo šeit bagātīgi pārstāvēti gan etnogrāfiski precīzi darinājumi, gan arī, kā, piemēram ”Liepavai”, jau ar mūsdienīgu materiālu izmatojumu.”

Izstādes ”Es vidū!” galvenā māksliniece Dagmāra Prīberga un ekspozīcijas iekārtotāji – mākslinieki Mārtiņš Heimrāts, Juris Leitāns, Dace Pudāne, Jānis Trops un Baiba Vaivare – iecerējuši to veidot pēc apļa – saules principa, kas dalās četros  gadalaikos. Šīs joslas ļaus kopējo akspozīciju sakārtot atbilstošos krāsu toņos, radot mākslinieciski vienotu kompozīciju. ”Viducī, kā idejiskais centrs, atradīsies koka šūpulītis – dzīvības un civilizācijas simbols,” skaidro Linda Rubena. ”Ap to tiks sakārtoti etnogrāfiskie, koši rakstainie cimdi, dvieļi, segas…, jo tālāk no centra, jo laikmetīgāki akcenti. Jāsaka – mēs reti kur Latvijā redzējām tik ārkārtīgi skaistus dūraiņus kā Liepājā.”

Eksperti izvēlējās studijas ”Kursa” 35 meistaru darinājumus, no daiļamata meistares Vilmas Otrupes adījumiem vien tika paņemti 36 fantastisku cimdu pāri. Savukārt no studijas ”Liepava” – 22 autoru darbi, turklāt liepavieši uz Dziesmu svētkiem ved arī vairākus tautastērpus. Studijas ”Dzintars” un ”Zītars” izstādē pārstāvēs vairāk nekā desmit meistaru rotas.

Par dzintaru šogad ir īpašs stāsts. ”Ar Liepāju lepojamies, ka šeit joprojām darbojas izcili dzintara meistari. Šajos Dziesmu un Deju svētkos esam iecerējuši dzintara un metāla rotām īpašu godu un parādīšanas veidu. Saules akmens darinājumus varēs aplūkot gan stikla vitrīnās, gan, kas ir jaunums, modes demonstrējumos uz atbilstošiem tērpiem. Zandas Krancmanes vadītajā modeļu skolā, atšķirībā no stereotipa, ir dažāda vecuma, apmēru un izmēru modeles, tā ka rotas atradīs sev atbilstoši dabisku un interesantu vietu,” norāda Linda Rubena.

Amatnieku nama jaunā dzīve

Lielās izstādes – tās amata meistariem ir svētki, virsotnes šajā mīlestības darbā. Bet tieši mīlestība, kā arī sapratne un atbalsts no ģimenes puses, ļauj nepadoties un radīt. Tautas lietišķās mākslas studijām un amata meistariem mūsdienās ir stipri grūti ne tikai strādāt, sagādāt izejmateriālus, bet galvenokārt realizēt savus darinājumus. Un tomēr amata meistari pašlaik tik vētrainajā urbanizācijas un kosmopolītisma mutulī pratuši atrast savu vietu un iekļauties laika un tūrisma politikas diktēto noteikumu straumē. Kā zināms, tikai apvienojot spēkus vienā spēcīgā dūrē, var panākt vēlamo un sagaidīt arī Dziesmu un Deju svētkus. Šai mūžsenajai patiesībai sekoja Liepājas pilsētas amata meistari – gan studiju, gan amatnieku biedrību dalībnieki, kuru vidū netrūkst arī profesionālu mākslinieku.

Pavisam nesen, vienā ļoti zīmīgā datumā – Jurģu dienā –Liepājas Amatnieku namā, Kungu iela 26, ar tautas godiem raksturīgām dzīvespriecīgām izdarībām atklāja salonveikalu. Tajā tagad jebkuram liepājniekam un pilsētas viesim iespējams iegādāties Liepājas amatnieku darinājumus: lina audumus, tekstila un ādas izstrādājumus, pinumus, tamborējumus, adījumus, dzintara rotas u.c. Vienlaikus arī tūristiem un citiem interesentiem ir iespējams apmeklēt tajā pašā namā esošās radošās darbnīcas un vērot darinājumu tapšanas procesu. Piemēram, ir izveidota darbnīcas telpa, kur iespējams pašiem stellēs izmēģināt aušanas mākslu.

Līdz šim rezultātam bija jānoiet visai garš ceļš, bet to īstenoja divas stipras un gudras sievietes kopā ar saviem kolēģiem, domubiedriem un atbalstītājiem. Tās ir Tautas mākslas biedrības “Saiva” vadītāja Ira Cīrule un Liepājas Amatnieku biedrības vadītāja Ilze Jansone.

”Mēs no biedrības “Saivas” uzrakstījām projektu “Tautas mākslas saglabāšanas veicināšana tūrisma attīstībā” un iesniedzām Liepājas domē,” par šo izieto procesu stāsta Ira Cīrule. ”Ar piešķirtajiem 2500 latiem mēs varējām šim namam saglābt saplaisājušās sienas, griestus saremontēt, elektroinstalāciju nomainīt. Vēl jau, protams, vajag daudz naudiņas, lai ieklātu jaunu grīdu, tomēr visi izjūtam doto atbalstu. Gribam lielu paldies pateikt Attīstības pārvaldei un Kultūras pārvaldei, kas mūs rosināja strādāt pie šī projekta.”

Jāpaskaidro, ka Amatnieku nama ēka Kungu iela 26 pieder valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra”. Daudzus gadus tās nomnieks ir SIA “Saiva” (direktore Ilga Adāma), kura dibināta 1992.gadā un kurā darbojas 9 audējas. ”Viņas pamatā auž lina izstrādājumus – galda celiņus, galdautus, sedziņas, dvieļus, palagus, aizkarus, bet no vilnas – tautisko brunču audumus, segas, spilvenus, lakatus, šalles,” skaidro Ira Cīrule. ”Šiem izstrādājumiem dzijas tiek krāsotas pašu rokām, lai toņi atbilstu etnogrāfijas pamatiem, sevišķi tas attiecas uz brunčiem. Izstrādājumi ir ļoti labas kvalitātes, jo audējas ir ar mākslas skolas izglītību un lielu darba pieredzi, galvenokārt tās ir leģendārās tekstilmāklsinieces Ernas Ošeles audzēknes.”

Savukārt apakšnomnieki šajā namā ir divas minētās biedrības. Liepājas Amatnieku biedrība dibināta 1996.gadā, un tajā darbojas 35 amatnieki: dzintara, ādas, koka apstrādātāji, tekstilnieki, keramiķi, pinēji, pavāri. Pamatā meistari strādā savās darbnīcās. Katru gadu biedrība aktīvi piedalās Līvas tirgus organizēšanā, kurā amatnieki piedāvā savus izstrādājumus, demonstrē amatu prasmi. ”Audējas šeit strādā jau 16 gadu, viņas šajā namā ir tas pamats – pašas krāso dzijas, pieskaņo toņus tautastērpiem, viņas ir fantastiskas,” kolēģes slavē Ira Cīrule.

Tautas mākslas biedrība “Saiva” dibināta 2007.gadā ar mērķi saglabāt tautas mākslu un veicināt tās attīstību Liepājā. Tajā darbojas 12 biedri, pamatā audējas. Galvenā uzmanība šeit tiek pievērsta Kurzemes novada tautas mākslas vēstures izpētei, roku darbam un tautiskās aušanas tradīciju saglabāšanai.

Abām biedrībām kā sadarbības partneris pievienojusies arī SIA “Liepzars” un tās vadītāja Vaira Kārkliņa. ”Liepzars” sev atvēlētajās telpās iekārtojis floristikas darbnīcas un vietu izstādēm.

Visiem ļoti vajdzīgās un gaidītās amatniecības izstrādājumu telpas salonveikalam izremontēja SIA “Saiva” kopā ar Liepājas Amatniecības biedrību. Ilze Jansone atklāšanā neslēpa prieku: ”Mums – “Saivas” audējām un amatniekiem – tagad ir kopīgs salonveikals. Ja audējām veikaliņš te jau bija, tad amatniekiem tikai tāda piparbodīte. Tagad esam ieguvuši plašākas un labi pārskatāmas telpas. Mums iznākuši tādi īsti jurģi, jo esam ieguvuši vienu kopēju, īstu Amatnieku namu, kurā bez audējām tagad strādā arī rokdarbnieces, ādinieces un tekstilnieces, kas prot arī  filcu velt un dadzko citu. Otrā stāvā darbojas mūsu ziedu dizaina studijas “Liepzars” floristes, bet ap jūniju mēs otrajā stāvā varēsim redzēt darbojamies arī dzintarniekus.”

Tautas mākslas biedrība “Saiva” jau domā un strādā pie jauniem projektiem. ”Mūsu plānos ir veicināt darbu ar jauniešiem,” tuvākā nākotnē skaidri raugās Ira Cērmane, ”jo tagad mums ir gaišas telpas, darba vietas, dažādas iespējas, kas varētu interesēt jaunus cilvēkus. Viņiem patīk darboties, un te ir stelles, kur to var darīt, apgūt arī citas prasmes, pētīt etnogrāfiju – Kurzemes tautas tērpus.”

”Mēs arvien biežāk ejam arī tautās – tuvāk cilvēkiem gan ar izstādēm, gan ar radošajām darbnīcām ārpus savām mājām,” stāsta biedrības “Saiva” vadītāja Ira Cīrule. ”Šogad, martā, tirdzniecības centrā ”Ostmala” piedalījāmies radošajās darbnīcās, kur mūsu audēja Anna Saukante vadīja bērniem aušanas nodarbības. Jaunajai paaudzei bija iespēja iemācīties aust interesantas somiņas. Lieku reizi pārliecinājāmies, ka aušanas process rada lielu interesi gan bērnos, gan tirdzniecības centra apmeklētājos, un tas ir viens no lielākajiem biedrības mērķiem – radīt interesi par šo aušanas mākslu.”

Savukārt pašlaik Latviešu biedrības namā iekārtota izstāde “Lina fantāzijas”. Tajā savus darinājumus rāda “Saivas” audējas Ilga Adāma, Velga Reķēna, Milda Dīriņa, Elga Zauka, Ināra Bersona, Zenta Dzērvēna, Sandra Ceļmala, Anna Saukante un Aina Jukumsone. Izstādē piedalās arī mākslinieces Ilze Jansone, Dzintra Bitena un Ira Cīrule. ”Lins ir mūžīgi moderns materiāls un pieprasīts visās valstīs, visos laikos,” uzsver Liepājas Amatnieku biedrības vadītāja Ilze Jansone. ”Un šajā izstādē redzami “Saivas” aušanas darbnīcās tapušie lina izstrādājumi no etnogrāfijas (dreļļi) līdz mūsdienām ar praktisku pielietojumu – tie ir galdauti, dvieļi, salvetes, palagi, segas, arī mākslinieku darbnīcās tapušie apģērbi, kuros lins kombinēts ar filcu.”

Jāatgādina, ka Amatnieku namam iepretī, pāri ielai, atrodas folkloras centrs ”Namīns”, kuru vada Ināra Kalnarāja un kur jau vairākus gadus notiek gan radošās skolas, gan folkloras nodarbības, gan latviešu tradicionālo godu atzīmēšana, kā arī daudz kā cita. Patiesībā šis divas ielas puses ir nešķiramas, jo tām ir ļoti daudz kā kopēja. Kaut vai tajā pašā Amatnieku nama salonveikala atklāšanas pasākumā bez ”Namīna” saimniecēm – folkloras kopas ”Atštaukas” dziesmām un asprātīgiem vēlējumiem neiztika. Amatnieku nama saimnieces savā sētā uzrīkoja dažādas jautras Ūsiņa dienas izdarības un viesus cienāja ar lielo Jurģu dienas mielastu – pantāgu, kas pagatavots no olu kulteņa, klāt piešaujot sauju miltu, un gaļas gabaliņiem. Savukārt  sadziedāšanās un sadejošanās turpinājās pāri ielai pie nāburgiem folkloras centrā “Namīns”, kur uz Jurģu dienas radošo skolu ieradās arī Bārtas etnogrāfiskais ansamblis.

Iznāk gluži kā pēc gudru ekonomistu ieteikumiem – tikai kooperējoties, apvienojot spēkus, zināšanas un prasmes var ne tikai izdzīvot, bet attīstīties un iepriecināt ļaudis ar brīnišķīgiem tautas mākslas darbiem. Tas liek pamatu ticībai, ka tautas lietišķās mākslas darbi netrūks ne tikai šajos, bet arī nākamajos Dziesmu svētkos. Lai brauc ciemiņi no tālām zemēm un brīnās, ko spēj ar savām rokām paveikt Liepājas amata meistari.

Indra Imbovica,

Pēc senču ierašām – pirms laid ļaudis jaunā istabā, šoreiz salonveikalā, izslauki ar slotu. (Aizmugurē, pie sienas lepojas saulītē satītas slavenās liepājnieku pašu rokām savērtā garu garā dzintara kreļļu virtene).

Uz salonveikala jurģiem Amatnieku namā ieradies kupls draugu skaits ar nārburgiem –  “atštaukām” –  priekšgalā.

Nesen dibinātās tautas mākslas biedrības ”Saiva” meistares izstādē ”Lina fantāzijas” (pirmā no kreisās vadītāja Ira Cīrule).

Rīgas ekspertiem gauži grūti izšķirties, kuras no skaistajām studijas ”Zītars” dzintara rotām izvēlēties Dziesmu svētku izstādei.

Māksliniece Ilze Jansone smalko linu saliek ar mūsdienīgiem akcentiem – krāsainiem filca ziedu motīviem.