Mūziķis uzskata, ka viņam nav vēlreiz jāpierāda, ka viņš ir grupas dibinātājs. Viņaprāt, cilvēki zina, kas ir kas.

Pavītols akcentēja, ka, ja grupas dibinātājam atņem iespējas izmantot preču zīmi “Līvi” un sabiedrība to atbalsta, viņš neredz, ko vēl var izdarīt.

“Lai sabiedrība pieņem esošo situāciju, tāpēc es vairs netērēšu nedz naudu, nedz nervus. Lai preču zīmes lietotāji dzīvo un priecājas. Viņi savu darbu ir izdarījuši,”

sacīja Pavītols.

Kā ziņots, rokgrupas “Līvi” dalībnieks Ainars Virga Apelācijas padomē uzvarējis vienu no grupas dibinātājiem Pavītolu strīdā par preču zīmes “Līvi” reģistrāciju Latvijā, līdz ar to minētā preču zīme atzīta par spēkā neesošu ar tās reģistrācijas dienu.

Pavītols aģentūrai LETA iepriekš atzīmēja, ka pagājušā gadsimta 80.gados ar toreizējā kultūras ministra Vladimira Kaupuža pavēli viņš tika no grupas atstādināts, savukārt tad, kad padomju laiki beidzās, mākslinieks neprasīja atdot grupas nosaukumu.

Situācija esot mainījusies, kad nomira mūziķis Jānis Grodums, kuru Pavītols bija uzaicinājis spēlēt grupā.

“Kad viņš nomira, es teicu, ka “Līvu” vairāk nav. Patlaban grupā spēlē kaut kādi jauni zēni.

Tikai tādēļ uzrakstīju Patentu valdei savu lūgumu, jo es nepiekrītu, ka grupā ir pilnīgi jaunas sejas. Viņi var būt “Līvi”, taču, ja es gribu atjaunot “Līvus”, man tādas iespējas nav,” sacīja Pavītols.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partneris Andris Tauriņš, Pavītols, kurš rokgrupu pameta jau tās pirmsākumos, bija iesniedzis Patentu valdē preču zīmes “Līvi” reģistrācijas pieteikumu.

Tā kā pieteikuma iesniedzējs rokgrupu bija atstājis jau pirms vairāk nekā 40 gadiem, vēl pirms laika, kad tā sāka gūt atpazīstamību Latvijā, viņam neesot bijušas juridiskas tiesības uz pieteikto apzīmējumu.

Tādēļ rokgrupa iesniedza iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju Patentu valdes Apelācijas padomē.

Rokgrupa “Līvi” savu saimniecisko darbību īsteno caur biedrību “Līvi Roxx”, un intelektuālā īpašuma tiesības uz nosaukumu, pateicoties tā ilgstošai un intensīvai lietošanai, pieder tieši grupai, kuras līderis ir Virga, norādīja Tauriņš.

Apelācijas padome lēmumā pauda, ka, iepazīstoties ar lietas materiāliem, ir skaidrs, ka vokāli instrumentālajam ansamblim jeb grupai ar nosaukumu “Līvi” ir ilga un bagāta vēsture.

Tās darbība aizsākusies citā valsts iekārtā ar varas iestāžu liegumu tiražēt un izplatīt informāciju, kuru tās uzskata par nevēlamu, gan arī pie pavisam citiem mūzikas aprites apstākļiem, ko tagad daudz ir mainījusi tehnoloģiju un interneta pieejamība cilvēku ikdienā.

Līdz ar to šajā lietā ir daudz apstākļu, kas radušies dažādu vēsturisku iemeslu vai vienkārši sakritības dēļ.

Ja no tiesību viedokļa ir skaidrs, ka grupas radītās dziesmas un albumi tiek aizsargāti saskaņā ar Autortiesību likumu, tad, pievēršoties jautājumam par to, kam ir tiesības uz grupas nosaukumu, skaidri atrunātu noteikumu vai vienošanos nav, informēja advokātu birojā.

No lietas materiāliem izriet, ka grupa “Līvi” dažādos dalībnieku sastāvos ir darbojusies un darbojas vēl šobrīd, taču ne sākotnēji, ne arī vēlāk grupas dalībnieku starpā nav bijis atrunāts, kam pieder tiesības uz grupas nosaukumu.

Tajā pašā laikā Apelācijas padomes ieskatā neviens nevar aizliegt citiem izmantot apzīmējumu “Līvi”, lai aprakstītu grupas līdz šim radīto.

Iepriekš portāls liepajniekiem.lv vēstīja, ka preču zīmi sākotnēji pieteica Pavītols, bet nedaudz vēlāk arī biedrība “Līvi Roxx” un Virga.

Preču zīme tika reģistrēta, līdz ar to radās situācija, kurā bijušais grupas dalībnieks bija tiesīgs aizliegt citiem izmantot identisku vai līdzīgu apzīmējumu komerciāliem nolūkiem uz identiskām vai līdzīgām precēm.

Pats Pavītols pēc preču zīmes reģistrācijas norādīja, ka nav gatavs Virgas izveidotajai grupai arī turpmāk atļaut saukties par “Līviem”.