Arta Kupriša devīze ir: “Viss ir ļoti interesanti.” Un no visa tā interesantā viņam vissaistošākā šķiet skaņa. Jaunā vīrieša patikšana pret to ir jūtama, izvērtējot studiju procesā tapušos darbus, kas pārsteidz ar oriģinalitāti.

Rada darbus ar sociālu ievirzi

Pabeidzis Salaspils vidusskolu, Artis dokumentus iesniedza Latvijas Kultūras koledžā, tomēr tur mācītais sirdi neuzrunājis, un viņš izstājies no mācību iestādes. Taču, pateicoties studijām Latvijas Kultūras koledžā, nonāca Valmieras mākslas simpozijā, kur saticis liepājnieces Santu Maziku un Kristīni Briedi, kas ieteikušas iestāties Liepājas Universitātē, kur izveidota jauna studiju programma “Jauno mediju māksla”. Artis paklausījis padomam un šobrīd jau studē maģistrantūras 2. kursā.

“Šo pasauli es vairāk izjūtu caur skaņu, tas mani interesē, tāpēc mācos šajā lauciņā,” pamato Artis, piebilstot, ka studiju procesā atklājis, cik skaņa ir daudzšķautņaina. Saistībā ar skaņu students ir izveidojis vairākus darbus, no kuriem dažus bijusi iespēja redzēt arī plašākai sabiedrībai. “Katrs no skaņas darbiem ir nedaudz atšķirīgs, bet viena kopēja līnija iezīmējas – tie ir ar sociālu ievirzi. Ar saviem darbiem, skaņas, mākslas instalācijām, vēlos runāt par dažādām tēmām, lietām, kas saistās ar apkārtējo vidi. Protams, runājot par apkārtējo vidi, neizbēgami ir saskarsme ar cilvēku,” viņš norāda.

Arta bakalaura darbs, kura nosaukums “6,9 kilometri līdzīgu atšķirību”, bija pētījums eksperimentālās mūzikas kompozīcijas izveides jomā. Pirms turpina stāstīt par šo darbu, viņš jautā, vai es zinu, kas Liepājas kontekstā ir 6,9 km? Izrādās – tramvaja līnija. Vismaz tajā laikā, kad viņš izstrādāja savu bakalaura darbu.

Lekcijās pie Daces Bluķes Artis vairāk uzzinājis par komponistu Džonu Keidžu (John Cage), eksperimentālās mūzikas krusttēvu. “Man ļoti iepatikās metodes, kā mākslinieks strādā, lai veidotu muzikālas kompozīcijas. Keidžs izmantoja nejaušības principu, lietā liekot, teiksim, metamos kauliņus un vēl visādas absurdas lietas,” kas devis ierosmi bakalaura darbam, stāsta tagadējais liepājnieks. Savam darbam Artis par kompozīcijas veidotāju izvēlējās Liepājas pilsētvidi. “Respektīvi, man bija klavieres, kurām pievienoju elektromehānisku ierīci. Dažādās pilsētas vietās, pieturoties tramvaja līnijai, fiksēju cilvēku klātesamību vidē. Katrreiz, kad ierīcei izgāja cauri gājējs vai pabrauca garām kāds transportlīdzeklis, dators saņēma impulsu un pēc nejaušības metodes aktivizēja kādu no klavieres taustiņiem. Tādā veidā šī pilsētvide veidoja kompozīciju.” Kad tapa šis darbs, pēc Arta teiktā, bija aktuāla latviešu izceļošana uz ārzemēm. Ar savu darbu viņš gribēja aktualizēt šo problēmu: “Vēlējos uzdot jautājumu: vai tas, kas notiek ārpus mūsu pilsētām Latvijas kontekstā, ir miera klusums? Vai tās ir vietas, kur aizbraukt un atpūtināt sevi no, teiksim, pilsētā piedzīvotām steidzīgām dienām? Vai arī tas ir dramatisks klusums? Klusums, kur nekas nenotiek. Jo cilvēki izbrauc un ārpus pilsētām, kā arī pilsētvidē dzīve sarūk.” Skaidrs – jo tālāk no pilsētas centra, jo kompozīcija intensitātes ziņā sarūk.

Ar bakalaura darbu liepājniekiem, ja neskaita pasniedzējus, vēl nav bijusi iespēja iepazīties. Bet Arta veidoto skaņas instalāciju “Urbānais mežs” izbaudīja vairāki Liepājas ļaudis un pilsētas viesi. Ideju šim darbam netiešā veidā devis norvēģu pētnieks Fridjofs Nansens. Viņš savā laikā devās pētījumos uz Ziemeļpolu, taču kuģis iestrēga ledū uz vairākiem gadiem. “Ekspedīcijas komandu piemeklēja dažādas likstas, taču kādā zvaigžņotā naktī Fridjofs Nansens esot lūkojies debesīs un teicis: tas viss, kas ar mums notiek, ir nieks salīdzinājumā ar to, kas ir tur augšā. Manuprāt, tas ir spēcīgi un poētiski,” uzskata Artis.

Ar savu studiju darbu “Urbānais mežs” viņš vēlējies panākt, lai cilvēki palūkojas augšup un tiek izrauti no ikdienas gaitām, uz mirkli aizdomājas par lietām, kas ir mums apkārt. Tāpēc Graudu ielas koku zaros piestiprināja skaļruņus, kas atskaņoja dažādas sintezētas skaņas, kuras brīžam atgādināja putnu dziesmas. “Man pašam bija ļoti interesanti vērot, kā viss notiek. Skaidrs, liela daļa nemaz neko nepamanīja un gāja garām. Citi saklausīja, ka kaut kas nav kārtībā, bet apstāties un ieklausīties neriskēja. Tas atkal ir jautājums par sabiedrības ieinteresētību apkārt notiekošajā, atvērtību, ikdienas steigu un tamlīdzīgi. Uz kurieni, kādēļ, ko tas nozīmē? Bet bija cilvēki, kas apstājās un padomāja par to, kas tas ir,” novērojumos dalās Artis. Nevienam gan klāt darba autors negājis un nejautājis, ko cilvēki domājuši tajā brīdī, bet mērķis bija panākts – daļa galvu pacēla, ieklausījās un, cerams, arī aizdomājās.

Pēc Arta domām, vēl interesantāks par “Urbāno mežu” ir viņa jaunākais darbs “halo”, kas tapis sadarbībā ar studiju biedreni Zandu Puči. To bija iespēja apskatīt pirmajā Liepājā notikušajā Skaņas dienā. Runājot par šo darbu, Artis atgādina, ka jau sen ir noskaidrots, ka ir iespēja uztvert zemes virskārtas aktivitātes, elektromagnētiskos laukus. Viņš kastītē paslēpa elektroniku, pievienoja klausuli un aicināja ieklausīties, ko runā zeme (skanējums atgādina ugunskura skaņas), kā arī parunāt, komunicēt ar to. “Šī zināmā eksperimenta atdzīvināšanas mērķis bijis atgādināt cilvēkiem, ka zeme ir dzīvs organisms, ka mēs mijiedarbojamies un komunicējam ar to katru dienu. Man pašam likās ļoti interesants šāds eksperiments. Bija arī daudzi neveiksmīgi mēģinājumi, taču beigās izdevās izcīnīt šo ierakstu,” gandarīts ir Artis.

Vēl varētu pieminēt darbu “Little fooyaaks”, kas tapis sadarbībā ar minēto Zandu Puči un Max Neupert. Skaņas darba pamatā ir pašrocīgi veidots mikroskops, kas darināts no veikalos nopērkamas web kameras. Ar tās palīdzību ir iespējams saskatīt dažādus nelielus bioloģiskus organismus, lielākoties gan vienšūņus. To kustība kontrolē dažādus skanējuma parametrus, tādējādi veidojot skaņas kompozīciju. “Izrādās, ka pašrocīgi izveidot nelielu mikroskopu ir vienkāršāk, nekā sarunāt šādus izpētes procesus Liepājas Universitātē,” secinājis Artis.

Nodod zināšanas tālāk

Sākot no šā mācību gada, Artis vada stundas Liepājas Mākslas vidusskolas audzēkņiem un ir pasniedzējs jeb, kā viņš saka, asistents Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijā. Priekšmets, ko viņš pasniedz, protams, ir – “Skaņa”. “Es cenšos parādīt vai iepazīstināt ar skaņas fizikālām īpašībām, programmām, ar kurām var strādāt, apstrādāt skaņu. Vēlos iepazīstināt jauniešus ar skaņu pēc iespējas vispusīgāk, lai viņiem par to rodas interese,” teic gados jaunais pedagogs.

Strādāt ar jauniešiem Artim ir interesanti, jo var ne tikai nodot savas zināšanas, bet arī no audzēkņiem ko mācīties, iedvesmoties. “Ja būs iespēja, labprāt arī turpmāk darbotos nelielos apjomos un dalītos ar zināšanām, kuras man ir. Bet strādāšanu mācību iestādēs nevēlētos kā pamatdarbu, negribētu, ka man visa diena tur būtu jāpavada,” apsver mans sarunbiedrs.

Viņš vēlas vēl vairāk uzkrāt zināšanas par skaņu un šajā jomā arī strādāt. “Manuprāt, ja mērķtiecīgi strādā, ja turpina attīstīties un izkopt savu estētiku, tad noteikti ar to var uzturēt sevi. Varbūt, ja ne kļūt par bagātu cilvēku naudas izteiksmē, tad dzīvot jauku un interesantu dzīvi un uzturēt sevi noteikti varētu,” ir pārliecināts Artis. Tuvāko nākotni viņš saista ar Liepāju. Un apsver, ka būtu jauki, ja ar skaņas instalācijām varētu papildināt Liepājas kultūrvidi un tādējādi to padarīt interesantāku. Tas varētu patikt gan iedzīvotājiem, gan pilsētu darītu atpazīstamāku.

Vizītkarte

Artis Kuprišs
* Dzimis 1986.gadā.
* Studē Liepājas Universitātē, “Jauno mediju mākslas” maģistrantūras 2. kursā. Ir pasniedzējs Liepājas Mākslas vidusskolā un asistents LiepU Mākslas pētījumu laboratorijā.
*Bijis LiepU dienestu viesnīcas Ganību ielā 5. stāva vecākais. Piedalījies izstāžu, filmu vakaru rīkošanā, piedalījies frīsbija čempionātos.
*Darbojas radošajā apvienībā “Nonsenss events”.
* Rīkojis dažādas sociālas aktivitātes, izstādes, diskotēkas.
* Strādājis “Rietumu radio” un vadījis raidījumu “radio: lab”.
* Ar Arta darbiem var iepazīties: https://vimeo.com/user8759806/videos; https://vimeo.com/57206211; https://vimeo.com/54106318.

Inita Gūtmane,

Artis Kuprišs.

Arta bakalaura darbs, kura nosaukums “6,9 kilometri līdzīgu atšķirību”, bija pētījums eksperimentālās mūzikas kompozīcijas izveides jomā.

Ar savu studiju darbu “Urbānais mežs” Artis vēlējies panākt, lai cilvēki palūkojas augšup un tiek izrauti no ikdienas gaitām, uz mirkli aizdomājas par lietām, kas ir mums apkārt. Tāpēc Graudu ielas koku zaros piestiprināja skaļruņus, kas atskaņoja dažādas sintezētas skaņas, kuras brīžam atgādināja putnu dziesmas.