Liepājas Latviešu biedrības nama kamerzālē ienāk astoņas vienādi tērptas meitenes. Viņu savādais izskats neliecina vis par dalību kārtējā skaistumkonkursā, bet gan par to, ka sācies Liepājas Jauniešu teātra studijas mēģinājums.

27. martā būs pirmizrāde viņu veidotajam Hermaņa Paukša lugas “Vai tev tas neliekas dīvaini, Rodžer?” iestudējumam.

Spēlēs stereo

“Pašlaik esam stresa procesā,” smaidot stāsta teātra studijas vadītājs Juris Ločmelis, vaicāts, cik tālu jau ir topošās izrādes mēģinājumi. Tā tiek veidota līdz šim vēl nebijušā formā. “Tā būs kā stereo izrāde, kurai ir divi sastāvi. Patiesībā izrādē ir pieci dalībnieki. Taču piedalās desmit cilvēku, jo divi sastāvi spēlē vienlaikus. Viņi spēlē visu laiku kā spogulī,” skaidro iestudējuma režisors. Viss lugas teksts ir sadalīts tā, ka pamīšus vienu lomu runā divi cilvēki, ik pa laikam pasakot kādu frāzi arī kopā.

Lai gan mēģinājumā abu sastāvu aktieru darbības vēl nesakrīt, ir iecerēts, ka izrādes laikā skatītājs varēs vērot divus pilnīgi sinhronus uzvedumus. Vaicāts, vai tā spēlēt nav ļoti grūti, režisors tikai nosaka: “Man jau nebūs jāspēlē! Pats to putru esmu ievārījis, bet strēbt nemaz netaisos!” Studijas dalībnieki pret neierasto uzveduma formu neiebilst, vien reizumis izskan piebildes, ka nevarot jau nemaz tik labi saredzēt, ko pretējā zāles pusē dara otra sastāva dalībnieki. Taču uz to režisors tikai mierīgi atbild, ka grūti jau esot gan, bet tur neko nevarot darīt.

“Uz eksemplāra rakstīts, ka tā ir filozofiska drāma ar aizdomīgu pieskaņu divos cēlienos,” saka studijas dalībnieks Artūrs Čukurs. Viņš pats atveido “sen mirušo kalpiņu Joasifu, pēc tautības ebreju, spriežot pēc vārda”. Vēl lugā darbojas pats tās titulvaronis Rodžers, viņa sieva, mīļākā un šķirtā sieva. Lai gan šī ir puiša pirmā loma, režisora norādījumus viņš izpilda precīzi. Turklāt nepamet Joasifu novārtā arī brīžos, kad aktīvi nepiedalās uz improvizētās skatuves notiekošajā. Tas nereti ir pats grūtākais, noturēties tēlā visu laiku, atzīst J. Ločmelis.

Izbraukumos dodas reti

“Beidzot meitenes ir apģērbtas, puiši vēl ir pliki,” par to, ka uz priekšu iet arī tehniskā gatavošanās izrādei, priecājas studijas vadītājs. Savulaik Valsts kultūrkapitāla fondā bijusi atsevišķa mērķprogramma šādiem projektiem. Taču tādas vairs nav un nākas meklēt visdažādākos risinājumus. “Tagad mēģinām izkasīt, kaut ko sameklējam fondos, bet vēl šodien izrakstīju rekvizītus par to, ko nu galīgi citādāk nevarēja dabūt,” stāsta J. Ločmelis. Reizēm vecie kostīmi tiekot pārtaisīti, citkārt atkal dalībnieki kaut ko meklējot savās garderobēs.

Savukārt par dekorācijām lielākoties kalpo biedrības nama kamerzāles sienas. Izbraukumos teātra studijas dalībnieki dodas reti, tāpēc tieši tā ir vieta, kur visbiežāk var skatīties iestudētās izrādes. Lai gan ar iepriekšējo izrādi “Love or not to love”, kas tapusi pēc Viljama Šekspīra darbu motīviem, teātra studija nesen viesojās Kandavā. Tur notika Latvijas amatierteātru parādes “Gada izrāde – 2011” Kurzemes reģiona skate.

“Mēs tā īsti nepraktizējam braukāšanu apkārt, lai gan vecajai izrādei svētdien jau bija 10. reize, kad to spēlējām, kas ir diezgan normāli šim iestādījumam,” smaidot stāsta J. Ločemlis. Ikdienā izbraukumi iznākot pārāk dārgi, turklāt izrādi esot vislabāk spēlēt tieši vietā, kurai tā veidota, ir pārliecināts režisors.

Marts ir biezs

Turklāt ne vien pirmizrādes straujā tuvošanās, bet arī dalība dažādos citos projektos aizņem jauniešu laiku. Vairāki studijas dalībnieki piedalās Bērnu un jauniešu centra veidotajā muzikālajā izrādē “Zaķis nerātnais Robis”, citi vada pasākumus, turklāt vēl jāspēlē arī iepriekš studijā veidotā izrāde, uzskaita J. Ločemlis. “Marts mums ir tik aizņemts kā īstā teātrī,” nosmej režisors.

Tomēr atšķirībā no profesionālo teātru aktieriem jauniešu teātra studijas dalībnieki aizņemti arī skolās. Vairums ir vidusskolēni, taču ir arī pamatskolas pēdējo klašu audzēkņi un tādi, kas vidusskolu jau absolvējuši. “Nāk tikmēr, kamēr jūtas šajā kolektīvā ērti,” saka vadītājs. Esot arī jaunieši, kas studijai piebiedrojas vairs tikai iepriekš iestudētajās izrādēs.

“Savienot ar mācībām skolā var mierīgi, lai gan tad, kad ir citi nopietni treniņi un viss sanāk reizē, ir grūtāk,” stāsta teātra studijas dalībniece Marta Zāle-Zālīte, kura ar teātra spēlēšanu aizrāvusies jau vairākus gadus. Tomēr nākotni ar šo profesiju saistīt neesot paredzēts, atzīst meitene. “Tas ir tikai hobijs, veids, kā iemācīties atraisīties, būt drošākai,” saka Marta. Ja pēc vidusskolas beigšanas palikšot Liepājā, meitene labprāt turpinās darboties studijā un pilnveidot sevi.

Labāk neko neteikt

Jau nopietnāki plāni attiecībā uz aktiermākslu ir citai studijas dalībniecei Anna Stūrei. Vaicāta, vai nākotnē vēlas kļūt par aktrisi, viņa attrauc: “Tāds mērķis it kā ir, ja sanāks!” Lai gan studijā Anna darbojas tikai kopš šā mācību gada sākuma, jau tagad viņa sapratusi, ka teātri spēlēt ļoti patīk. “Es esmu aizrāvusies tā, ka gribas nākt visu laiku,” stāsta Anna. Pirmo reizi paņemot rokās jaunas lugas eksemplāru, nereti rodoties neizpratne, šķietot, ka tā nemaz nepatīk. “Tomēr, kad ieej tajā visā iekšā, tad ir tāds Wow!,” saka jaunā aktrise.

Taču liekot iestājeksāmenus Kultūras akadēmijā, kur izglīto topošos aktierus, nemaz neesot vēlams minēt to, ka esi jau iepriekš nodarbojies ar teātri, atklāj J. Ločmelis. “Es no pieredzes varu teikt, labāk nemaz nesacīt, ka vispār esi uz skatuves bijis, ja nu vienīgi bērnudārzā vai pirmajā klasē,” saka teātra pedagogs.

Jauniešu teātra studija Jura Ločmeļa vadībā darbojas jau kopš 1998. gada. Taču pašlaik tajā ir 15 dalībnieku – 11 meiteņu un četri puiši. “Puiši mums ir, un vispār tas ir daudz, man ir bijis tā, ka nav neviena,” stāsta studijas vadītājs. Viņš spriež, ka stiprajam dzimumam neesot tik spēcīgas pieķeršanās teātrim, tomēr “tie, kas ir, ir baigi labie!”.

Marija Leščinska,

Ģirta Gertsona foto

Elīna Bojarkina (no kreisās), Sanita Pūķe un Katrīna Feldmane topošajā iestudējumā visas attēlos lugas galvenā varoņa Rodžera dzīvē nozīmīgas sievietes.

“Marts mums ir tik aizņemts kā īstā teātrī,” ar smaidu saka Liepājas Jauniešu teātra studijas vadītājs Juris Ločmelis.

Izrāde “Vai tev tas neliekas dīvaini, Rodžer?” veidota stereo formā – vienlaikus spēlēs divi aktieru sastāvi. Priekšplānā – Artūrs Čukurs (no kreisās) un Kārlis Reijers, aizmugurē – Raimonds Vītoliņš (no kreisās) un Aksels Aizkalns.