Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Ļoti rūpīgi viņš izvērtē informāciju, ko ievieto politiķi un politiskās partijas, kā arī ziņas par kara tēmu. Liela nozīme šādās situācijās ir medijpratībai un cik izglītots esi par šo jomu.
Liela loma dezinformācijas izskaušanā ir arī Eiropas Parlamentam (EP).
Ar maldiem rada nedrošību
Ikdienas sarunās dažāda vecuma iedzīvotāji mēdz atzīt, ka nezina ļoti daudz paņēmienus pazīmju atpazīšanā, lai izvērtētu publicētās informācijas sociālajos tīklos patiesumu.
Tas, protams, aktuāli īpaši kontekstā ar drošības jautājumiem, politisko informāciju, stereotipu izplatīšanu, kā arī cita veida maldinošu informāciju.
Tāpat
liela informācijas ietekme mūsdienās uz sabiedrību nāk no influenceriem.
Jaunākais Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījums rāda, ka aizvien ir nepieciešams skaidrot pamata jautājumus informācijas uzticamības izvērtēšanā.
Medijpratība un cīņa pret dezinformāciju ir kļuvusi par vienu no centrālajiem izaicinājumiem visos mērogos, viedokli pauž EP deputāts Rihards Kols (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa).
“Informācijas telpa šodien ir piesātināta ne tikai ar objektīviem faktiem, bet arī ar manipulatīvu saturu, kas apdraud sabiedrības drošību un vienotību,” uzsver deputāts.
“Sociālie tīkli padara maldinošu saturu viegli pieejamu un reizēm pat grūti atšķiramu no uzticamiem ziņu avotiem.
Tas rada apjukumu, un cilvēki bieži vien paļaujas uz informāciju, kas var būt nepatiesa,” papildina deputāts Reinis Pozņaks (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa).
“Apvienojot mūsdienu digitālās vides īpatnības un to, cik liela ietekme ir sociālajiem tīkliem un influenceriem, kļūst skaidrs, ka dezinformācija ir komplekss fenomens, kura apkarošanai nepieciešama daudzslāņaina pieeja,” piebilst R. Kols.
Jau iepriekšējā mandātā EP deputāte Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas grupa) sagatavoja divus ziņojumus par cīņu pret dezinformāciju un tajos bija ne tikai situācijas analīze par dezinformācijas izplatību, bet arī konkrēti ieteikumi neatliekamai ES dalībvalstu rīcībai, lai veidotu drošu informatīvo telpu.
Pirmo ziņojumu EP pieņēma 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, savukārt otro politiķe izstrādāja kara apstākļos, apzinoties, ka ciešā saikne starp naidīgu Krievijas informācijas karu, šantāža rada tiešus draudus pasaules drošībai un stabilitātei.
Krievija, Ķīna un citi autoritāri režīmi pastāvīgi tērē simtiem miljonus, lai ietekmētu sabiedrības domu un tādējādi iejauktos demokrātiskajos procesos.
Deputāte piezīmē, ka ekspertu atzinumos vairāk nekā puse konstatēto sabiedrības domas ietekmēšanas gadījumu saistīti ar Krievijas slēptām darbībām Eiropā, turklāt ne tikai lai ietekmētu vēlēšanas, bet sniegtu praktisku atbalstu radikāli un populistiski noskaņotiem politiskiem spēkiem, norāda deputāte.
Mākslīgais intelekts – iespēja un drauds
EP pieņēmis Digitālo pakalpojumu akts (DPA), kas kopš 2024. gada februāra nosaka stingrus pienākumus tiešsaistes platformām.
Prasības ietver dezinformācijas identificēšanu un samazināšanu, caurspīdīgu saturu un lietotājiem iespēju ziņot par maldinošu saturu.
Platformām ir jāveic riska novērtējumi un jāievieš efektīvi riska mazināšanas mehānismi,
īpaši attiecībā uz dezinformāciju, kas apdraud sabiedrības drošību.
Papildus tam tiek apsvērti tehnoloģiski risinājumi, piemēram, mākslīgā intelekta rīki, lai palīdzētu lietotājiem labāk izvērtēt informācijas ticamību.
“Viena no idejām, kas tiek apspriesta uzņēmēju vidū, ir tā saucamais luksofora princips – satura marķēšana ar krāsu kodiem – sarkans, oranžs, zaļš –, kas intuitīvi norāda uz satura uzticamību, pamatojoties uz neatkarīgu faktu pārbaudi.
Kā labu piemēru gribētu minēt 2023. gadā Nīderlandē veiktu pētījumu. Viņi pārbaudīja luksofora marķēšanas ietekmi uz politisko reklāmu uzticamību platformā “YouTube”.
Eksperiments parādīja, ka sarkanā un oranžā krāsa, kas tiek izmantota vienlaikus ar reklāmas sākumu, būtiski samazināja uzticību politiskajām reklāmām, kurās bija ietverta maldinoša vai apšaubāma informācija,” stāsta deputāts Reinis Pozņaks.
“Digitālajām platformām ir jāuzliek par pienākumu veikt aktīvāku cīņu pret viltus kontiem, dezinformācijas tīkliem un manipulācijām. Tas ietver ne tikai tehniskos risinājumus, bet arī efektīvāku sadarbību ar valsts institūcijām un neatkarīgiem faktu pārbaudītājiem.
Otrkārt, svarīgi nodrošināt caurskatāmību attiecībā uz algoritmiem, kas ietekmē to, ko lietotāji redz savā ziņu plūsmā. Un EP var pieprasīt algoritmu darbības neatkarīgu uzraudzību un regulāras pārbaudes.
Treškārt, arī politiskā vai ekonomiskā dezinformācija tiek izplatīta caur influenceriem, tāpēc arī tie ir jāuzrauga.
Ir svarīgi nodrošināt, ka sponsorēts un propagandas saturs tiek skaidri marķēts, lai auditorija zinātu, kas aiz tā stāv,” nepieciešamo uzskaita R. Kols.
Viņš arī piebilst, ka mākslīgais intelekts būtu attīstāms un pielietojams nepatiesas vai manipulatīvas informācijas atpazīšanā un bloķēšanā.
Taču
S. Kalniete mākslīgo intelektu saskata arī kā draudu.
“Ārvalstu centieni destabilizēt situāciju rada pieaugošus draudus, īpaši ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību un Krievijas brutālo karu Ukrainā.
Ja līdz šim relatīvi viegli bija atšķirt viltotu saturu no īsta, tad tuvākajā nākotnē šis uzdevums kļūs daudzkārt grūtāks, ņemot vērā mākslīgā intelekta rīku straujo attīstību,” viņa norāda.
Tradicionālie mediji un izglītota sabiedrība
Ko darīt, lai cilvēki spētu kritiski izvērtēt pasniegto informāciju, nevis maldus uztvert kā patiesību?
R. Pozņaks uzsver, ka tradicionālajos medijos tiek izmantoti fakti un profesionālās žurnālistikas principi, kamēr sociālajos tīklos, kur teju katrs var publicēt savu saturu un ko vēlas, šādi principi netiek ievēroti.
Viņš uzskata, ka svarīgi ir iedzīvotājus mācīt atšķirt informācijas avotus, skolās un sabiedrībā veidot izpratni par to, kā pārbaudīt informāciju, kā arī stiprināt tradicionālos medijus, lai tie var turpināt nodrošināt kvalitatīvu un uzticamu informāciju.
Bez kvalitatīvas žurnālistikas sabiedrībai samazinās pieeja patiesībai,
bet, lai veidotos izpratne, lai cilvēki prastu atpazīt dezinformāciju, tradicionālo mediju loma nav pārvērtējama, pauž S. Kalniete.
Viņas ieskatā ir jānovērš nepilnības esošajos ES tiesību aktos un jārada jauni likumi, lai tiešsaistes platformu turētāji arī būtu līdzatbildīgi par publicēto saturu, un vienlaikus jāveido medijpratīga sabiedrība.
Tas sevī ietver pastāvīgu ES finansiālo atbalstu gan tradicionālajiem medijiem, gan NVO, kas veicina medijpratību un nodrošina faktu pārbaudi.
Pašlaik gan ES finansējums šajās jomās ir nepietiekams, fragmentārs un netiek plānots ilgtermiņā.
R. Kols secinājis, ka medijpratība ir pamats sabiedrības noturībai pret manipulācijām, un tās attīstīšana ir ilgtermiņa uzdevums.
ES šajā jomā ir plašas iespējas rīkoties.
“Piemēram, jau bērniem un jauniešiem jāiemāca, kā izvērtēt informācijas avotu uzticamību, kā atšķirt faktus no viedokļiem un kā identificēt dezinformāciju.
ES var sniegt finansiālu atbalstu šādu programmu ieviešanai dalībvalstīs.
Savukārt, papildus skolu aktivitātēm tās varētu būt kampaņas par viltus ziņu atpazīšanu, medijpratības izglītību vai digitālo prasmju uzlabošanu.
Treškārt, nozīmīgs ir atbalsts tradicionālajiem medijiem, kas bieži vien ir dezinformācijas pretsvars, tomēr to finansēšanas modeļi digitālajā laikmetā ir izaicinājums, ar ko jāspēj tikt galā.
ES var veicināt finansiālu atbalstu neatkarīgai žurnālistikai, piemēram, izveidojot fondus, kas palīdz medijiem veikt kvalitatīvu un analītisku izpēti,” saka R. Kols.
Viņš uzsver, ka papildu atbalsts tradicionālajiem medijiem ir ne tikai veids, kā nodrošināt kvalitatīvas informācijas pieejamību, bet arī stiprināt uzticību informācijas avotiem, kas darbojas pēc augstiem ētikas standartiem.
Deputāte S. Kalniete arī piebilst, ka tikpat būtiski panākt arī līdzvērtīgu attieksmi pret visām valodām un respektēt mazo valodu intereses.
Digitālajās platformās dominē globālā tirgus tendences un līdz ar to viltus ziņas daudz aktīvāk tiek apkarotas pasaules lielākajās valodās, turpretī arī latviešu valodā publicētu dezinformācijas un viltus ziņu dzēšana prasa ļoti ilgu laiku, radot paliekošu draudu informatīvajā telpā.
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
