Pētījumā, kurā apkopotas fokusgrupu diskusijas ar Bauskas novada jauniešiem, secināts, ka vairāki no viņiem ikdienā saskaras ar situācijām, kurās viņu viedokli neuzklausa līdz galam.

Jaunieši norāda, ka pieaugušie bieži steidzas dot padomus vai izdarīt secinājumus, pirms jaunietis paspējis izstāstīt savu pieredzi, tādēļ rodas sajūta, ka viņu teiktais nav nozīmīgs.

Tāpat secināts, ka jaunieši nereti izjūt emocionālu izolāciju, jo pieaugušie viņu nogurumu nereti uztver kā slinkumu, bet vajadzību pēc klusuma interpretē kā aizvainojumu vai nevēlēšanos komunicēt.

Arī digitālajā saziņā rodas pārpratumi, jo uzrakstītus ziņojumus bez intonācijas bieži izprot citādi, nekā sākotnēji iecerēts.

Jaunieši norāda, ka bieži satraukumu rada publiska uzstāšanās, atrašanās lielos kolektīvos un sajūta, ka viņus vērtē vai salīdzina ar citiem.

Nedrošību rada arī trokšņaina un neprognozējama vide, tostarp pārpildītas sabiedriskās vietas un nepazīstami kolektīvi.

Drošības sajūtu jaunieši visbiežāk rod savās mājās, īpaši personīgajā telpā un tuvu cilvēku lokā.

Pētījums arī rāda, ka ievērojamu stresu izraisa mācību slodze, vairāku pārbaudes sakritība un pastāvīgs spiediens sasniegt labus rezultātus.

Vairāki jaunieši atzina, ka saspringtais dienas ritms neatstāj pietiekami daudz laika atpūtai un veicina izdegšanas sajūtu.

Saskaroties ar nepatīkamām situācijām, jaunieši visbiežāk izvēlas klusēt, nogaidīt vai izvairīties no acu kontakta.

Daļa izmanto telefonu kā veidu, lai izvairītos no neveiklas socializēšanās, bet īpaši saspringtos brīžos mēdz fiziski norobežoties no apkārtējiem, dodoties prom no sarunas vai noslēdzoties savā istabā.

Jauniešiem būtiskākie priekšnosacījumi veiksmīgai komunikācijai ir iespēja izteikties līdz galam, mierīgs sarunas tonis un kompromisa meklēšana, secinājuši pētījuma autori.

Kopumā īstenotas 12 fokusgrupu diskusijas, kurās piedalījās 193 jaunieši.

Diskusijas notika dažādās Bauskas novada izglītības iestādēs un jauniešu vidē, tostarp Bauskas Valsts ģimnāzijā, Bauskas pilsētas pamatskolā, Iecavas vidusskolā, Vecumnieku vidusskolā, Skaistkalnes vidusskolā, Pilsrundāles vidusskolā un biedrības “Laiks jauniešiem” jauniešu telpā.

Fokusgrupu instrumentārija izstrādē un iegūtās informācijas analīzē iesaistījās Latvijas Kultūras akadēmijas lietišķo pētījumu projektu vadītājs Gints Klāsons.