Tādu iespēju Šuvajevs neizslēdz, jo politiķis nevēloties, lai šoreiz politiskā diskusija ir tikai “par vai pret” konkrētu kandidātu. “Progresīvo” vadītājs uzsvēra, ka šoreiz procesam jābūt “stipri” citādākam nekā pirms tam un koalīcijai ir jābūt spējai to pamatot.

Svētku brīvdienās sarunas par Latvijas Bankas prezidenta amata iespējamu kandidātu koalīcijā neesot notikušas.

Šuvajevs norādīja, ka “Progresīvie” aicinās koalīcijā vispirms skaidri vienoties par to, ko katrs sadarbības partneris sagaida un vēlas redzēt no Latvijas Bankas prezidenta. Politiķis skaidroja, – kad tiks noteikti skaidri kritēriji pēc kā vērtēt kandidātus, tad varētu sākt izvērtēt konkrētus indivīdu vārdus un uzvārdus.

“Progresīvie” sarunās ar pārējām valdību veidojošajām partijām izvirzīs trīs kritērijus. Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam jābūt gatavam sākt strādāt uzreiz pirmajā dienā, bez ieskriešanās perioda. Šuvajevs pauda, ka tas ir svarīgi, jo patlaban faktiski nav Latvijas Bankas prezidents. Tāpat “Progresīvajiem” ir svarīga kandidāta reputācija. Nevar būt nekādi jautājumi, vai persona var būt piemērota amatam, uzsvēra Šuvajevs. Kā trešais “Progresīvo” izvirzītais kritērijs ir kandidāta spēja pārstāvēt Latviju starptautiski.

Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam var izvirzīt līdz 31.janvārim. Koalīcija ir apņēmusies vienoties par vienu kopīgu kandidātu.

Jaunas kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja.

Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.