Apstrīdētās normas paredz PVN samazinātās likmes 5% apmērā piemērošanu grāmatu un periodisko izdevumu piegādei iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, kā arī to abonentmaksai.

Samazinātā nodokļa likme piemērojama tādiem izdevumiem, kas izdoti vai publicēti valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā, kā arī noteiktu Eiropas valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajās valodās.

Lieta ierosināta pēc fiziskās personas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs ir krievu tautības, un viņa dzimtā valoda ir krievu valoda.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka viņam ir svarīgi saglabāt savu valodu un kultūru, kā arī attīstīt dzimtās valodas lietošanu dažādās jomās, ko nodrošina grāmatu un periodisko izdevumu lasīšana krievu valodā.

Kopš 2026. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās apstrīdētās normas, grāmatām un periodiskajiem izdevumiem krievu valodā vairs netiek piemērota PVN samazinātā likme, bet gan standartlikme.

Pieteikuma iesniedzējs šīs preces iegādājoties regulāri, tādēļ esot palielinājušies viņa izdevumi. Pieteikuma iesniedzējs esot paļāvies, ka grāmatām un periodiskajiem izdevumiem neatkarīgi no to valodas tiks piemērota samazinātā PVN likme.

Tādējādi apstrīdētās normas pārkāpjot Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un aizskarot Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.

Pieteikuma iesniedzējs arī norāda, ka viņam par grāmatām un periodiskajiem izdevumiem savā dzimtajā valodā jāmaksā četras reizes lielāks PVN nekā personām, kuru dzimtā valoda ir kāda no apstrīdētajās normās norādītajām valodām.

Tādējādi esot pārkāpts Satversmes 91. pantā ietvertais diskriminācijas aizlieguma princips.

Apstrīdētās normas ierobežojot pieteikuma iesniedzēja tiesības saņemt informāciju sev vēlamā valodā ar sev vēlamiem izpausmes veidiem, kā arī padarot grāmatas un periodiskos izdevumus krievu valodā grūtāk pieejamus, tādējādi ierobežojot arī viņa tiesības attīstīt un saglabāt savas mazākumtautības valodu.

Tāpēc apstrīdētās normas aizskarot arī Satversmes 100. un 114. pantā garantētās pamattiesības.

Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2026. gada 27. jūlijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 27. oktobris.

LETA jau ziņoja, ka ST jau ierosināta viena lieta par normām, kas paredz PVN samazinātās likmes piemērošanu grāmatu un periodisko izdevumu izplatīšanai tikai noteiktās valodās.

Viena pieteikuma iesniedzēja SIA “Intelektuāla grāmata” veic saimniecisko darbību kā grāmatnīca, tā ir specializējusies grāmatu un periodisko izdevumu krievu valodā izplatīšanā.

Savukārt otras pieteikuma iesniedzējas SIA “Ler 8” saimnieciskā darbība ir periodisko izdevumu izdošana, tā reizi nedēļā drukātā formātā izdod laikrakstu latviešu un krievu valodā.

No šī gada 1. janvāra grāmatām, kas nav izdotas latviešu, Eiropas Savienības (ES) vai OECD dalībvalstu vai kandidātvalstu valodās, tiek piemērota standarta 21% PVN likme.

Pieņemtās izmaiņas nozīmē, ka, piemēram, grāmatām krievu valodā no šī gada tiek piemērota pilna, nevis samazināta PVN likme.

Grozījumus virzīja Kultūras ministrija (KM), kas skaidroja, ka tie izstrādāti, lai stiprinātu sabiedrības saliedētību, balstoties uz latviešu valodas politiku, un mazinātu nacionālās drošības riskus pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.