Pēdējais šajā gadījumā šis mēnesis ir pirmsvēlēšanu maratonā. Un tas solās būt gana raibs, daudzveidīgs un, iespējams, daudziem vēl vairāk sajauks galvu, radot problēmas ar izšķiršanos un lēmuma pieņemšanu, 2.oktobrī pie urnām dodoties.

Vēl kādam varbūt šajās 30 dienās politiķu savstarpējā kasīšanas tik ļoti noriebsies, ka viņš būs gatavs papildināt vēlēšanu ignorētāju rindas.

Grūti, bet bezgala svarīgi būs šajās dienās plašajā piedāvājumu, viedokļu un skandālu jūklī apjēgt tos patiesības graudus, kas spētu palīdzēt pieņemt katram personīgi vispieņemamāko lēmumu. Lai dienu pēc vēlēšanām nebūtu jāsēž pie sasistas siles, šķendējoties par gala iznākumu. Un neiešana balsot nav attaisnojama. Patiesībā man pat gribētos, lai sāktos nopietna diskusija par obligāto balsošanu, tas ir, obligātu piedalīšanos vēlēšanās. Kā tas ir Austrālijā vai Beļģijā. Bet par sekām, kādas ir nebalsošanai, droši vien lietderīgāk būs atgādināt, tuvojoties 2.oktobrim.

Pašlaik trakākais šķiet tas, ka politiķu 4000 zīmju programmas, kas iesniedzamas līdz ar vēlēšanu sarakstiem, daudzos gadījumos šķiet rakstītas tikai ķeksīša pēc, un nesniedz atbildes uz daudziem vitāli svarīgiem jautājumiem. Man gan negribētos ticēt, ka, līdzīgi kā pirms pērnajām pašvaldību vēlēšanām, mums tiem gatavoti nepatīkami pārsteigumi uzreiz pēc jaunās Saeimas sanākšanas, bet lielākajai daļai pretendentu uz iekļūšanu 100 gudro kolektīvā acīmredzami nav skaidra turpmākās darbības plāna.

Piemēram, visus skarošā nodokļu politika. Nevienam nav skaidras atbildes, ko darīt tālāk. Tikai daļa partiju spēj pateikt kāda konkrēta nodokļa plānotās izmaiņas, bet lielākā daļa aprobežojas ar atbildēm “celsim”, “mazināsim”. Kādā veidā iespējams veikt pensiju reformu? Kāds ceļš ejams izglītības un medicīnas nozarēm? Un, visbeidzot, kā konsolidēt nākamā gada budžetu? Šī ir tikai daļa no tiem būtiskajiem jautājumiem, uz kuriem apzinīgam vēlētājam vajadzētu saņemt atbildes septembra laikā, lai varētu pieņemt atbildīgu un izsvērtu lēmumu, par ko tad atdot savu balsi 2.oktobrī.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras “TNS Latvia” aptauja rāda, ka gandrīz puse jeb 43 procenti ekonomiski aktīvo Latvijas pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir izvēlējušies, par kuru partiju balsos 10.Saeimas vēlēšanās. Nu, labi. Bet pārējie? Paļausies uz augstākiem spēkiem, kas izlems viņu vietā? Vai arī šī mēneša laikā aktīvi centīsies rast atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem?

Emīls Dreiblats,
“Radio Skonto Liepāja” dīdžejs