Apkopojām pieredzējušu ceļotāju padomus, ko vērts pirms ceļa ņemt vērā, ja plānojat pirmoreiz sliet telti zem klajas debess kopā ar mazajiem palīgiem.

Ievas ģimenē aug divas atvases, kurām patlaban ir seši un astoņi gadi. ”Mēs neesam paši drosmīgākie atpūtnieki, kas jau agri, kad bērni vēl pavisam mazi, ved viņus uz mežu nakšņot teltīs,” viņa ar smaidu piesaka.

”Ar vecāko bērnu pirmo reizi nakšņojām festivālā, kad viņam bija pusgads. Nakšņojām busiņā, tā ka nezinu, vai tas skaitās.”

Teltī pirmo reizi pārnakšņojuši, kad bērnam bijuši trīs gadi. ”Tagad tā ir viena no viņu mīļākajām atpūtām,” atzīst Ieva. ”Viņi daudz ko no dzīves neatceras, bet šī ir lieta, kas iespiežas atmiņā un ļoti patīk. Pēc tam vēl ilgi par to runā.” Taču ģimene telšo tikai vasaras sezonā, un dažas reizes. ”Mērķtiecīgi katru nedēļas nogali to nedarām.”

Māmiņa atceras, ka arī pašas bērnībā vecāki veduši izbraucienos ar teltīm, un tas bijis ļoti vienojoši. ”Šī pieredze stiprinājusi mūsu savstarpējās attiecības un saikni ar dabu,” uzskata Ieva un līdz ar to vēlas, lai šīs sajūtas piedzīvo arī pašas bērni.

Pakošanās gan ir liela, viņa atzīst, lai viss būtu līdzi. ”Tā jau runā, ka ceļojumā galvenais ir maks līdzi, bet pie dabas paļauties uz to nav opcija. Būtiski, ja vajadzīgās lietas ir līdzi, noderīgi ir komunicēt ar līdzbraucējiem par līdzņemamo lietu, tai skaitā pārtikas, saturu, kā arī dažkārt jāpietiek ar to, kas ir līdzi, un jāsamierinās, ja pie rokas nav nepieciešamais, jābūt radošam.”

Ja ir plānā nakšņošana teltī, no dzīvesvietas Ievas ģimenes automašīna izripo ar stipri piepildītu bagāžnieku. Jo iekrāmēta tikpat kā visa iedzīve, kas kopā ar bērniem vajadzīga. Tur noteikti ir četrvietīga telts, guļammaisi, piepūšamie matrači, arī mazi spilveni, jo guļot tomēr gribas ko palikt zem galvas.

Protams, arī rezerves drēbes, lietusmētelīši, ”pūšamie” pret kukaiņiem, aptieciņa, kurā ir plāksteri, pretsāpju līdzekļi, pretalerģijas medikamenti, lai nepampst, ja kaut kas iekož, un ”kā dabūt ārā ērci” komplektiņš.

”Visvairāk esam piedzīvojuši nakšņošanu teltīs kanoe laivu braucienos,” stāsta Ieva, jo laivu braucienu parasti plāno uz divām dienām.

”Nakšņojot zem zvaigžņotām vasaras debesīm un sadzirdot putnu rīta čalas, varam sajust ciešāku vienotību ar vidi un dabu sev apkārt,” viņa pārliecināta.

Tādēļ jūlijā ģimene atkal ļausies kādas Latvijas upes straumēm un plūdumam. Kuras – tas vēl nav izlemts. ”Būsim vairākas ģimenes ar bērniem.”

Ieva sapratusi, kas visērtāk automašīnu ir atstāt viduspunktā, kur pirmajā dienā pēc laivošanas plānota nakšņošanas vieta. ”Mašīnu atstājam tur, bet mūs pašus laivu iznomātāji aizved uz sākumpunktu. Ja visas mantas nāktos vest laivā, tas būtu diezgan piņķerīgi.”

Padomi

Ja māc bažas par to, vai bērnam nebūs bailīgi, tad pirmajā reizē telti var uzsliet arī savā vai mīļo vecvecāku mājas pagalmā. Un tad, ja bērns naktī nejutīsies labi, būs iespējams pavisam ērti un ātri doties iekšā mājā.

Plānojot piedzīvojuma maršrutu, pirms tam jau izpētīt, kur iespējams palikt ar teltīm.

Dažādi ar tūrismu saistīti uzņēmumi piedāvā telšu vietas, arī kempingi. Tas var būt piemērots variants, ja ceļojat ar maziem bērniem, vai arī tad, ja nav vēlmes tomēr atsacīties no mūsdienu pasaules ērtībām pavisam. Jo kempingi piedāvā arī bērnu laukumiņus, iespēju uzlādēt mobilos telefonus, dušas, labierīcības, virtuvi. Vienīgi jārēķinās, ka blakus ir kaimiņi.

Ja esat ar automašīnu, ņemiet līdzi segas, spilvenus. Tad gulēšana teltī būs mīksta, ērta un attiecīgi varēsiet pielāgoties temperatūrai, ja ir bail par to, vai bērniem nebūs auksti.

Vēsos vai pat aukstos vakaros ieteicams gulēt ar cepuri, jo caur galvu izplūst lielākā daļa siltuma. Katru rītu izvēdiniet un izpuriniet guļammaisu. Tādā veidā tas tiks atbrīvots no mitruma un iespējamiem kukaiņiem, kas palikuši guļammaisa iekšpusē.

Ja par nakšņošanu teltīs māc šaubas – būs bail, liksies, ka ir auksti, vai mūsu nometni neapciemos meža dzīvnieki –,

kompānijā sarunājiet “rūdītus” atpūtniekus ar līdzīga vecuma bērniem.

Jāskatās, kur teltis ir atļauts celt un kur nedrīkst: ”Aizsargjoslu likuma” 36. pants, kā arī katras pašvaldības noteikumi, jo tajos arī var būt minēts, kur to drīkst un kur nedrīkst darīt. 

Pie jūras celt telti un kurināt ugunskuru – aizliegts! Ja gribas jūras tuvumu, iesakāms atrast kādu piejūras kempingu vai tūristiem piemērotu līdzīga rakstura vietu.

Lai visiem teltī būtu ērti – tā jāiegādājas liela! Priekštelpā var nolikt mantas un apavus. Ja līdzi ir suns, šis ”kambarītis” var kļūt par viņa nakšņošanas vietu, ja nav plānots dzīvnieku ņemt pie sevis guļammaisā.

Noderēs piepūšamie matrači, turklāt katram pašam savs, un guļammaiss, lai grozoties netraucētu viens otram.

Apakšā var paklāt tūristu paklājiņu. Ērti, ja līdzi lukturīši vai kāds teltī iekarināms gaismeklis.

Teltī pirms naktsmiera var palasīt grāmatas, arī spēlēt spēles, piemēram, “Kartupeli”, “Cirku”, kāršu spēli “Ēzelis”, vārdu spēli, kurā jānosauc pēc iespējas vairāk vārdu, kuri sākas ar iepriekš izvēlēto burtu, tādējādi, vadot laiku smieklos un jautri, uzņemot pozitīvas emocijas.

Pirms naktsmiera, lai nepievilinātu nelūgtus viesus, neko ēdamu ārā atstāt nevajag. Atnāks un izokšķerēs!

Ja esat apmetušies kempingā, proti, uzslējuši tur telti, tā var būt kā bāzes vieta, no kuras iepazīt tuvākās pilsētas un vietas, atgriežoties vakarā savos apartamentos pie dabas.

Avoti: tvnet.lv, patnis.lv, ”Atsaucīgo māmiņu forums” Facebook grupā