liepajniekiem.lv
Kā zināt, vai mans bērns ir gatavs 1. klasei? Kādus sagatavošanās darbus veikt, lai skolas uzsākšanu varētu piedzīvot pēc iespējas mierīgāk?
Liels izaicinājums – gaidīt
Lieliska pirmsskolas pieredze ne vienmēr garantē tieši tādu pašu skolas pieredzi, saka Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas sākumskolas skolotāja Daiga Manteniece, kas vada arī Montesori studiju “Eņģeļu akadēmija” un ir “Prāta telpas” autore.
Pirmklasnieki var būt pārsteigti, uzzinot, ka klase un skolotājs strādā atšķirīgi no līdz šim piedzīvotā.
Liels var izrādīties pārbaudījums, ka skolā nedrīkst gulēt un pusdienas ir vēlāk. Tualete, garderobe, mācību kabineti vai citas svarīgas vietas atrodas ārpus klases telpas. Tas, ka skolēniem ir nepieciešams atrasties savās vietās klasē.
Jāspēj koncentrēties aktivitātēm ilgāku laiku. Var nebūt iespēju spēlēties ar rotaļlietām. Var piedzīvot neveiksmes un izjust iekšēju vilšanos, jo vienlaikus jāapgūst daudz jauna.
D. Manteniece atzīmē, ka 1. klasē ļoti svarīga ir patstāvība.
“Gatavība darīt pašam: spēja pašam organizēties, patstāvīgi ģērbties, orientēties telpā, ievērot personīgo higiēnu,” viņa uzskaita.
Tāpat ir svarīgi, ka bērns uzņemas atbildību par savu rīcību un personīgajām mantām, piemēram, spēj sameklēt savas mantas somā, nolikt tās vietā pēc darba.
Liela nozīme ir prasmei meklēt risinājumus dažādās ikdienas problēmās kā mācību, tā attiecību jomā ar vienaudžiem un skolotājiem.
Šīs prasmes sniedz mieru un iespēju koncentrēties mācībām.
Bērns aug pārliecinātāks un attīsta šīs prasmes jau jaunā līmenī: pašam pieņemt lēmumus, pašam darīt, pašam kļūdīties un domāt jaunus risinājumus.
Liela loma ir pacietībai un spējai koncentrēties.
Tas nozīmē – bērns spēj darīt vienu konkrētu lietu ilgstošu laiku un galvenais – iedziļinoties. Īpaši nozīmīgi tas ir valodas un matemātikas apguvē.
Skolotājs ņem vērā bērnu intereses, bet pamazām bērns iemācās darīt un pabeigt arī tādus darbus, kas ne visai aizrauj.
“Bērniem ir jāzina, ka skolā ik pa laikam tomēr nāksies darīt to, kas nešķiet interesanti, bet ir jāizdara, lai vēlāk šīs zināšanas izmantotu citos uzdevumos,” atzīmē pedagoģe.
“Ikdienas praksē novēroju, ka bērniem liels izaicinājums ir gaidīt.
Prasme pagaidīt un klausīties ir ļoti svarīga. Bērnam jāsaprot, ka ir tādi brīži, kad jāpagaida, ka ir vēl 29 bērni. Skolotājs patiesi cenšas sadzirdēt katru mazo vai lielo stāstu, bet tas nozīmē, ka bērns mācās pagaidīt, būt kluss un izbaudīt laiku, kad skolotājs tagad klausās tikai viņu.”
Prasme klausīties ir pakārtota prasmei jautāt, izteikties un atbildēt uz dažādiem jautājumiem.
Jāsaprot izlasītais
Noteikti nedrīkst nenovērtēt smalkās motorikas nozīmi, jo, tieši pateicoties tai, bērns var noturēt zīmuli un citus rakstāmpiederumus, zīmēt, rakstīt burtus, ciparus, līmēt, griezt ar šķērēm, saka D. Manteniece.
Īpaša vērība jāpievērš tam, kā bērns tur rakstāmpiederumu, rokas tonusam, acu un roku saskaņotai darbībai.
“”Skolas 2030” mācību saturs ir paplašināts, iekļaujot tādas caurviju prasmes kā kritiskā domāšana, problēmu risināšana, jaunrade, pašvadītas mācīšanās prasmes, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālās prasmes.
Ja pirmsskolas iestādē bērni apgūst prasmju pamatus, tad sākumskolā bērns uz šīs bāzes papildina zināšanas,”
par ikdienu skolā stāsta pedagoģe.
“Būtiski objektīvi novērtēt zināšanas, kuras bērnam ir, un aizpildīt mācību plaisas, kuras saskatāt,” viņa iesaka.
“Bērnam jāprot klausīties tekstu, atstāstīt notikumus, prognozēt teksta turpinājumu, atbildēt uz jautājumiem. Jāvar atšķirt un nosaukt skaņas, tās apzīmēt ar atbilstošu burtu. Bērnam jāprot lasīt vārdus un, pats galvenais, jāsaprot izlasītais. No mehāniskas lasīšanas pāriet uz lasīšanu ar izpratni.”
Negaidiet tikai no skolotājiem, atbalstiet savu bērnu, mudina D. Manteniece.
“Ir brīnišķīgas grāmatas, kas koncentrējas uz akadēmisko saturu 1. klasē.
Izvēlieties arī tādas grāmatas, kuras var būt lielisks veids, kā runāt par tādām tēmām kā draugi, emocijas, skola, piedzīvojumi, bailes un citas.”
Burtu rakstīšana 1. klasē tiek izkopta, taču rakstīto burtu atpazīšana un rokas trenēšana pirmsskolā atvieglos mācību procesu, norāda D. Manteniece.
Bērnam, aizejot uz skolu, jāpazīst ne tikai burti, bet arī cipari, jāprot tie uzrakstīt, jāpazīst pamata ģeometriskās figūras. Salīdzināt pēc skaita un lieluma, lietot vārdus “vairāk”, “mazāk”, “zem”, “pie” u.c.
Bērnam jāmāk noteikt skaitļa sastāvu “10” apjomā – kādos veidos var salikt 10; 9; 7 un citus skaitļus līdz 10.
Esiet skolotāja plecs un radiet savstarpēju uzticību, iesaka D. Manteniece.
Izmantojiet jebkuru iespēju tikties ar skolotāju, aizpildiet ģimenes aptaujas, dodieties uz sapulcēm. Runājiet par bērna stiprajām pusēm un interesēm, kā arī pastāstiet citu noderīgu informāciju.
“Esiet objektīvi un patiesi,”
atzīmē D. Manteniece, jo skolotājam informācija par bērnu ir ļoti noderīga. Šādas sarunas un uzticēšanās agrīni izveido partnerību un atvieglo saskarsmi.
“Novēlu atrast laiku mācību gada sākumā!” novēl skolotāja.
“Prioritizējiet ikdienu, lai sakārtotu savas lietas un ar pilnu atdevi varētu palīdzēt savam pirmklasniekam maksimāli viegli, veiksmīgi un aizraujoši iesākt svarīgo dzīves gadu, kas lielā mēra iezīmēs virzienu turpmākajai skolas pieredzei!”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
