Kā darba devējs varu teikt, ka slimības lapu jautājums mums jau sen ir kā karstais kartupelis.

Šeit gan jāatzīst, ka iepriekš jau tika samazināts dienu skaits, kas darba devējam jāapmaksā, proti, “A lapu” apmaksā līdz darbinieka darba nespējas devītajai, nevis desmitajai dienai, kā tas bija agrāk.

Taču problēmas sāls ir citā apstāklī.

Varētu esošo kārtību nemainīt, taču liela problēma ir ģimenes ārsti.

Protams, ne visi, taču ir ārsti, kuri neizvērtē slimības lapas izsniegšanas nepieciešamību. Cilvēks aiziet, pasaka, ka sāp mugura, un viņam uzreiz izraksta slimības lapu.

Mūsu uzņēmumā arī bija cilvēki, tagad gan viņi šeit vairs nestrādā, kam regulāri bija problēmas nākamajā dienā pēc iedzeršanas atnākt uz darbu. Tā viņi nedēļu pavadīja uz slimības lapas, bet darba devējs maksāja gan viņiem, gan tiem cilvēkiem, kas darīja viņu darbu.

Ja būtu ļoti stingra sekošana līdzi tam, kādos gadījumos slimības lapas izsniegt, tad es teiktu, ka tā bēda nebūtu tik liela. Taču, tā kā mana pieredze daudzu gadu garumā ļauj secināt, ka

šīs lapas izsniedz diezgan vaļīgi, tad kaut kāds risinājums nepieciešams.

Mūsu uzņēmumā cilvēki regulāri ir “uz slimības lapas”. Aizvadītajā ziemā mums darbinieki slimoja biežāk nekā kovida pandēmijas laikā.

Šī ziema bija rekordiste – vidēji dienā slimoja seši septiņi cilvēki. Tikmēr kovida laikā slimoja vidēji divi darbinieki dienā.

Es kā darba devējs nevaru noteikt, vai slimošana tiešām ir pamatota. Protams, mums jāuzticas ārstiem.

Nevaru runāt visu darba devēju vārdā, taču man no slimības lapu kompensācijas samazināšanas būtisku ieguvumu nebūtu. Pirmās darbinieka slimošanas dienas man kā darba devējam nav tik sāpīgas –

problēmas rodas, ja strādājošais slimo ilgāku laiku.

Es pat teiktu, ka pirmās trīs darbnespējas dienas mēs pat īsti nemanām, bet, ja darbinieks slimo ilgāk, tad aktuāls kļūst jautājums par viņa aizvietošanu.

Līdz ar to mans redzējums ir tāds – vai nu stingrāk jākontrolē slimības lapu izsniegšana, vai arī jāsamazina darba devēja apmaksāto dienu skaits, piemēram, A lapu izsniedz tikai pirmajām trīs slimošanas dienām

Pretējā gadījumā darba devējam jāmaksā dubultā – gan slimojošam darbiniekam, gan viņa aizvietotājam.

Jānis Vilnītis, AS “Liepājas papīrs” valdes priekšsēdētājs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.